"Bērnam ir trīs ar pus gadu. Trīs gadu laikā viņa bioloģiskajam tēvam par bērnu intereses nebija. Sākumā lūdzos un centos it kā uzspiest, bet sapratu, ka cilvēkam nav intereses, un likos mierā. Pagāja trīs gadi pilnīgā klusumā. Dzimšanas dienās atnāca īsziņa – daudz laimes, bet tas arī viss.
Pēc trīs gadiem izlēmu izveidot jaunu ģimeni un apprecējos. Kopš bērna dzīvē ienāca mans vīrs, bērns ir laimīgs, un loģiski, ka viņš manu vīru sauc arī par tēti. Esam pilnvērtīga un laimīga ģimene.
Un te kādā dienā uzrodas šis bioloģiskais tēvs un pieprasa savu. Es nezinu… es nespēju iedot savu bērnu cilvēkam, kuram trīs gadus par viņu viss bija pilnīgi vienalga. Esmu kā strupceļā. Nezinu, ko darīt. Bet iekšējā sirdsbalss saka, ka īsti nevajag, ka tieši tas viss bērnu sāpinās, jo īstā tēva interese nebūs ilga. Un kad bērns būs sācis pieķerties, viņš atkal var sākt ignorēt. Es nespēju viņam bērnu iedot ne uz minūti. Kā rīkoties šādā situācijā?" pēc padoma taujā kāda "Cālis" lasītāja.
Atbildi sniedz juriste Ieva Dinsberga:
"No jūsu rakstītā nav skaidrs, vai bērna dzimšanas apliecībā ir ierakstīts šis bioloģiskais tēvs (ieraksts par tēvu). Attiecīgi, ja ieraksts ir izdarīts, tad tēvam ir visas tiesības tikties ar savu bērnu, turklāt ir pienākums piedalīties bērna uzturēšanā. Arī bērnam ir tiesības tikties ar savu tēvu un uzturēt ar viņu kontaktus. Jūsu gadījumā uzskatu, ka nevajadzētu pilnībā bērnu norobežot no tēva, jo tas ir arī pret likuma normām, taču tikšanās jāsāk pakāpeniski, protams, ka nevar tā pēkšņi iedot bērnu…
Jāņem vērā bērna vecums un apstāklis, ka bērns nepazīst bioloģisko tēvu. Ja neizdodas ar bērna tēvu mierīgi visu sarunāt, tad jāvēršas tiesā ar prasību par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu. Lietas izskatīšanas gaitā tiks piesaistīta bāriņtiesa, kas piedalīsies situācijas izvērtēšanā un apstākļu noskaidrošanā."
