Rūpēs par bērnu drošību, klauvē pie sabiedrības sirdsapziņas – sākta iniciatīva 'Svešu bērnu nav'

Rūpēs par bērnu drošību, klauvē pie sabiedrības sirdsapziņas – sākta iniciatīva 'Svešu bērnu nav'
Foto: Shutterstock

Kad medijos ieraugām kārtējo ziņu par cietušu vai pat bojā gājušu bērnu, lielākā daļa padomājam – paldies Dievam, ka tas nav mūsu bērns. Taču, ja tavs bērns nonāktu kādā bīstamā situācijā, vai tu vēlētos, lai citi pieaugušie viņam sniedz palīdzīgu roku? Jā, noteikti, – aizdomāties par augsto bērnu traumatisma un mirstības līmeni, sākoties iniciatīvai "#SvešuBērnuNav", mudina Karina Ploka, Labklājības ministrijas (LM) parlamentārā sekretāre.

Diemžēl, bet Latvijā ir kritiski augsts bērnu traumatisma un mirstības līmenis no ārējiem cēloņiem. Vidēji katru gadu dažādas traumas gūst aptuveni 21 000 bērnu . Ārējie cēloņi ir galvenais nāves iemesls bērniem pēc viena gada vecuma un 40 procentiem bērnu līdz 14 gadu vecumam.

1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, kanāls "LNT" sāk iniciatīvu "#SvešuBērnuNav", kuras laikā aktualizēs dažādus bērnu drošības jautājumus, kā arī mudinās sabiedrību aktīvi iesaistīties situācijās, kad tiek apdraudēta bērna drošība vai dzīvība.

Iniciatīvas īstenošanas gaitā "LNT" kopā ar saviem partneriem – LM, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu (BKUS) un Valsts policiju (VP) – palīdzēs bērnu vecākiem uzzināt, kā rīkoties dažādās bērnu apdraudošās situācijās un iedrošinās līdzcilvēkus aktīvi rīkoties, lai kopīgiem spēkiem veidotu droši vidi mūsu bērniem.

Šogad iniciatīvas aktivitātes norisināsies trīs posmos – no 4. līdz 10. jūnijam tiks aktualizēts ceļu satiksmes negadījumu temats, no 11. līdz 17. jūnijam pievērsīsies bērnu traumām, kas gūtas mājās – izdzerot, norijot, apdedzinoties, izkrītot pa logu, spēlējoties rotaļu laukumos un izmantojot batutus. Iniciatīvas noslēguma posmā, no 18. līdz 22. jūnijam, aplūkos bērnu pazušanas tematu. Rīta raidījumā "900 sekundes" iepazīstinās ar pozitīviem, veiksmīgiem piemēriem, raidījumā "Degpunktā" tiks veikti eksperimenti ar manekeniem, raidījuma veidotāji dosies reidos, kā arī atgādinās nozīmīgas lietas, kas jāzina ikvienam no mums. "SvesuBernuNav.lv" būs pieejama informācija par iemesliem, kas noved pie dažādiem negadījumiem, padomi, kā rīkoties un kad nepieciešams iesaistīties, intervijas ar nozares speciālistiem, kā arī raksti par atbilstošajiem tematiem.

Rūpēs par bērnu drošību, klauvē pie sabiedrības sirdsapziņas – sākta iniciatīva 'Svešu bērnu nav'
Foto: Toms Norde

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis apliecināja, ka arī policijā jau trešo gadu bērnu drošība ir viena no prioritātēm. Bērni cieš dažādos negadījumos, un pāridarījumi ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. "Viss sākas ar vardarbību ģimenē, tur jau veidojas vardarbības sākums, bet vardarbība veido vardarbību. Redzam labi situētas ģimenes, kurās ir vardarbība," stāsta Ķuzis.

Tāpat par bērna drošību vecāki ir atbildīgi, dodoties ceļu satiksmē. Šogad vien uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši trīs bērni līdz 14 gadu vecumam, un bieži vien bērni iet bojā, jo nav piesprādzēti, nav atradušies autosēdeklītī. "Bieži ir tā, ka bērns nosaka situāciju automašīnā – es gribu redzēt ceļu, gribu stāvēt kājās, un vecāki, vēloties izpatikt bērnam, pakļauj viņu briesmām," skaidro Ķuzis.

Policijas priekšnieks nesen bijis komandējumā Lielbritānijā, kur Bostonā ticies ar polcistiem, lai uzzinātu, kā tur klājas mūsu tautiešiem. Vislielākā problēma ar iebraucējiem no Latvijas esot viņu attieksme pret bērniem. Lielbritānijā bērnu tiesību aizsardzībai ir augsta prioritāte, un tādēļ gana daudz ģimeņu nonāk situācijā, kad bērni tiek izņemti no ģimenes, jo mums, Latvijā, likumdošana šajos jautājumos ir daudz pielaidīgāka.

Ņemot vērā to, ka skaitiļi cietušo bērnu vidū nesamazinās, Ķuzis pieļauj, ka jāsāk domāt par izmaiņām likumdošanā, pastiprinot vecāku atbildību.

"Īpaši rūgti ir tie notikumi, kurus varēja novērst – ja ien bērnu drošībai tiktu pievērsta pastiprināta uzmanība. Atgādinām, ka rūpes par bērnu drošību ir mūsu visu atbildība. Tāpēc vecāki, kaimiņi un vienkārši garāmgājēji, aicinu jūs nepalikt vienaldzīgiem – ja vecāki ir drošas bērnības balsts, sabiedrība ir tās drošības spilvens. Nav svešu bērnu, mums jau tā viņu ir maz, tas ir katra Latvijas iedzīvotāja uzdevums – sargāt ne tikai savus bērnus," uzsvēra policijas priekšnieks.

"All Media Baltics" vadītāja Latvijā, AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena uzsver: "Ikdienā veidojot kārtējo šokējošo materiālu par negadījumu, kurā cietis kāds bērns, mēs redzam, ka sabiedrības distancēšanās un arī sava veida bailes aktīvi iesaistīties dažādās bērnu apdraudējuma situācijās ir milzīga problēma. Tāpēc ar iniciatīvas "#SvešuBērnuNav" palīdzību vēlamies modināt un iedrošināt mūsu līdzcilvēkus nebaidīties un aktīvi rīkoties situācijās, kurās tiek apdraudēts bērns. Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atpazīt situācijas un zināt savas tiesības, kā pareizi rīkoties, lai novērstu kādu negadījumu, kurā iesaistīts bērns. Mēs vēlamies ne tikai sist trauksmes zvanus, bet arī būt par palīgu mūsu līdzcilvēkiem. Mēs visi esam līdzatbildīgi par to, kādā sabiedrībā vēlamies dzīvot. Vai tā būs vienaldzīga un tāpēc nedroša vai arī atbildīga un droša mums un mūsu bērniem."

Izplatītākās traumas, kuru dēļ dažāda vecuma bērni nonāk BKUS ir kritieni un sasitumi, ceļu satiksmes negadījumi, suņu kodumi, apdegumi, traumas, kas radušās izmantojot batutus, apēsti svešķermeņi un medikamenti, seksuālā, fiziskā un emocionālā vardarbība, kā arī psihotropo vielu lietošana. Vidēji gada laikā slimnīcā nonāk aptuveni 100 svešķermeņus norijuši bērni, apdegumus gūst aptuveni 168, bet pa logu izkrīt turpat 10 bērni.

Savukārt 2017. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši septiņi bērni, ievainoti gandrīz 800, turklāt lielākā daļa – 555 – no tiem ir bijuši bērni vecumā līdz 14 gadiem.

Arī statistika par bērnu pārvadāšanu, neizmantojot bērnu sēdeklīšus un drošības jostas, ataino baisu ainu. Pērn izrakstīti turpat 500 protokoli par noteikumu pārkāpumiem bērnu pārvadāšanas jautājumā. Runājot par bērnu pazušanas gadījumiem, 2017. gada laikā meklēšanā izziņoti 520 bērni, kas ir divas reizes vairāk nekā 2016. gadā.

"Parasti vārda "drošība" izpratne grūtības nerada, jo ikviens visā dzīves garumā saskaras ar personīgās un savas ģimenes drošības apsvērumiem. Tas ir cilvēces eksistences pamats, kas iekodēts mūsu DNS.

Par drošību var runāt dažādos aspektos, taču droši vien vissvarīgākā te ir bērnu drošība. Visplašākajā nozīmē – sākot ar drošību uz ielas un beidzot ar emocionālo drošību un drošību pret vardarbību. Diemžēl par drošību, arī bērnu drošību, mūsdienās cilvēki aizdomājas tikai tad, kad nelaime jau ir atnākusi. Tāpēc Labklājības ministrija atbalsta iniciatīvu "#SvešuBērnuNav". Te jau viss ir iekodēts pašā nosaukumā – nav svešu bēdu, tāpat kā nav svešu nelaimju, ja vien mēs gribam dzīvot civilizētā un pilsoniski atbildīgā sabiedrībā. Aicinām pieaugušos ik pa laikam, ne tikai šīs kampaņas laikā, kopā ar saviem bērniem un mazajiem radiniekiem atkārtot gan drošības noteikumus mājās, skolā, peldvietās un uz ūdens, gan uz ceļiem un gājēju pārejām. Īpaši pievērst uzmanību, ja pamanīts kāds bērns bez pieaugušo uzraudzības. Ziņot policijai, ja ir redzams, ka bērns atrodas sabiedrībā ar apreibušiem un līdz ar to rīcībnespējīgiem vecākiem. Bērni ir atkārtoti jāizglīto par sekām, kas rodas, neievērojot drošību, par drošību ikdienā, sadzīvē un kontaktējoties ar sabiedrību," uzsver Ploka.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ortopēds, traumatologs Jānis Upenieks iniciatīvas atklāšanā apliecināja, ka ārsti jau redz sekas, bet ikvienam būtu svarīgi apzināties, ka tādu varētu nebūt. Viņš piekrīt, ka traumatismu pilnībā nav iespējams iznīcināt, bet ir vairākas pozīcijas, kurās šos baisos skaitļus ir iespējams samazināt.

Rūpēs par bērnu drošību, klauvē pie sabiedrības sirdsapziņas – sākta iniciatīva 'Svešu bērnu nav'
Foto: Toms Norde

Upenieks atklāja kādu sarkastisku sarunu ar kolēģiem, kuri viņam smejoties esot teikuši: "Ko tu tur tik daudz runā, paliksi bez darba!" Nē, nē, Upenieks apzinās, ka diemžēl bez darba nepaliks, taču viņš mudina aizdomāties, ka aiz katra statistikas cipara ir reāls bērns, un ja viens katrs sabiedrības loceklis spētu būt līdzestīgs, pamanot kādu bērnu, kurš varētu vai jau ir nonācis kādā nelaimē, izglābt, sniegt palīdzību, tas jau būtu vareni.

Kā tas notika? Šādu jautājumi ārsti parasti vaicā vecākiem, kad uz slimnīcu atvests kārtējais traumu guvušais bērns. Un tad, pēc Upenieka teiktā, vairums vecāku kļūst agresīvi, norādot, ka tā ir viņu atbildība, ka tas ir viņu bērns. Pēc šādiem izteicieniem ārsti mēdzot norādīt, ka viņi tādi būtu bijuši, visticamāk, šāda tikšanās ar dakteri slimnīcā nemaz nenotiktu.

Jā, mediķiem ik gadu bažas rada siltais laiks, kas šogad mūs īpaši lutina, un jau aptuveni mēnesi bērnu slimnīcā esot "maisam gals vaļā". Ārsti neesot pret to, ka bērni ir aktīvi, taču vēlme esot, lai "viņi uzkāpj uz grābekļiem, bet mazajiem", jo arī ar pāraprūpes sindromu varot iebraukt otrā grāvī.

Uzzini, kā pasargāt bērnus – dodies uz www.SvesuBernuNav.lv, – kur pieejami vērtīgi padomi un ir iespējams dalīties arī ar savu pieredzi. Un skaties televīziju kopā ar bērniem, lai pārrunātu drošības jautājumus!

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!