Lūk, šis sociālais eksperiments skaidri parāda, kādi mēs, pieaugušie, esam!
Mazā Anana, glīti apģērbta, stāv uz ielas, un viņai klāt pieeiet teju katrs garāmgājējs, taujājot, vai meitene apmaldījusies, vai viņai nepieciešama palaīdzība. Tā – kā tam būtu jābūt, redzot uz ielas bērnu, kurš tur atrodas bez pieaugušo pavadības.
Daudz bēdīgāk ir situācijā, kad speciāli nogrimmēta, netīrās drēbēs ietērptā Anana nonāk tajā pašā vietā. Neviens, tieši neviens cilvēks neizrāda absolūti nekādu interesi par mazo cilvēkbērnu, kurš, ļoti iespējams, gaida palīdzību no pieaugušajiem.
Analoģiska epizode tiek izspēlēta restorānā, kur skaisti apģērbtā un sakoptā Anana pieiet te pie viena, te cita galdiņa. Svešas tantes pat viņu skūpsta uz vaidziņa. Bet, kas notiek, kad šajā pašā restorānā parādās "otrā" Anana - šmulīgā? Cilvēki izvairās, pat dzen prom, uzreiz sev tuvāk pievelk rokassomiņas...
Pat Anana, kura vēl ir maza meitene un piedalījās tikai eksperimentā, vairs ilgāk negribēja būt tā otrā, tā netīrā meitenīte. Viņa bija ļoti bēdīga, redzot šādu attieksmi pret sevi. Un kā rīkotos tu, vai esi pie sevis kaut reizi par to padomājis?
Šo video publicējam laikā, kad arī Latvijā tēma ir aktualizēta, un patlaban norit dažādu iestāžu organizētas kampaņas. Viena no tām ir Valsts policijas iniciēta. Plašāk par šo kampaņu un sarunu ar divām policistēm atradīsi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
