Foto: Shutterstock
Pavasaris ir mānīgs gadalaiks. Kad šķiet, ka visas cepures un šalles varam iepakot nākamajai sezonai un skriet pret vēju, priekā starojot par katru saules staru, pēkšņi apstādināt var slimība. Un, kā liecina ārstu prakse, patlaban ir gana daudz slimnieku.

Tieši pavasara viltīgā daba mēdz biežāk pieveikt pat pašus stiprākos, kuri ziemu pavadījuši bez slimošanām. Ko darīt, lai varētu teikt, ka tu kā vecāks esi darījis visu, lai bērns pavasarī nesaslimtu, portālam Cālis.lv stāsta pediatrs un homeopāts "Āgenskalna klīnikā" Edgars Mednis.

Imūnsistēma

Tiem, kuri apmeklē homeopātu, ir savi preparāti imūnsistēmas stiprināšanai. Tiesa, graudiņu tieši imunitātes stiprināšanai nav, bet katram pacietam tiek piemeklēti savi, ko mēdz saukt par konstitucionālajiem preparātiem. Tiem, kuri neatbalsta homeopātiju, noteikti pastiprināti jāpiedomā pie veselīga, sabalansēta un pilnvērtīga uztura.

"Vecā, labā ehinācija – kādam tā strādā, kādam ne, bet var pamēģināt," iesaka pediatrs.

Pēc Medņa teiktā, pavasaris ir vienīgais laiks visā gadā, kad vitamīnu cienītājiem patiešām būtu vērts tos palietot. Tas attiecas uz tiem, kuri labprāt izvēlas aptiekās pieejamos vitamīnus. "Vitamīnu kurss varētu palīdzēt. Ir cilvēki, kas tos dikti grib lietot, tad pavasaris ir vienīgais laiks, kad to lietošanu var akceptēt," tā ārsts.

"Un pieaugušajiem iesaku baudīt dzīvi, darīt visu, kas sniedz emocionālo baudījumu. Arī tas ievērojami attālinās saslimšanu," uzsver Mednis.

Obligātā deva svaiga gaisa

Fiziskas aktivitātes noteikti jāmin pie galvenajiem ieteikumiem, kā sevi pasargāt no pavasara slimošanas. Mednis norāda, ka vislabāk fiziskas aktivitātes baudīt svaigā gaisā. Ideāli, ja netālu no mājām ir mežs, vai vismaz parks. "Visi nemaz nevar skriet. Tās var būt pastaigas, bet tām jābūt regulārām. Ideāli, ja katru dienu, bet labi būtu, ja vismaz divas reizes nedēļā pa pusstundai. Un te nederēs – brīvdienās. Nē, jāieplāno pastaigas, piemēram, otrdien un ceturtdien, bet brīvdienās arī jāizkustas no mājas," iesaka ārsts.

Apģērbs

Ļoti svarīgi vecākiem saprast, kā ģērbt bērnu. Arī Mednis atzīst, ka šis nav viegls jautājums, bet pamatnoteikums, kas jāņem vērā, – lielākus bērnus, kuri ir fiziski aktīvi, jāģērbj tieši tāpat, kā ģērbjas paši vecāki, nevis vēl viena vai divas kārtas. Mazākos bērnus, piemēram, vēl ratos sēdošos vai gulošos, pavasarī vēlams ģērbt tā, ka ir viena kārta vairāk nekā pieaugušajiem.

Ja bērni, kuri ir fiziski aktīvi, tiks satuntulēti, ļaunums būs lielāks, nekā tikai vēsas rokas. Bērns sasvīdīs, uzpūtīs vējš un kādam vīrusam ceļš vaļā, lai bērnam liktu palikt gultā, norāda ārsts.

Sezonas topā – klepus un plaušu karsonis

Lai gan termometra stabiņš jau kādu laiku rāda daudz patīkamākus mērījumus, tomēr, kā atzīst Mednis, slimošanas vēl joprojām rit pilnā sparā.

"Klepi un plaušu karsoņi šogad ir ļoti daudz. Un šogad pneimonijas ir tādas, ka sadzirdēt nevar, tikai, ja uzrāda rentgenā. Infekcijas turpina ceļot. Un tas, ka tiek runāts, ka vakcinācija pret pneimakoku palīdzēs izvairīties no pneimonijas, nav patiesi. Ir vismaz 20 ierosinātāji, un šis viens nepasargā no saslimšanas ar plaušu karsoni. Un daudziem antibiotikas nestrādā, kas nozīmē vien to, ka slimība nav baktēriju izraisīta, bet gan vīrusa. Jā, varu teikt, ka vēl joprojām slimo – ar augstu temperatūru, kas turas ilgi – piecas, septiņas dienas, klepus. Ar ko tas saistīts? Ir novērots, ka ik pēc pāris gadiem šādi slimību viļņi parādās, kad vairāk ir tieši vienas vai citas slimības," tā Mednis, novēlot visiem kustēties, labi atpūsties un veselīgi ēst, lai šopavasar neslimotu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!