Pētījums: pēc šķiršanās vīrieši kļūst par brīvdienu tēviem

Pētījums: pēc šķiršanās vīrieši kļūst par brīvdienu tēviem
Foto: ben / cc

Ar vai bez tiesas dalības, bet pēc šķiršanās tēvi ieņem "brīvdienu tēva" lomu, tiekoties ar bērniem no izjukušajām attiecībām lielākoties nedēļas nogalēs, secināts nodibinājuma "Tēvi" pasūtītajā pētījumā "Tētis uz 13 procentiem: Latvijas tēvi pēc šķiršanās", kuru veikuši pētnieki Klāvs Sedlenieks, Andris Saulītis un Kristīne Rolle.

Pētījumā atklāts, ka Civillikumā noteiktais, ka abiem vecākiem ir vienādas tiesības un pienākumi attiecībā uz bērna aprūpi, realitātē parasti netiek īstenots. Turklāt atbildīgajās institūcijās par ģimenes lietām un tiesās dominē sievietes, tas veicina šķirto tēvu neuzticību pret valsts spēju lemt taisnu tiesu ģimenes lietās.

Pētījuma rezultāti balstīti uz 14 intervijām (no tām deviņas – ar šķirtajiem tēviem), kā arī kvantitatīvi un kvalitatīvi izanalizējot pēdējo piecu gadu (2012-2016) tiesu spriedumus saskarsmes tiesību lietās.

Bērni pēc šķiršanās visbiežāk paliek pie mātes, noskaidrots pētījumā, bet šķirtajiem tēviem jāsadzīvo ar saskarsmes tiesībām ar bērniem no izjukušajām attiecībām. Ja vecāki savā starpā nespēj vienoties par šīm saskarsmes tiesībām, jebkurš no vecākiem var vērsties tiesā, lai tā noteiktu šo tiesību īstenošanas kārtību. Pēdējā laikā šādu iztiesāto lietu skaits arvien pieaug. Ja 2012. gadā spriedumi pieņemti 26 lietās, tad pērn kopumā iztiesātas jau 52 lietas. Visvairāk saskarsmes lietu strīdi tiesā izskatīti Rīgā; reģionos to ir daudz mazāk. Prasību skaits pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis tieši Rīgā.

Pētījums: pēc šķiršanās vīrieši kļūst par brīvdienu tēviem
Foto: DAHstra / cc

Lielākoties prasību iesnieguši šķirtie tēvi, lūdzot tiesai noteikt viņiem saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību ar bērnu, retāk tiesā vērsusies māte, tādā gadījumā visbiežāk lūgts ierobežot saskarsmi ar bērnu šķirtajam tēvam. Pētījumā noskaidrots, ka institūcijās, ar kurām šķirtajiem tēviem jāsaskaras saskarsmes tiesību strīda gadījumā, ir izteikts sieviešu pārsvars, sākot ar tiesnešiem un beidzot ar ekspertiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem, tāpat arī juridiskās palīdzības sniedzēju vidū dominē sievietes.

Tādējādi pētnieki secina, ka vīrieši saskarsmes tiesību strīdus gadījumos tiesās visbiežāk ir prasītāja statusā, lūdzot sev noteikt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Savukārt tiesneši, eksperti, bāriņtiesu pārstāvji un mazākā mērā arī juridiskās palīdzības sniedzēji, līdz ar atbildētāju, visbiežāk būs sievietes. "Citiem vārdiem sakot, saskarsmes tiesību jautājumi ir lielā mērā sieviešu spriešanas lieta un vīrieši tajā piedalās lielākoties vien kā procesa iniciētāji. Šādam izteiktam dzimtes disbalansam jautājumos, kuri skar strīdu starp vīrieti un sievieti, ir liels potenciāls apdraudēt objektīvu strīda izvērtēšanu un uzticēšanos tiesu sistēmai," norāda pētnieki.

Analizējot kopumā 181 spriedumā noteikto saskarsmi starp šķirtajiem tēviem un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām, konstatēts, ka vairāk nekā puse tēvu saskaņā ar tiesas spriedumu regulāri savus bērnus satiek ne biežāk kā reizi divās nedēļās. Savukārt vismaz reizi nedēļā bērnus redz aptuveni 35 procenti no visiem tēviem, kuru saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība noteikta ar tiesas spriedumu.

No visām pētījumā iekļautajām lietām tikai četros gadījumos saskarsme liegta pilnībā. Vidēji, ņemot vērā gan regulārās tikšanās, gan arī atvaļinājumus, brīvlaikus un citas tiesu piešķirtās dienas, šķirtie tēvi Latvijā saskaņā ar tiesas spriedumu katru gadu redz savus bērnus vidēji 1125 stundas jeb nepilnus 13 procentus no kopējā stundu skaita gadā. Atsevišķi skatot darba dienas, brīvdienas un svētku dienas, atklāts, ka tēviem visbiežāk piešķirta mazāk nekā piektā daļa darba dienu gadā (jeb aptuveni viena darba diena nedēļā), kā arī 41 procents no visām gadā esošajām brīvdienām. Savukārt no 12 oficiālajām svētku brīvdienām tēvi pavada vidēji vienu līdz divām svētku dienām ar bērnu.

Pētījums: pēc šķiršanās vīrieši kļūst par brīvdienu tēviem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Izpētot sīkāk tiesu spriedumus, secināts, ka tiesas piešķirto stundu skaitu neietekmē nedz tiesas sastāvs un tiesnešu dzimte, nav arī nozīmes bērnu dzimumam un skaitam. Tāpat to neietekmē tiesu apgabals, kurā skatīta lieta, un arī gadu griezumā piešķirto stundu skaits būtiski neatšķiras. Taču stundu skaits nozīmīgi pieaug, ja tiesa ir ļāvusi bērnam nakšņot pie šķirtā tēva (tas ļauts vien aptuveni divās trešdaļās gadījumos). Tāpat kopīgi pavadītais laiks palielinās, ja tiesa ņēmusi vērā skolas brīvlaikus un šķirtā tēva atvaļinājumus un šajos periodos piešķīrusi papildus saskarsmes laiku šķirtajam tēvam ar bērnu. Arīdzan novērots, ka piešķirto stundu skaits samazinās, ja lietā bijusi iesniegta pretprasība no atbildētāja(s) ar alternatīvu skatījumu uz saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību nekā tā minēta pamatprasībā.

Pētījumā uzsvērts, ka sabiedrībā pastāvošā saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības formula, kurā tiek kultivēts "brīvdienu tēta" modelis šķirtajās ģimenēs nenoliedzami atspoguļo esošās kultūras normas, bet tas nenozīmē, ka tāpēc tas ir vienīgais uzvedības modelis, uzvērts pētījumā. Tomēr kā normu to par pašsaprotamu pieņem liela daļa sabiedrības locekļu, tajā skaitā šķirtie tēvi.

Pētnieki kritizē šo "brīvdienu tēva" modeli, jo tas "būtiski ierobežo pilnvērtīgu un kvalitatīvu tēva iesaisti bērna aprūpē, turklāt fragmentāra saskarsme nereti ir psiholoģiski smaga kā bērnam, tā tēvam". Uzsvērts, ka brīvdienu tēva loma ir īpaši nelabvēlīga mazāk turīgiem tēviem, jo prasa lielākus izdevumus: "Saldējums, kino, slidotava, restorāns – tās ir lietas, ko var atļauties labāk nodrošinātie, bet tēvi ar mazāku rocību var izvēlēties nesatikties ar bērnu, nekā pievilt bērna un sabiedrības gaidas."

Pētnieki aicina tiekties uz 50:50 laika sadalījumu starp šķirtajiem vecākiem kā ideālu, jo tas ļautu vienmērīgāk uzņemties rūpes par bērniem un sniegt līdzīgāku ieguldījumu bērna dzīvē.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!