Foto: Shutterstock
Arvien biežāk pieminam uzmanības deficīta sindromu. Vai tā ir lipīga sērga, kas izplatās arvien vairāk? Vai senāk šis sindroms piemeklēja tikai bērnus un pusaudžus, bet nu skar jebkura vecuma cilvēkus? Vai tas atrodams tikai ģimenēs, kur kultūras līmenis nav visai augsts? Vai tam padevīgi jāļaujas, vai arī iespējams to kontrolēt?

Atbildi uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atradīsi apgāda "Lietusdārzs" izdotajā Daniela G. Eimena grāmatā "Uzmanības deficīta sindroms".

Svarīgi uzsvērt, ka tā ietver praktisko programmu neiroloģisku uzvedības traucējumu novēršanā kā bērniem, tā pieaugušajiem, tātad var būt noderīga jebkura vecuma cilvēka uzvedības izprašanai un var palīdzēt būtiski uzlabot veselību un dzīvi ikvienam neatkarīgi no gadu skaita.

Daniels G. Eimens, medicīnas zinātņu doktors, neiropsihiatrs, veltījis vairākas desmitgades smadzeņu pētījumiem un uzmanības deficīta sindroma izprašanai. Viņš sarakstījis gandrīz 30 grāmatas par cilvēka smadzeņu darbību un tiek uzskatīts par pasaulē vadošo uzmanības deficīta sindroma speciālistu. Viņa psihiatrijas klīnikā veiksmīgi izārstēti simtiem tūkstoši pacientu, kam bijis nepieciešams stiprināt fizisko, garīgo un emocionālo veselību.

Uzmanības deficīta sindroms jau gadiem sagādājis raizes pacientiem un ārstiem visā pasaulē. Tas turpina izplatīties arvien ātrāk, taču joprojām netiek pareizi izprasts, diagnosticēts un līdz ar to arī ārstēts. Viens no izplatītākajiem mītiem par šo sindromu vēsta, ka tas skar tikai bērnus. Jaunākie pētījumi psiholoģijā pierāda, ka šis sindroms vienlīdz novērojams visās vecuma grupās un var izpausties dažādos, bieži krasi atšķirīgos veidos.

Skolotāji var saskarties ar hiperaktīviem vai pārmēru bieži nogurušiem un šķietami neieinteresētiem skolēniem. Vecākiem problēmas var sagādāt pusaudžu audzināšana, ja tie nemitīgi runā pretī un šķiet nepaklausīgi. Bet tikpat labi varat darbā saskarties ar neorganizētiem, haotiskiem un aizmāršīgiem kolēģiem, padotajiem un priekšniekiem. Uzmanības deficīta sindromam ir dažādi simptomi, kas var ietekmēt ne vien sniegumu skolā vai darbā, bet arī attiecības ar tuviniekiem, draugiem un laulātajiem.

Grāmatas autors pirmais identificējis vairākus uzmanības deficīta sindroma tipus un katram no tiem izstrādājis detalizētu diagnosticēšanas un ārstēšanas programmu. Viņš tajā ietvēris katram tipam atbilstošu medikamentozu ārstēšanu, pielāgotu ēdienkarti, uztura bagātinātājus, dzīvesveida izmaiņas, vingrojumu programmu, neirofīdbeka metodi.

Konkrēti padomi vecākiem, skolotājiem, dzīvesbiedriem un citiem ļaus atpazīt savos līdzcilvēkos uzmanības deficīta sindroma simptomus un palīdzēt viņiem kontrolēt uzvedību un šo sindromu novērst. Grāmata skaidri un saprotami norāda ceļu uz mierīgu un veiksmīgu dzīvi.

No angļu valodas tulkojusi Līvija Vulfa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!