bērni
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Ne reizi vien man nācies strādāt – grupā un individuāli – ar sievietēm, kuras bērnībā sodīja tēvi: iekaustīja, pēra, lika kaktā, rāja. Tas atstāj neizdzēšamas pēdas uz psihi. Ir nepieciešams daudz laika un spēka, lai likvidētu tēva agresijas radītās sekas," atzīst psihologs, personīgās izaugsmes treneris Andrejs Višņakovs.

Audzināšana, izmantojot siksnu, mūžīga morāļu lasīšana – kā tas atsaucas uz sievietes psihi pieaugušā vecumā. Par to portālā "Psychologies" stāsta Višņakovs.

  • Savukārt te uzzini tos piecus iemeslus, kāpēc mātes nemīlētas meitas pieaugušo dzīvē izvēlas nepareizos partnerus.

Tēvs bērnam ir kā spēka un varas personāžs. Bet meitenei tētis ir arī pirmais vīrietis dzīvē, pielūgsmes objekts. Viņš ir tas, no kura ir svarīgi dzirdēt, ka meita ir "princese".

Kas notiek, ja tēvs fiziski vai emocionāli izdara spiedienu uz meitu? Kā jau jebkurai dzīvai būtnei, kad tai tiek uzbrukts, meitenei nekas cits neatliek, kā censties sevi aizsargāt. Dzīvnieki cenšas aizbēgt, bet, ja tas neizdodas – kož, skrāpē, kaujas. Kur bēgt meitenei no sava "audzinātāja" – tēva, kurš ķeras pie siksnas? Sākotnēji pie mātes. Bet, kā viņa rīkosies? Aizsargās vai novērsīsies, paņems bērnu un aizies no mājām vai norās meitu, paraudās un lūgs paciest...

Mātes uzvedībai būtu jābūt šādai – pasakot vīram: "Novāc siksnu! Neuzdrošinies sist bērnu!", ja papucītis ir skaidrā prātā. Vai arī paķert bērnu un izskriet no mājas, ja partneris ir piedzēries un agresīvs. Un nebūt nebūs labāk, ja bērna klātbūtnē tēvs sāks sist arī mammu.

Bet tas ir gadījumos, ja abām ir, kur iet. Mēdz būt, ka tam, lai aizietu no mājām, ir vajadzīgs laiks un resursi. Ja to nav, tad mātei atliek vien bērnam līdzi just un lūgt viņam piedošanu par to, ka viņa kā māte nespēj garantēt bērnam drošību. Jo tas taču ir viņa ķermenis un nevienam nav tiesību nodarīt tam sāpes. Pat tad, ka mērķis ir audzinošs, uzsver psihologs.

Audzināšana, izmantojot siksnu, ir fiziska vardarbība, tās sekas ir gan fiziskas – tiek bojāta bērna āda un mīkstie audi, gan, protams, emocionāla. Pat siksnas demonstrēšana ir vardarbība – bērns galvā iedomājas šausmu ainu, kad viņš pa ķermeni saņems sitienus ar šo siksnu. Bailes tēvu pārvērš par monstru, bet meitu par upuri. "Paklausība" būs tieši baiļu dēļ, bet ne jau tādēļ, ka meita būtu izpratusi situāciju. Tā nav audzināšana, bet dresūra, uzsver speciālists.

Mazai meitenei tēvs ir praktiski Dievs. Stiprs, visu varošs, spējīgs visu izlemt. Tēvs ir "cerību pilnais atbalsts", par kuru sapņo sievietes, meklējot to citos vīriešos. Meitene – 15 kilogramu smaga, tēvs – 80. Salīdzini roku izmērus, iedomājies tēva rokas, uz kurām balstās bērns. Viņa rokas aizsedz gandrīz visu meitas muguriņu. Ar šādu atbalstu pasaulē vairs nekas nešķiet briesmīgs, ainu iezīmē psihologs.

Izņemot vienu: ja šīs rokas ņem siksnu, ja tās sit. "Daudzas manas klientes stāsta, ka viņām ir pieticis tikai ar tēva kliedzienu: viss ķermenis bijis kā paralizēts, bail bijis līdz neprātam. Kāpēc tā? Tāpēc, ka tajā brīdī grūst visa meitenes pasaule, tā nodod viņu. Pasaule šķiet briesmīga vieta, bet no sadusmotā "Dieva" nav nekādas aizsardzības," skaidro Višņakovs.

  • "Labi, ka tēva siksna bija tāda plata – ar to sāpēja mazāk. Siksna bija arī mātei – ar tām abām dabūju es, mana māsa un arī brālis dabūja. Mūs pēra, pēra daudz par daudz," tā Latvijai raksturīgo bērnu "audzināšanas metodi – pērienu" atceras Daina (23). Par Dainu un bērnu sodīšanas tendencēm plašāk lasi šeit.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!