Foto: Shutterstock
Bērns – tā, protams, ir liela laime un prieks sievietes dzīvē. Tomēr tieši tāpat tas ir absolūti jauns dzīves etaps, jauni ieradumi un režīms. Bērni maina mūsu dzīvi, bet bieži vien pat sagriež to kājām gaisā. Vai tas ir labi? "Viennozīmīgi, jā," teiks daudzas mammas.

Jo, redz, neraugoties uz to, ka visu nākas darīt bērna labā, laika sev paliek arvien mazāk, bet atbildības līmenis tikai pieaug, būt mammai – tas ir visvismīļākais darbs pasaulē. Lūk, "Huffingtonpost" autore Džena Saimone (Jen Simon) piedāvā 16 interesantus faktus, ko sapratīs tikai mammas!

Runā, ka viss mainās pēc tam, kad tev parādās bērni. Protams, gan jau to būsi dzirdējusi jau pirms tev mazulis piedzimis, tomēr visbiežāk sievietes nevar iedomāties, cik lielā mērā šīs izmaiņas jūtamas. Mainās patiešām viss. Absolūti viss. No frizūras līdz apģērbam, dzīvesvietas izvēles principi, pusdienošanas ieradumi un pat tas, kad un kā tu ej dušā – visa dzīve kardināli atšķiras no tās, kādu dzīvoji pirms bērna piedzimšanas. Un beigu beigās visu šo dzīves pieredzi var iedalīt posmos "pirms" un "pēc".

  • Līdz bērna piedzimšanai iešana dušā bija sava veida vientulības akts. Pēc bērna piedzimšanas – tas ir kā komandas sporta veids. "Nav tā, ka es ar to lepotos, taču šodien esmu eksperts iešanai dušā kopā ar mazo, kurš man kož kājās un aktīvi pieprasa uzmanību," atklāj Džena.
  • Līdz bērna piedzimšanai neeksistēja izpratne "optimāls alkohola daudzums". "Man bija pietiekami iedzert tik, lai mājās atgrieztos jautrā prātā. Pēc bērniem mana vienīgā norma – viens kokteilis. Viens. Nedaudz vairāk – pusi nakts vajadzēs skraidīt uz tualeti. Plus no rīta man būs tādas paģiras, it kā būtu izklaidējusies visu nakti," tā atzīstas Džena.
  • Līdz bērniem vēlās brokastis nesākās agrāk par pulksten 11. Pēc bērniem – šajā laikā jau mēs pusdienojam.
  • Līdz bērniem es ne pārāk satraucos par neizgulēšanos nedēļas gaitā. Beigu beigās, kam tad domātas brīvdienas? Pēc bērniem – ha, ha, ha. Brīvdienas? Sestdienās un svētdienās mēs mostamies tieši tādā pašā laikā (ļoti agri), kā darba dienās.
  • Līdz bērniem mēs izvēlējāmies kafejnīcu pēc tiem ēdieniem, kas garšo mums. Ar bērniem mēs ejam uz tādu restorānu, kur atrodama "bērnu ēdienkarte" un ir pietiekami daudz vietas, lai visi varētu sasēsties.
  • Līdz bērniem es ēdu tad, kad biju izsalkusi. Karsts ēdiens bija karsts ēdiens. Katra ēdienreize bija gluži kā degustācija. Pēc bērniem es iemetu kaut ko mutē, kad man ir tāda iespēja. Es apēdu vecākā bērna neapēsto, bet, ja mazais man dod nedaudz laika, es to izmantoju, lai uzēstu vēl kaut ko, kas atrodas manā redzeslokā.
  • Līdz bērniem vīns, skaista veļa un gardas vakariņas skaitījās kā normāla romantisma atribūtika. Pēc bērniem pats romantiskākais gājiens no manas puses – vīra vietā nomazgāt traukus.
  • Līdz bērniem es nekad neatgriezos mājās agrāk par pulksten 22. Pēc bērniem šajā laikā jau esmu gultā.
  • Līdz bērniem es krāsoju matus, lai mainītu krāsu. Pēc bērniem – lai piekrāsotu sirmos matus.
  • Līdz bērniem es varēju pateikt frizierim: "Izdari kaut ko foršu ar maniem matiem". Pēc bērniem es lūdzu frizierim atstāt matus pietiekami garus, lai tos varētu saņemt astē.
  • Līdz bērniem man bija trīs dažādu izmēru apģērbi: kad esmu tieva, normāla vai apaļīga. Pēc bērnu piedzimšanas man joprojām it trīs tipu apģērbs – normāls (tas, kas kādreiz skaitījās "apaļīgajai Dženai"), grūtnieču un barojošas mātes. Un tagad, kad esmu apzinājusies bikšu ar gumiju jostas vietā plusus, es nekad neatgriezīšos pie biksēm ar pogām vai spiedpogām.
  • Līdz bērniem es īrēju dzīvokli tuvāk centram, kur atrodas daudz izklaides vietas. Pēc bērniem – tuvāk bērnudārziem un skolām.
  • Līdz bērniem es dzīvokļa sienas izrotāju ar fotogrāfijām no ceļojumiem, draugu bildēm un mākslas atklātnītēm. Pēc bērniem – dinozauru attēliem un vecākā bērna zīmējumiem.
  • Līdz bērniem es nekad nepirku lielos papīra dvieļu iepakojumus. Pēc bērniem – tie kļuvuši nepieciešami kā skābeklis.
  • Līdz bērniem, ja mani kaimiņi sarīkoja ballīti, es izgāju no dzīvokļa un pievienojos viņiem. Pēc bērniem – es tūliņ zvanu policijai.
  • Līdz bērniem saaukstēšanās nebija nekas īpašs. Es varēju doties uz darbu, bet pēc tam visu atlikušo dienu vāļāties pa gultu ar tējas krūzi blakus, skatīties televizoru vai spēlēt kādu datorspēli. Pēc bērniem es varu šķaudīt, nemitīgi salt un justies vienkārši riebīgi, tomēr man vienalga jārūpējas par bērniem, jāgatavo viņiem ēst, jāmierina un jāizklaidē. Es nevaru atpūsties no saviem mātes pienākumiem. Mamma – tas ir uz visiem laikiem!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!