Svētdien, 5. novembrī, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina apmeklēt ģimenes dienu "Pulksteņi rāda un stāsta", kuras programmā varēs iepazīt dažādos laikrāžu veidus cauri gadsimtiem, sākot no smilšu un saules līdz pat baznīcu torņa pulkstenim.
Ekskursijas notiks pulksten 11, 13 un 15, tās paredzētas visām paaudzēm, bet radošā darbnīca bērniem notiks izstādē "Laika mūzika. Pulksteņi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. 17.- 20.gs.". Ģimenes dienas programmas apmeklētājiem būs arī iespēja veikt izzinošus uzdevumus īpašās darba lapās "Laika skaitītājus iepazīstot" un apskatīt visu muzeju. Jau tradicionāli, muzejs dāvā ģimenes dienas īpaši draudzīgo ieejas maksu.
Ekskursijas gaitā izstādē, kur tikšķ, dimd, skan, dzied dažādu gadsimtu laikrāži, radot maģisku nepārtrauktā laika ritējuma mūziku, būs iespēja uzzināt stāstus un faktus par laiku un tā skaitīšanu cilvēces attīstības gaitā, par to, kā pulkstenis ienāca cilvēku dzīvē uz palikšanu, par pulksteņu modi un attīstību laika gaitā, līdztekus iepazīstot izstādē eksponēto muzeja pulksteņu kolekcijas krāšņo parādi, informē muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča.
Visas dienas garumā, no pulksten 11 līdz 17, radošajā darbnīcā "Viens, divi, trīs – mans pulkstenis iet!" bērni būs aicināti krāsās un līnijās radīt gan savus lieliskos fantāzijas pulksteņus, gan pēc paraugiem atveidot muzeja kolekcijās esošos īpašos – vēsturiskos laikrāžus, savukārt gan bērni, gan vecāki, gan vecvecāki varēs likt kopā savus "spēkus" un veikt uzdevumus vērībai un atjautībai, kas būs atrodami darba lapās "Laika skaitītājus iepazīstot".
Ģimenes dienas aktivitāšu apmeklētājiem muzejs dāvā īpaši draudzīgo ieejas maksu: 2,50 eiro; pensionāriem un studentiem – 1,50 eiro, skolēniem 0,50 eiro, pirmsskolas vecuma bērniem – brīva ieeja, programmas piedāvājums – bez atsevišķas maksas.
Izstādē "Laika mūzika. Pulksteņi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma. 17.- 20.gs." eksponēti unikālākie un interesantākie muzeja pulksteņu kolekcijas pārstāvji. Šajā kolekcijā pašlaik ir 528 pulksteņi un to piederumi, kuri aptver laika posmu no 17. gs. līdz mūsu dienām. Izstādē, sekojot hronoloģiskai pulksteņu veidu un stilu attīstībai, apskatāmi vairāk nekā 150 muzeja kolekcijas pulksteņi, kā arī vēsturiski interjera priekšmeti.
Pulksteņu parāde izstādē ir iespaidīga. Te ir vismaz pusotrs simts stāstu, jo katram stundenim tas ir savs. Izstādes vēstījumu sāk īpašs 17.gs. laternas tipa sienas pulkstenis, to turpina virkne unikālu artefaktu, piemēram, 18. gs. Vācijā, Nirnbergā darinātais Saules pulkstenis, 17.gs. Holandē tapušais Frīzijas tipa sienas pulkstenis ar vāravas figūru, 19.gs. Švarcvaldes pulksteņi, izteiksmīgs Konsoles pulkstenis, kuru darinājis meistars Jons 18.gs. Jelgavā, stāvpulkstenis, kura autors ir 18.gs. Rīgas meistars Gotfrīds Ritmers, 18.gs. graciozs galda pulkstenis ar zeltītām Minervas un Venēras figūrām, iespaidīgs 19.gs. galda pulkstenis no Martas Alberingas kolekcijas un vēl, un vēl. Laika skrējienu noslēdz 21. gs. iegūta Latvijas Valsts prezidenta kancelejas dāvana muzejam – galda pulkstenis. Nenoliedzami, vispamanāmākais eksponāts izstādē ir milzīgā Torņakalna baznīcas (Rīgas Lutera Evanģēliski luteriskās baznīcas) torņa ciparnīca, kas vēstījusi laika gājumu baznīcas tornī no 19.gs. beigām.
Daļai laikrāžu ir personiskā pieskāriena atmiņa – tie piederējuši sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, piemēram, rokas pulkstenī "Pobeda" lūkojies "Rīgas pantomīmas" dibinātājs, aktieris un režisors Roberts Ligers, bet Alfrēds Jakša,19./20. gadsimta tirgotājs, bankas direktors, Lielās ģildes vecākais greznojies ar Itālijā, Veronā 19. gadsimta sākumā tapušu pulksteni gredzenā.
