Foto: Privātā arhīva foto
Ar dabīgas krāsas gariem, viļņainiem matiem, bez kosmētikas kārtām, atklātu smaidu, acīm, kurās burtiski sprēgā dzīvesprieks, gara auguma sieviete nāk man pretim uz tikšanos. Iepazīstamies – tā ir Tīlija Klusa, kura pirms vairākiem gadiem apgriezusi dzīvi kājām gaisā jeb, kā pati saka, par 180 grādiem. Viņa mīlēja spēlēt pokeru, basģitāru, bija ar īsiem, melniem matiem, vienmēr spilgti ģērbta, ar sarkanu lūpu krāsu… Pat vārds Tīlijai bija cits.

Šodien viņa ir vēdiskā astroloģe, mamma divus gadus vecajam dēliņam Žakam, sieva savam vīram Reinim, bet stāstu par viņu veidojam tādēļ, ka Tīlija sākusi apkopot dzemdību stāstus videoformātā. Kāpēc tas viņai vajadzīgs, kā Tīlija kļuva par to, kas ir šodien, turpmāk rakstā.

Lai vairāk iepazītu Tīliju un to, ko viņa dara patlaban, jāsāk no viņas dzimšanas. "Kad piedzimu, mamma nezināja, kā mani nosaukt. Mana mamma ir ļoti labs cilvēks, bet viņai ir problēmas ar lēmumu pieņemšanu. Dzemdību namā kāds ārsts teica, ka izskatos pēc Nadjas (aut. – Tīlija dzima krievu tautības ģimenē un pilnais vārds ir Nadežda), tā, lūk, radās mans vārds. Mammai visa dzīve grozās ap zilbi "na" – viņas labākā draudzene bija Nadja un māsa – Nadežda. Pat viņas frizierei vārds sākas ar "na"! To vārdu vajadzēja viņai, nevis man! Bet tā diemžēl ir, ka vecāki, dodot bērnam vārdu, bieži nedomā par viņa interesēm, bet gan par savējām," no mammas stāstītā atklāj Tīlija.

Ap pusaudžu gadu vecumu Tīlija sākusi justies nekomfortabli ar šo vārdu. Viņa mācījusies skolā, kurā bijusi gan latviešu, gan krievu plūsma, bet mācības, kā jau krievu tautības ģimenē augusi, apguva dzimtajā valodā. "Es uz latviešu bērniem skatījos ar tādu skaudību, man viņi likās tādi inteliģentāki. Un es pati mācību gada vidū nolēmu, ka mācīšos latviešu skolā, aizgāju, mammai nezinot, un pieteicos Rīgas 3. ģimnāzijā. Tas notika 7. klasē. Pirmais pusgads bija grūts, jo valodu tomēr nezināju tik labi. Vistrakāk man gāja ar vēsturi. Ilgi nevarēju saprast, kas ir dzimtbūšana," smejas Tīlija, atceroties savus pirmos soļus latviešu skolā.

"Es sapratu, ka vienalga, ko es darīšu, ar šo vārdu vienalga citiem palikšu tikai vēl viena krieviete." Pēc skolas beigšanas gan viņa vairs neesot tik ļoti iespringusi par savu krievisko vārdu.

Interese par vēdām Tīlijai un viņas ģimenei atnāca pavisam dabiski – viss sākās ar veselīgāku ēšanu. Saistībā ar kādu ieteiktu diētu mamma bija ierosinājusi atteikties no cūkgaļas un miltu izstrādājumiem, tad sekojusi aizraušanās ar jogu, līdz no ēdienkartes pazudusi vēl virkne citu produktu, un Tīlija sākusi vairāk interesēties, kas un kāpēc, ar ko tas saistīts.

"2013. gadā man saasinājās veselības problēmas. Sāku staigāt pie ārstiem, kuri visi kā viens teica, ka tas ir tādēļ, ka neēdu gaļu. Šis bija mirklis, kad es sapratu, ka man ir jāizdara galējā izvēle, kam ticēt un kam ne. Ārstiem es nenoticēju un aizgāju pie vēdisko zināšanu speciālista, lai parunātu par manu veselību un uzzinātu, ko tad ājurvēda saka par manām kaitēm.

Runājāmies, runājāmies. Nē, nē, man nebija nekādas onkoloģiskas slimības vai kas tamlīdzīgs, bet gan visiem zināmā veģetatīvā distonija. Vienā brīdī man pavaicāja, kā mani sauc. Tad sekoja jautājums: vai gadījumā nav tā, ka man nepatīk savs vārds? Es neatbildēju viennozīmīgi apstiprinoši. Tad viņš pateica tikai vēl vienu teikumu – tava veiksmīgā zilbe ir "tī". Un viss, vārdam sarunas laikā vairs nepieskārāmies. Bet man tas viss salikās kopā. Arī Nadeždas bankas konts gadiem stāvēja tukšs un neizmantots. Pirms gada nomira mana vecmāmiņa, Otīlija vārdā.

Burtiski stundas laikā piedzima mans vārds Tīlija. Divus mēnešus pēc šīs konsultācijas mēs ar Reini apprecējāmies un es nomainīju vārdu. Tā es dažu mēnešu laikā kļuvu par pilnīgi citu cilvēku," stāsta Tīlija.

Uzvārds Tīlijai nāk no Latgales, no vīra puses. Tīlija ir pārliecināta, ka cilvēka vārdam jābūt enerģiski stipram un tad arī visas lietas notiek pašas no sevis.

Ar vīru pirmā iepazīšanās pie pokera galda

Foto: pokernews.ee

2011. gada 11. novembris – zīmīgs datums. Tovakar Tīlija pienāca pie pokera turnīra fināla galda atbalstīt kādu savu paziņu. Reinis sēdēja viņam blakus. Un, starp citu, beigās arī vinnēja to turnīru! "Nē, nē, mums nebija nekāda iemīlēšanās no pirmā acu skatiena, nebija nekādas aplidošanas. Mēs ar Reini vienkārši draudzējāmies, mums bija kopīgas intereses – pokers, bet tad draudzība ātrā laikā pārauga attiecībās," atminas Tīlija, piebilstot, ka viņas vīrs esot ļoti izteikts nacionālists, tādēļ viņas latviskošanās arī bija zīmīgs faktors.

Tagad Reinis ir šefpavārs. Viņš strādā restorānā, kur gatavo arī gaļas ēdienus, tomēr paši mājās no gaļas atteikušies jau sen, pamazām no ēdienkartes izslēdzot vēl virkni produktu. Tagad visa ģimene ir vegāni, ieskaitot mazo Žaku, kurš patiesībā arī ir tas, kas ir parādījis šo ceļu, jo viņam atklāta laktozes nepanesamība. Tīlija gan atzīstas, ka visgrūtāk bijis atteikties no siera, bet nu jau tas aiz muguras. Tāpat viņa caur vēdu zināšanu apguvi, pat nemanot, atbrīvojusies no smēķēšanas atkarības, lai gan cigarešu dūmus bija vilkusi 13 gadus, pēdējos gados pa paciņai dienā. Tiesa, Tīlija atzīst, ka kopš pēdējās cigaretes izsmēķēšanas pagāja vēl divi gadi, kamēr iemācījusies tikt galā ar stresu.

Vēdu astroloģiju Tīlija apguva pašmācības ceļā, internetā iegādājoties dažādas lekcijas, studējot, lasot, pētot. Viņu šīs mācības aizrāvušas kā nekas cits, ko studējusi iepriekš, un mācīšanās pēkšņi izrādījusies tik viegla un patīkama nodarbe.

Mēģinājums tikt pie mazuļa ar vēdu palīdzību cieš fiasko

Foto: Privātā arhīva foto

Tā kā vēdās ir teikts, ka bērnam ir jādzimst laulībā, loģiski, ka jaunais pāris sākumā apprecējās un tad nolēma domāt par ģimenes papildinājumu. Tīlija ielūkojās zvaigznēs, kas parādīja, ka 2014. gadā ir viens tik labs laika sprīdis, kāda vairs viņu dzīvē nebūs, – tas būtu ideāls laiks bērna piedzimšanai.

"Pēc laulībām abi noklausījāmies lekciju ciklu par to, kā jāgatavojas bērna ieņemšanai, par grūtniecību utt. Tā nu mēs attīrījām aknas, dzērām visādus pulverīšus un tad arī mēģinājām tikt pie mazā saskaņā ar vēdu rituāliem. Pat kādu laiku atturējāmies vispār no intīmām attiecībām, lai tikai viss sanāktu, kā vajag. Nekā, nekas nesanāca.

Turklāt es biju nolēmusi, ka man jāstājas darbā, lai būtu arī kāds pabalsts. Sāku strādāt mazā eko veikaliņā. Bet nekā. Mums bija šoks – kā, vēdās taču viss rakstīts, bet reālajā dzīvē tā nenotiek. Aizgāju no darba, jo tas man radīja tikai stresu – veģetatīvā distonija bija atpakaļ. Gāju uz kalari masāžu, vēlreiz attīrījām aknas... Tas viss kopā radīja tādu saasinājumu, ka kādā vēlā vakarā mani veda pie vienas pareizticīgas psiholoģes, par kuru bija dzirdētas labas atsauksmes. Viņa sacīja, ka bērniņš jau mūs gaida, bet nevar ienākt, jo esmu pārāk piesārņota – pilna ar stresu, negācijām, bailēm, ne tikai savām vien, bet visas dzimtas, jo nekas jau nekur nepazūd. Tā nu viņa ar lūgšanām mani tīrīja. Un, lai gan mums neizdevās izdarīt tā, lai bērniņš piedzimst vislabākajā laikā, taču šajā laikā mums izdevās viņu ieņemt. Tagad es zinu, ka neko nevar ieplānot... Turklāt mēs sākām rīkoties uz masu! Atceros, kā psiholoģe centās noslēpt savu šoku, kad atzinos, ka tikai trīs reizes mēģinājām tikt pie mazuļa," tagad jau ar smaidu atzīst divus gadus vecā Žaka mamma.

Žaka vārds atnācis Tīlijas sestā grūtniecības mēneša laikā."Man bija svarīgi, lai dēlam vārdu izvēlas tēvs. Tas ir tāds svarīgs priekšnosacījums – lai tēvam ir sajūta, ka viņš ir pieņēmis šo lēmumu. No sestā grūtniecības mēneša mazulis sāk komunicēt ar pasauli, izteikt savas vēlmes ar vecāku domām. Un Reinis vienā dienā saka, ka būs Žaks. Protams, biju izvērtējusi no astroloģijas viedokļa, vai šis vārds nenesīs viņam kaitējumu. Žaks piedzima 2015. gada 9. jūnijā. Pēc vēdiskās numeroloģijas sanāk, ka viņa apziņas skaitlis ir 9 un vārda "Žaks" numeroloģiskā vērtība arī ir 9! Arī citi cipari tur tā sakrīt, ka nav nekādu šaubu, ka Žaks pats ir izvēlējies sev vārdu un laiku, kad jānāk pasaulē," stāsta Tīlija.

Par vārda izvēli mazulim vēdiskās astroloģes skatījumā plašāk lasi šeit.

Ja kādam rodas jautājums, kādēļ ģimene tik ļoti pakārto savu dzīvi vēdām, Tīlija min, ka "vēdiskā sistēma labi strādā un man patīk dzīvot pēc sistēmas". Piemēram, vēdās teikts, ka vīrs ir jāciena, un Tīlija to arī cenšas darīt. "Tas nenāk viegli! Dažreiz gribas pastāstīt, ko tik es nezinu labāk un kā tik es nevarētu visu pati, bet es sevī šo vēlmi cenšos apslāpēt. Nav jau tā, ka vēdiskās zināšanas ir jāiekaļ no galvas un stingri jāievēro – to galvenais mērķis ir atmodināt cilvēkā saprāta balsi, kas nozīmē darīt nevis tā, kā gribas un kā ir ērti šodien, bet kā vajag un kā ir labāk ilgtermiņā," saka Tīlija.

Attiecības ar izglītību – štruntīgas

Foto: Privātā arhīva foto

"Man ar izglītību ir štruntīgas attiecības. Dzīves lielākā nožēla, ka esmu investējusi tik daudz naudas un laika, mēģinot iegūt augstāko izglītību." Pie papīra Tīlija ir mēģinājusi tikt trīs reizes. Pēc skolas iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas bakalauros, bet ātri vien saprata, ka tas nav īstais. Tad Tīlija divus gadus apguvusi pedagoģiju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, īpaši pievēršoties basģitāras spēlei.

"Man bija nopietni nodomi, par kādu tēmu vēlos rakstīt bakalaura darbu, bet mani aplauza. Neviens negrib uzņemties risku, kad tu vēlies kaut ko eksperimentēt. Gribēju patiešām kaut ko izpētīt, bet man radās sajūta, ka nevienam tas nav vajadzīgs. Pasniedzēji ieteica īstenot savas idejas maģistratūrā un bakalaura darbu neuztvert tik nopietni. Pēc ilgāka pārtraukuma no mācīšanās izdomāju apgūt jauno SPA speciālista profesiju, bet tieši tajā laikā pie manis atnāca veģetatīvā distonija, mācības pametu, bet tās bija īstas mocības. Ja būtu zinājusi, ka mums, audzēkņiem, vajadzēs vienam otru masēt, lai iemācītos arodu, vispār nebūtu gājusi mācīties. Man vispār riebj, ja kāds svešs cilvēks pieskaras manam ķermenim," stāsta Tīlija.

Tagad Tīlija konsultē vēdiskajā astroloģijā un atzīst, ka tieši astroloģija viņai ir palīdzējusi pieņemt sevi un savu likteni un beigt skriet pakaļ modei. "Tas, kas vienam ir labi, citam ir murgs. Nu nav nemaz tā, ka pilnīgi visiem cilvēkiem ir vajadzīgs grāds vai sertifikāts! Kā vispār var domāt, ka ir kaut kas viens, kas der un ir vajadzīgs pilnīgi visiem?"

Sešus gadus Tīlija pavadīja, spēlējot pokeru. "Nejauciet to ar kazino! Turnīru pokers, kur dalībnieki sacenšas savā starpā, bija ļoti tuvs tam, lai to oficiāli atzītu par intelektuālu sporta veidu, un pirms 10 gadiem tas piedzīvoja bumu. Toreiz daudzi jaunieši izvēlējās pamest mācības un 100 procentus sava laika veltīt pokeram."

Tīlija saka, ka pokers ir bijis viņas dzīves lielā mīlestība un iemācīja mācīties. Šo prasmi viņa izmantojusi, apgūstot vēdu zināšanas, burtiski dienām ieslīgstot jaunās informācijas apguvē.

"Daudzi cilvēki nemaz nezina, kā ir mīlēt savu darbu, kādas iespējas paver šī mīlestība. Tad tu pēkšņi zini, kā visu darīt pareizi. Bet dzīve ir mainīga, un ir aplami domāt, ka jāmīl visi darbi – ir pilnīgi pietiekami vienu reizi izjust šo mīlestību, lai pēc tam jebkuru darbu mācētu darīt kā cilvēks, kurš savu darbu mīl. Vēdas saka, ka jebkuram cilvēkam sevi ir vai nu jāvelta garīgām praksēm, vai arī ģimenei, bet tikai retais var iet garīgo ceļu, jo ir grūti saprast, kas tā mīlestība tāda ir. Lielākajā daļā gadījumu, kamēr tev nav bērna, tu nesaproti, kas ir beznosacījuma mīlestība." Un par to arī turpināsim – par to, ko Tīlija sākusi darīt.

Pastāsti savu dzemdību stāstu! Tīlija un citas mammas jau to paguvušas

Foto: Privātā arhīva foto

Tīlija pavisam nesen ir radījusi savu mazo projektiņu, kas gan nav nekāds jaunums pasaulē, bet latviešu valodā gan. Viņa sākusi apkopot dzemdību pieredzes stāstus videoformātā. "Kad es biju grūtniece, klausījos šādus stāstus citās valodās, bet latviešu valodā, izskatās, ka neviens nav vēlējies ko tādu izveidot. Šogad, pārvarot savus runāšanas kompleksus, es pastāstīju savu stāstu, nododot stafeti citām mammām. Manuprāt, ir svarīgi, lai kaut kas tāds būtu arī Latvijā. Jaunas meitenes nezina, kas viņas sagaida, jo īpaši, ja priekšā pirmās dzemdības. Un šī ir "jūtūba" (Youtube) paaudze, tādēļ izvēlējos tieši šādu formātu," par savu ideju stāsta Tīlija.

Dzemdību stāsti jeb "MamatagLV" ir "Youtube" kanāls, kurā atradīsi video, kuros mammas latviešu valodā stāsta par savu dzemdību pieredzi.

Tīlija mudina ikvienu mammu dalīties ar savu stāstu, atbildot uz 10 jautājumiem:

  • Dzemdību priekšvēstneši. Vai tādi bija? Kādi tie bija? Kad?
  • Kontrakcijas. Kam tās ir līdzīgas? Kā var saprast, ka ir īstās?
  • Kā tas bija? Sāpīgi? Salīdziniet ar kaut ko, lai to labāk varētu izprast meitenes, kas nav dzemdējušas?
  • Kur bija tētis? Viņa reakcija?
  • Anestēzija. Jā / nē? Kāpēc?
  • Kā pagāja dzemdības? Pati / ne pati? Ātri / lēni? Sīkumi.
  • Pirmā satikšanās ar bērniņu. Aprakstiet savas emocijas, pirmās domas, kāds viņš ir?
  • Dzimums, augums, svars? Kam līdzīgs?
  • Kāds stāsts no dzemdību nama (vēlams, jautrs).
  • Viens padoms grūtniecēm.

Pagaidām vietnē daudz stāstu vēl nav, bet tieši tādēļ "Cālis" par to stāsta, mudinot ikvienu mammu būt aktīvai, jo tieši tava pieredze kādai jaunai topošajai mammai, kura, iespējams, ir tik ļoti nobijusies no dzemdībām, palīdzēs pārvarēt bailes un šaubas. Ja esi gatava citiem pastāstīt savu dzemdību pieredzes stāstu, uzfilmē savu stāstījumu. Ja nav iespēju vai iemaņu, Tīlija ar vīru sola video apstrādāt, samontēt, tādēļ nebaidies arī kļūdīties savā stāstījumā un sākt no vidus stāstījumu, Klusu ģimene paveiks gala darbiņu.

Kas tev jādara? Sūti savu video uz dzemdibustasti@gmail.com. Video nonāks pie Tīlijas, un viņa to apstrādās, lai publicētu speciāli šim mērķim izveidotajā "Youtube" kanālā (aktīvs links).

Ņem vērā:

  • ieteicamais video garums – līdz 15 minūtēm;
  • video sākumā ir jāiepazīstina ar sevi;
  • pirms atbildēt uz jautājumu, tas jānolasa.
Tīlijas dzemdību pieredzes stāstu skaties šeit:
.
Bet te vari iepazīties ar blogeres Lauras Grēviņas stāstu:
Ar savu dzemdību pieredzi dalās arī blogere Paula Roze:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!