Ņemot vērā augstos mātes mirstības rādītājus Latvijā (2015. gadā – 12 gadījumi), kā arī relatīvi augstos perinatālās (bērnu) mirstības rādītājus, ir nepieciešams uzlabot dzemdību palīdzības līmeni valstī un attīstīt labi funkcionējošu dzemdību palīdzības sniegšanu, sniedzot to atbilstoša līmeņa ārstniecības iestādēs, ņemot vērā grūtniecības norises un dzemdību komplikāciju riskus.
Veselības ministrija (VM) šai sakarā ir sagatavojusi izmaiņas likumdošanā, rosinot papildināt dzemdību palīdzības nodrošināšanas kvalitātes prasības. Grozījumu projekts noteikumiem, kas nosaka dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību, 1. decembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, taču par izmaiņu akceptēšanu būs vēl jālemj valdībai.
Vienlaikus ir svarīgi savlaicīgi novērst riskus, kas var radīt veselības problēmas grūtniecības laikā, dzemdībās vai pēcdzemdību periodā, kā mātei, tā arī bērnam, un atbilstoši rīkoties, nodrošinot adekvātu augsta riska pacientu aprūpes vadību. Ņemot vērā minēto, VM strādā pie pasākumiem, lai uzlabotu grūtnieču aprūpi, dzemdību palīdzību un jaundzimušā aprūpi, uzsver VM Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Zarāne.
Kopš 2015. gada Nacionālā veselības dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, stacionārajām ārstniecības iestādēm, kuru sastāvā ir dzemdību nodaļas, ir noteiktas kvalitātes un pacientu drošības prasības dzemdību nodaļām. Tās ietver prasības kvalitātes vadības sistēmai, cilvēkresursu un to kompetences nodrošinājumam, tehnoloģiju un palīgdienestu pieejamībai, augsta riska pacientu aprūpes vadībai.
Lai normatīvajos aktos nostiprinātu iepriekšminētās prasības dzemdību palīdzības grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, paredzēts, ka ārstniecības iestādēs ir jābūt darba kvalitātes uzraudzībai. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādē, atbilstoši tās darba profilam un apjomam, jābūt izstrādātai kārtībai grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai šādos gadījumos, kā arī noteiktai rīcībai sarežģījumu, neatliekamu situāciju un komplikāciju gadījumos dzemdniecībā.
Kvalitātes prasības ietvers grūtnieču un dzemdētāju aprūpē iesaistītā personāla regulāru apmācību grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpē, neatliekamajā palīdzībā dzemdniecībā un neonatoloģijā, kā arī komandu treniņus operatīvas un saskaņotas rīcības nodrošināšanai dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās.
Lai veicinātu iespējami agrīnu grūtniecības risku noteikšanu, savlaicīgi grūtnieces aprūpē iesaistot speciālistus un nodrošinot koordinētu un vienotu pieeju, paredzēts noteikt, ka grūtnieces aprūpes veicējs – ginekologs-dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts –, uzsākot grūtnieces aprūpi, sastāda grūtniecības vadīšanas plānu, izvērtējot grūtniecības riska faktorus, ja nepieciešams iesaista grūtnieces aprūpē citus speciālistus, kā arī nodrošina izmeklējumu un speciālistu atzinumu apkopošanu un izvērtēšanu.
Papildus, lai pilnveidotu grūtnieču un dzemdētāju aprūpes kvalitāti, ir plānots izteikt noteikumu pielikumu "Dzemdību palīdzība grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā" jaunā redakcijā, kas paredz precizēt pirmreizējā apmeklējuma laiku no 8. grūtniecības nedēļas līdz 12. grūtniecības nedēļai (speciālistu ieskatā tas ir optimālākais laiks, lai stātos grūtnieču uzskaitē). Pielikumā arī veikti precizējumi, kas paredz rūpīgāk izvērtēt pacientes anamnēzi un grūtniecības riska faktorus, kā arī vērst uzmanību arī tādiem faktoriem, kā grūtnieces vai nedēļnieces psihoemocionālais stāvoklis, psihiskā veselība, vardarbība ģimenē u.c.
Ņemot vērā jomas speciālistu priekšlikumus, ir aktualizēti un precizēti grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā veicamie izmeklējumi, kā arī to veikšanas kārtība, piemēram, ir precizēta kārtība HIV izmeklējumu veikšanai. Tāpat ir precizēti laboratoriskie izmeklējumi prenatālo iedzimto un pārmantoto anomāliju diagnostikai u.c.
