Foto: Shutterstock
Nupat pilnā sparā rit arbūzu un vīnogu sezona. Lai gan šos augļus pēdējos gados nedaudz audzē arī Latvijā, veikalos tomēr nonāk no ārvalstīm ievestie. Gan arbūzi, gan vīnogas nudien ir tie augļi, kuri garšo vairumam pieaugušo un bērnu, bet nereti vecākiem ir arī bažas, no kāda vecuma tad tos bērniem varētu dot.

Par to un kas arbūzos un vīnogās ir tik labs, stāsta Gita Ignace, sertificēta uztura speciāliste Ogres slimnīcā un Āgenskalna klīnikā.

"Arbūzs un vīnogas paši par sevi ir ļoti veselīgi, tikai mīnuss ir tāds, ka, ja tie tiek audzēti lauksaimniecībā, kurā lieto dažādas ķīmijas, tad šajos augļos būs diezgan daudz nitrātu, pesticīdu, kas daudziem pat var izraisīt alerģiskas reakcijas. Bet nevajag arī no mušas uzpūst ziloni, ikdienā, strādājot ar ēdienkaršu sagatavošanu un uztura tendencēm, bieži esmu ievērojusi, ka daudzi atsakās lietot dārzeņus/augļus, jo tur ir nitrāti, bet vienlaikus viņu ikdienas uzturā ir neveselīgi našķi, kur nu tiešām nekā laba nav," pieredzē dalās Ignace.

Foto: Shutterstock

Arbūzus bērniem var sākt dot no aptuveni pusotra gada vecuma. Tajās valstīs, kurās arbūzi aug kā pie mums āboli, pediatri iesaka tos ieviest bērnu ēdienkartē agrāk. Katru jaunu produktu bērna ēdienkartē jāievieš pa vienam un jāsāk ar mazu daudzumu. Arbūzs ir lielisks minerālvielu avots, satur magniju, kāliju, antioksidantus. Lieliski veldzē slāpes, jo sastāvā ir 92 procenti ūdens, tas ir salds, un 100 gramos ir tikai 38 kilokalorijas. Tam piemīt urīndzenošas, žults dzenošas, iekaisuma un temperatūras mazinošas īpašības. Ir zinātniski pētījumi, kas saka, ka arbūza regulāra lietošana uzturā spēj uzlabot sirds un asinsvadu sistēmas veselību, samazina paaugstinātu asinsspiedienu, stiprina imunitāti, uzlabo gremošanas sistēmu. Arbūzs noteikti būs daudz labāka alternatīva saldinātam dzērienam, pie kā tik ļoti pieraduši mūsu jaunieši.

Tiesa, uztura speciāliste neiesaka arbūzu pirkt jau sagrieztu, bet pašiem mājās to kārtīgi nomazgāt un sagriezt ar tīru nazi.

  • Kāpēc jāēd arbūzs un dažas interesantas receptes, kā lielo ogu pasniegt, atradīsi šeit, bet te vari uzzināt, kā lielās ogas tiek audzētas.

"Vīnogas bērnam dodamas no aptuveni 12 mēnešu vecuma. Daudzi pediatri brīdina, ka vīnogu ēšana ir diezgan bīstams pasākums mazam bērnam, jo ir liels aizrīšanās risks, daži aizrijas, jo kārtīgi nesakošļā ogu, daži dēļ miziņas, daži no kauliņiem," atzīst Ignace.

Vīnogas diezgan daudz satur fruktozi, arī daudzas minerālvielu (magniju, dzelzi, kāliju), C vitamīnu un citus antioksidantus.

Foto: Shutterstock

Pirms lietošanas vīnogas ļoti kārtīgi jānomazgā, jo tās mēdz būt apsmidzinātas ar fungicīdiem, lai tik ātri nesabojātos, un tos ir iespējams nomazgāt.

Arbūzi un vīnogas ir produkti, ko ieteicams lietot uzturā tikai sezonas laikā, noteikti bērnam nedod šos augļus nesezonā (ziemā, pavasarī), jo tad pesticīdu koncentrācija tur ir ievērojami lielāka, rekomendē uztura speciāliste.

Foto: Shutterstock

"Tomēr par prioritāti savā ēdienkartē liksim vietējās ogas, to mums ir tik daudz un tās ir tik veselīgas. Ikreiz, kad vasarā ieeju lielveikalā, man ir ļoti žēl noskatīties, ka arbūzi un citi svešzemju augļi/ogas ir tik daudz, tos pērk labi, un, ja paveicas, kaut kur stūrītī, knapi atrodamas, ir gardās mellenes, avenes, un citas ogas, kas būtu tik ļoti vērtīgi lietot šobrīd uzturā mums pašiem un arī ieradināt bērnu garšu kāpiņas pie šiem produktiem," saka Ignace.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!