Sieviete zaudē nedzimušo meitiņu un vaino ārstus; slimnīca pārmetumus noraida

Sieviete zaudē nedzimušo meitiņu un vaino ārstus; slimnīca pārmetumus noraida
Foto: Shutterstock

Traģēdija pagājušajā nedēļā notikusi kādā ģimenē Kandavas pusē. 22 gadus vecā Madara bija savas pirmdzimtās meitiņas gaidībās, kad, viņasprāt, sākās priekšlaicīgas dzemdības, taču nonākot Kuldīgas slimnīcā, ārstiem bija cits skatījums par situāciju. Viņi uzstāja, ka sievietei nav dzemdību sāpes, bet tām ir cits iemesls. Rezultāts – Madaras ilgi gaidītai meitiņai bija apstājusies sirsniņa, un šoka stāvoklī viņai nācās dzemdēt jau nedzīvu mazuli.

Slimnīca plašus komentārus par notikušo nesniedz, kamēr nav sagaidīti ekspertīzes rezultāti, taču noraida, ka traģēdija notikusi ārstu nolaidības dēļ.

Par notikušo portālam "Cālis" stāsta Madaras mamma Jolanta Rulle, tādā veidā vienlaikus sargājot savas meitas psiholoģiski smago stāvokli, kā arī, uzņemoties iniciatīvu, meklēt un atrast atbildīgos mediķus, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos. Patlaban ģimene jau sākusi gatavot sūdzību iesniegšanai Veselības inspekcijā.

"15. novembra vakarā manai meitai Madarai, kura bija aptuveni 36.-37. grūtniecības nedēļā, sākās sāpes. Es pati personīgi izsaucu ātro palīdzību. Madara aptuveni pusstundu sāpēs mocījās un tad viņu aizveda uz Kuldīgas slimnīcu. Ātrās palīdzības mediķi, ierodoties slimnīcā, sacīja – sievietei sākušās dzemdību sāpes, bet slimnīcā pirmās pārbaudes laikā norādīja, ka tās nav dzemdību, bet gāzu sāpes. Nu kādas gāzes vēdera apakšā! Pārbaudē arī viņai noteica, ka atvērums nav, un aizveda viņu uz ginekoloģijas nodaļu.

Ne tonīšus bērnam mērīja, nekā, ārsts esot meitai sēdējis pretī un čatojis telefonā. Viņai iedota arī kaut kāda tabletīte nosūkāt, bet vēlāk, kad Madara sūdzējusies, ka sāpes nepāriet, atnākusi māsiņa ar šprici. Tad, kā meita stāstīja, sāpes rimušās un viņa iemigusi. Nākamajā rītā, 16. novembrī, jau bija cita daktere, arī nekā – nekādi izmeklējumi, nekas, tonīšus dažas minūtes esot pamērījuši. Kad jau bija noticis ļaunākais, tā daktere tik pateikusi: "Es neuzskatīju par vajadzīgu veikt ultrasonogrāfiju".

Man pašai ir trīs bērni, dzimuši priekšlaikus, paldies Dievam, Stradiņos (Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā – aut.), viss kārtībā, es taču zinu, kā tas ir. Meita arī stāstīja, ka 16. novembrī viņa ārstiem teikusi, ka bērns vēderā ļoti stipri spārdās, burtiski ārdījies, un sāpes turpinājušās, bet tad atkal atnākusi māsiņa ar špricīti un sāpes pazuda.

Kad 17. novembrī Madara man agri no rīta piezvanīja un histēriski kliedzot pateica, ka maziņā naktī ir nomirusi… Toņus pārbaudot, tos nesadzirdēja, un ārste tik pateikusi: "Sirds nepukst, miris".
Kad es pie viņas aizbraucu, pat psihologs viņai nebija nodrošināts, un līdz pat vēlam vakaram viņai zem sirds bija mirusi meitiņa, kuru vēl bija jādzemdē.

Visa grūtniecība noritēja bez problēmām, dzemdību datums bija 9. decembris. Viss bija sapirkts, ļoti gaidījām maziņo. Un tad sākās minējumi – varbūt nabassaite aptinusies ap kaklu un pati Madara ne tā gulējusi, ka iedzimtība varbūt. Kad jau dzemdības bija notikušas, secināts, ka nabassaite nemaz ap kaklu nav bijusi, tikai augļūdeņi bijuši zaļi. Un to, ka iepriekš Madarai teica, ka bērns vēl ir mazs un jāstaigā vēl trīs nedēļas, arī muļķības – meitiņa bija 2700 gramus smaga un 51 centimetru gara.

Bērniņu jau mums neviens neatgriezīs, bet uzskatām, ka tā ir ārstu nolaidība. Vai nu vajadzēja uzreiz ķeizaru taisīt vai iedot šprici, lai pasteidzinātu dzemdības, nevis špricēt, lai tās apturētu.
21. novembrī mazo ved uz Rīgu, lai veiktu ekspertīzes, bet 22. novembrī brauksim atvadīties no mazās, jo pieņēmām lēmumu viņu kremēt. Man bail, ka pretējā gadījumā meita tikai kapos dzīvos.

Madara bija tādā stāvoklī, ka es pret parakstu viņu no slimnīcas izņēmu. Sapratu, ka nevaru viņu tur atstāt. Mēs dzīvojam kopā, vēl viņai ir mazāki brāļi un māsas, cenšamies nodarbināt ar citām lietām, lai nav tik daudz jādomā. Viņa jau cenšas būt stipra, bet nu vēl jau nesanāk… Bet mēs jau esam sazinājušies ar juristu un šo lietu tā neatstāsim, ir jābeidz šāda ārstu nolaidība, lai vismaz nākotnē ar citiem nekas tamlīdzīgs nenotiktu," tā uzsvēra Jolanta, kura zaudējusi mazmeitiņu.

Sazvanot Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmātes, sākumā viena no viņām notikušo komentēt vispār nevelējās, norādot, ka "arī mums ir šoks un komentēt varēsim pēc ekspertīžu rezultātu saņemšanas". Vecmāte sacīja, ka šādi gadījumi diemžēl mēdz notikt, un tā ar sievieti varējis atgadīties arī mājās. "Tās nebija dzemdības," pārliecināti sacīja mediķe. "Tā mēdz atgadīties un iemesli tam var būt visdažādākie. Ikviena grūtniecība ir sava veida risks. Gaidīsim autopsijas rezultātus," sacīja vecmāte.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!