Kas tad tas ir par “zvēru”?

Medicīniski runājot, piena sēne jeb Candida albicans ir sēnīte, kas var izraisīt infekciju cilvēka organismā. Visbiežāk bērniem tā skar mutes dobumu un rīkli. Primārā inficēšanās var notikt, bērnam dzimstot – virzoties cauri dzemdību ceļiem, ja māte ir inficēta ar šo sēnīšu slimību, un šī infekcija nonāk jaundzimušā bērnu mutes gļotādā.

Sekundārā inficēšanās var notikt tiešā vai netiešā ceļā inficējoties no citiem jau slimiem bērniem, zīdot, ja šī sēnīte ir skārusi arī mātes krūtis, vai vienkārši no inficētām rokām. Taču viens no visbiežākajiem inficēšanās ceļiem – knupīši un pudelītes.

Vēlākā inficēšanās var skart imūnnovājinātus pacientus, tos, kuri ilgstoši saņēmuši antibakteriālo terapiju, imūnsupresīvo terapiju, vai, piemēram, HIV inficēti pacienti.

Mutes dobuma sēnīšu infekcija veselīgiem mazuļiem visbiežāk pašizārstējas, tomēr ārstēšana ir ieteicama, lai uzlabotu bērna pašsajūtu, nepieļautu tālāku šīs infekcijas izplatīšanos.

Pēc literatūras datiem – ASV ap 37% bērnu slimo ar piena sēnīti pirmajos savas dzīves mēnešos. Tā var skart visus sabiedrības slāņus, bet biežāk izplatīta nabadzīgāko iedzīvotāju populācijā.

Piena sēnīte ļoti reti attīstās dzīves pirmajās nedēļās. Savu saslimstības augstāko pakāpi tā sasniedz ap dzīves ceturto mēnesi, bet var, protams, slimot bērni jebkurā vecumā pie attiecīgiem apstākļiem.

Izlasot šīs dažas rindkopas, mammai droši vien rodas jautājums: Tas viss droši vien tā arī ir, bet kā es varu atpazīt šo piena sēnīti?

Vispirms, mīļās māmiņas, nemeklējiet katrā sava bērna kašķītī kādu slimību. Ziniet, ka, ja jūs zīdiet savu mazuli, viņa imūnā sistēma ir gana spēcīga, lai cīnītos ar infekcijām, arī ar piena sēnīti.

Bet… dzīve nav grāmata, kā ir jābūt pareizi, un, ja jūsu mazulis tiešām ir nemierīgs bez iemesla, negribīgi ēd, ik pa laikam pārtraucot zīšanu vai ēšanu, var būt ir vērts paskatīties viņa mutītē. Piena sēnīte izskatās kā mazi balti punktiņi, kas reizēm var arī saplūst. Biežāk tie ir redzami vaigu un lūpu iekšpusē mutes gļotādā, retāk uz aukslējām mutes dziļumā. Pie piena sēnītes bieži ir arī balta, aplikta mēlīte. Bet jāsaka gan, ka arī tad, kad bērniņš ir paēdis, reizēm mēlīte, kādu laiku paliek balta, tāpēc labāk pavērojiet, kas notiek mazuļa mutē kādu laiciņu pēc ēšanas.

Ko māmiņas varētu darīt, ja viņām ir aizdomas par piena sēnīti? Vispirms jau nesatraucieties, ne tādi vien kreņķīši dzīvē gadās. Protams, jūsu aizdomas var apstiprināt vai noliegt tikai jūsu ārsts, tāpēc pilnīgi noteikti ieplānojiet tuvākajā laikā vizīti pie viņa.

Bet pa to laiku derētu kārtīgi nomazgāt visas bērna rotaļlietas, ar kurām viņš spēlējas, nomainīt veco knupīti un pudeli, ja tādi ir jūsu mazulim, pret jauniem vai vecie būtu jānoplaucē karstā ūdenī.

Par ārstēšanu – atcerieties, ka pašdarbība daudzos gadījumos var beigties bēdīgi, tāpēc par to noteikti vajadzētu parunāt ar jūsu ārstu. Loti vieglos gadījumos viņš iespējams ieteiks iztīrīt jūsu mazuļa mutīti ar sodas ūdeni (koncentrācijas gan iesaka dažādas, biežāk – 1 tējkarote uz glāzi novārīta un atdzesēta ūdens) atkārtojot to vairākas reizes dienā, un jūsu mazulis atkal būs vesels un priecīgs.

Dažkārt varbūt esat dzirdējuši no saviem vecākiem vai draudzenēm, kurām jau bērni paaugušies, ka piena sēnīti viņas saviem mazuļiem veiksmīgi ārstējušas ar 1% pioktanīna šķīdumu. Bet šo zāli pašreiz aptiekās grūti atrast, jo pasaulē ir veikti pētījumi par šīs zāles iespējamo kaitīgo ietekmi uz bērna organismu. Bet neaizmirstiet, ka sēnīšu infekcija tomēr var liecināt arī par nopietnu saslimšanu un dažkārt ir nepieciešama terapija ar pretsēnīšu preparātiem, bet to pēc vajadzības nozīmēs tikai ārsts.

Bet, mīļās māmiņas, gribu vēlreiz likt pie sirds – ja runa ir par piena sēnītes infekciju jūsu mazulim – ja uzsāksiet viņa dzīvi ar pašu labāko un veselīgāko pārtiku – savu pienu, aizmirstot par maisījumiem un pudelēm (arī ūdeni un tējām), kā arī izsverot knupīša nepieciešamību – vēl viens plusiņš zīdītiem mazuļiem – varu gandrīz droši apgalvot, ka būsiet pasargāti arī no piena sēnītes infekcijas.

Audziet veseli!

Raksta autore ir Dina Krūze - pediatrs, neonatologs, sertificēta zīdīšanas konsultante. Bulduru Mazulim draudzīgas slimnīcas dzemdību nodaļa.