Foto: Publicitātes attēli

Svētdien, 7. oktobrī, uz ģimenes dienu "Leģendas un teikas par Rīgu un vēl…" visu paaudžu interesentus aicina Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

Pulksten 12 un 15 uz ekskursiju "Leģendas un teikas par Rīgu, muzeju un…" aicinās muzeja pedagoģe, vēsturniece Irēna Strēle. Ekskursijas gaitā, klausoties teikas, leģendas un patiesus vēsturiskus notikumus, tiks pavērts ieskats Rīgas un muzeja vēstures pēdu nospiedumos no neierasta un pat racionāli neizskaidrojama skatpunkta, jo arī tāda ir vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, uzsver Ingrīda Lukašēviča, muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste.

Teikas un leģendas glabā sevī seno rīdzinieku pieredzi, fantāziju, vēlmes, arī bailes un sajūsmu. Kas jāatbild, ja tev jautā: "Vai Rīga jau gatava?". Vai zini, ka bez leģendas par Rīgas Lielo Kristapu nav iespējams stāsts par Rīgu? Vai zini, kas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja "Sarkanais kardināls", kur ved noslēpumainās pazemes ejas zem Rīgas, ko vācieši darīja ar vērša ādu, kas zināms par Rīgas raganu, kā Rīgas ielas vārdus dabūjušas? Atbildes uz šiem jautājumiem un vēl virkni aizraujošu, zīmīgu skicējumu par Rīgas pilsētu uzzinās ekskursijas dalībnieki. Kā skan Rīga Ojāra Vācieša dzejas rindās: "Stāv Rīga torņaina, un pamatos zem viņas šo torņu saknes baro senču sirdsapziņas.".

No pulksten 11 līdz 16.30 bērni aicināti darboties radošajā darbnīcā "Rīga un leģendas krāsās", kurā, krāsojot un zīmējot, varēs veidot savus vizuālos Rīgas stāstus un pieredzēto muzejā. Iespējams, ka kāds radošās darbnīcas dalībnieks vēlēsies uzrakstīt pats savu Rīgas leģendu. Arī tās leģendas, kuras tagad stāstām, kādreiz radušās no pieredzējumiem, ko kāds cilvēks paturējis prātā, pierakstījis vai pārstāstījis mājiniekiem, tad tālāk draugiem un tā tālāk un plašāk.

Tā varēja rasties, piemēram, šī teika, kura pierakstīta 1925. gadā, klausoties teicējas Edes Lāces stāstījumā: "Kad teicēja bijusi jauna – viņai tēvs stāstījis, kā Rīga savu vārdu dabūjusi. Iesākumā tur bijusi veca rija, kur tagad Rīga. Apbūvējuši apkārt mājas un nosaukuši par Rīgu tādēļ, ka pirmā māja esot bijusi rija. Veci ļaudis stāstīja, ka agrāk istabu nebijis – dzīvojuši turpat rijās". Kā ir bijis īstenībā ar Rīgas celšanu, ar Rīgas vārda došanu? Vai ir iespējams izzināt?

Ģimenes dienas aktivitāšu apmeklētājiem muzejs dāvā īpaši draudzīgo ieejas maksu: pieaugušajiem 2,50 eiro; pensionāriem un studentiem 1,50 eiro, skolēniem 0,50 eiro, pirmsskolas vecuma bērniem - ieeja bez maksas, programmas piedāvājums – bez atsevišķas maksas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!