Par Hermani un mūsu tikšanos. Anetes Bendikas stāsts par īpašā bērna sagaidīšanu
Foto: Privātā arhīva foto

"Hermanis ir laimīgs puika, tie esam mēs, kuriem sevi no jauna jāatrod. Tie esam mēs, kuri piedzīvo un ņem visu nopietnāk un drūmāk nekā vajag. Tie esam mēs, kuriem Hermanis māca lielo dzīvi un lielo prieku," tā savā blogā "Esunmees" raksta Anete Bendika, Hermaņa, kurš ir bērns ar īpašām vajadzībām, mamma.

Tuvojoties Mātes dienai, Anete bija gatava padalīties ar savu dzemdību stāstu jeb satikšanos ar savu bērnu, kurš, kā vēlāk izrādījās, vecākiem liks mainīties, liks saskatīt dzīvi citādākās, bet ne mazāk laimīgākās nokrāsās.

Lai runā Anete:

"Krāsnī cepas kūka un es gremdējos mammu nostaļģijā. Pirms trīs gadiem pusnaktī sākās mūsu nakts ceļojums, kur pret rītu satikām Hermani.

5. maijs man jau bija saplānots – jābrauc pie Māras apraudzīt mazā Ronja. Rīts ir slinks un miegains, no gultas izveļos tikai ap vieniem dienā. Esmu ļoti liela. Aizripoju uz dušu, uzvelku vienīgo, kas der un dodos ceļā. Izkāpjot Maskačkā, piesēžu uz soliņa. It kā sāp vēders, it kā grūtāk elpot. Saņemos un ripoju pie Māras.

Ar lielu sajūsmu iepazīstos ar mazo meiteni, ko Māra, šķiet, tur divās plaukstās, tik smalka un skaista… Man arī drīz būs tik mazs bēbītis. Neticami. Emocionāli pārrunājam visu, kas mūs saviļņojis, bet sarunu laikā jūtu, ka sāk vilkt vēderu. Neapzināti aizeju līdz virtuves letei un pie tās šūpojos. Māra aizdomīgi skatās. Sajūtas pieņemas spēkā un Māra saka, ka šis izskatās pēc kaut kā no dzemdību pasaules. Tā kā viņa ir "svaigdzemdētāja", tad ticu uz vārda un zvanu Miķelim. Viņš jau drīz ir pakaļ, braucam mājās ēst un gulēt – jākrāj spēki, ja nu tiešām šī ir īstā diena. Izdodas pagulēt divas stundas, pamostos un jūtu, ka vēders turpina maigi savilkties. Pabrīdinām mūsu Astrīdu. Skatāmies seriālus. Paskatos pulkstenī – pusnakts.

Pamazām zaudētā realitāte

Vecmāmiņa man stāstīja, ka, ūdeņiem plīstot, esot bijusi sajūta, ka vēderā plīst striķītis. Man likās ļoti jocīgs salīdzinājums. Līdz brīdim, kad striķītis plīst manā vēderā.

Izlecu no gultas, pēkšņas veiklības pārņemta, un gaidu, ka nu tik plūdīs. Pak, pak. Izpaliek iztēlotās upes. Miķelis zvana Astrīdai, bet es jau zaudēju saikni ar realitāti, jo uzreiz ir klāt pirmā kontrakcija. Ieķeros kumodē. Apdullinošas sāpes. Esmu šokā. Šis ir sākums? Kā būs tālāk?
Kontrakcija pāriet un man jau šķiet, ka viss sāpju tolerēšanas limits ir jau izsmelts. Saprotu, ka kontrakcijas laikā no šoka neelpoju vispār.

Noskaņojos elpot un atbrīvoties uz nākamo kontrakciju, kas ir klāt pēc trīs minūtēm. Jezus Marija (ar latgaļu akcentu)! Prātā nāk vecmāmiņu izteicieni un arī šis tas rupjāks, jo sāp tā, ka melns iet gar acīm. Te nu bija cerētā lēnā iešūpošanās ar ilgajām pauzēm starp kontrakcijām.
Miķelis ir savācis mūsu "parpalas" (jo nu vajadzēja man līdzi tieši visu) un mēs dodamies uz mašīnu. Atskatos uz dzīvokli, kurā atgriezīsimies nu jau trīs un nekas vairs nebūs kā līdz šim. Šņuk, šņuk, paspēju vēl izspiest asariņu.

Uzvilktajam pamperim čaukstot, eju uz mašīnu, bet saļimstu pie mājas stūra, jo atkal klāt "batshitcrazy" kontrakcija. Apķērusi notekcauruli, atbrīvojos no vakariņām. Šo darbību atkārtoju vairākas reizes un smukuma labā turpmākajā stāstā to pārdēvēšu par "dziedāšanu".

Esam mašīnā un startējam uz "Harmoniju". Miķelis brauc pa Brīvībeni un es uz katras bedres vaidu. Līdz šim es dzīvoju laimīgā neziņā par to, cik bedraina tā ir. Atkal kontrakcija. Saprotu, ka es nespēju izturēt braucošu mašīnu kontrakcijas laikā. Tā nu Miķelis ik pēc trīs minūtēm stājas malā. Ceļš izvēršas mokošs. Padziedu pie Brīvdabas muzeja, padziedu arī Vangažos. Viss ir tādā pusnemaņā, nemaz nespēju pacelt acis uz augšu. Dodu Miķelim dažādas komandas – tagad mani mierini, tagad aizveries, tagad paijā, tagad liec mieru. Jūtos traka un jūtu arī bailes – uz ko es esmu parakstījusies? Vai es šo varēšu?

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus