Lai gan to, cik smaga drīkst būt skolēna soma, nosaka Ministru kabineta noteikumi un to izpildi kontrolē Veselības inspekcija, tā somas nesver, svētdien vēsta raidījums "LNT Ziņu TOP 10''.
"Tie aspekti jau ir dažādi, kāpēc tā soma ir smaga – vienam tāpēc, ka jau primāri ir smaga, otram, jo ielicis litru ar ūdeni līdzi. Viens sakrāvis mantas vairāk, nekā tajā dienā tiek prasīts. Nav īsti tādu kritēriju, kurš tad būs tas, kas sodīs to bērnu, bērna vecāku vai skolu, vai to somas ražotāju," raidījumam skaidroja inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.
"Manuprāt, to visu atrisinās tas brīdis, kad mēs pakāpeniski atsakāmies no mājasdarbiem, līdz ar to atkritīs vajadzība stiept. Domāju, ka tā problēma atrisināsies pati no sevis. Nebūs mājasdarbu, nebūs nekas jānes, viss glabāsies skolā," vērtēja Muceniece.
Turklāt Veselības inspekcijā uzskata, ka prasībām par skolēnu somas svaru nav vietas Ministru kabineta noteikumos – tās drīzāk esot vadlīniju prasības.
Veselības inspekcija mēdz doties uz skolām, lai pievērstu uzmanību citai valdības noteikumu prasībai, proti, skolai jāveicina iespēja bērnam ikdienā mācību procesā nepieciešamās lietas glabāt turpat izglītības iestādē. Katra izglītības iestāde tiekot apsekota vidēji reizi divos gados, vēsta raidījums.
"Tas process ir tāds - tu dienas beigās paskaties, kādas stundas ir rītā un… Visas grāmatas un burtnīcas ņemu līdzi uz mājām un izpildu mājas darbus," raidījumam stāstīja Rīgas Teikas vidusskolas 6. klases skolniece Marta.
Šī iemesla dēļ daudzi no skapīša, kas vecākiem jāiegādājas par savu naudu, atsakās. Vidusskolā skapītis pienākas par brīvu.
Kā skaidrojusi skolas direktore Ilona Bergmane – ne vienmēr bērni vēlas mantas atstāt skapītī, jo nav tik organizēti, baidās, ka nepieciešamās lietas aizmirsīs, un tādēļ gadoties, ka iegādātais skapītis stāv pavisam tukšs.
Direktore pastāstījusi, ka skolā somas ir svērtas, bet tā nav regulāra sistēma. Viņa paudusi pārliecību, ka izeja būtu elektronisko ierīču izmantošana. Problēmu gan raisa apstāklis, ka skola visiem nevar nodrošināt elektronisko grāmatu lasītāju.
Kontrolējošā institūcija ir saskārusies ar daudzu vecāku jautājumiem par skolas somu svaru un šīs problēmas risinājumiem, bet klasiska sūdzība iesnieguma veidā neesot saņemta ne reizi.
Statistika liecina, ka teju katram Latvijas skolēnam ir stājas problēmas – šķībi pleci, izliekts mugurkauls.
"Gandrīz 70% jeb divas trešdaļas bērnu ir apaļām ieliektām stājām jau skolās. Kas uztrauc – ka 41 % 12. klases skolēniem 17 līdz 18 gadu vecumā jau ir ar skoleotisku nobīdi. Tā nav īsti skolioze, bet mugurkauls nobīdās uz sāniem un tā jau ir saslimšana," raidījuma pastāstījusi Rīgas Stradiņa universitātes profesore Silvija Umbraško, kura vairāku gadu garumā pētījusi bērnu fizisko attīstību un stāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
