Ja bērniem patīk pedagogs un viņa piedāvātās nodarbes, tad bērns visu darīs ar prieku un attīstīs sevi – tas būs jūtams arī mājās. Ja ir izveidojusies savstarpēji pozitīva saikne starp bērnu un pieaugušo un netiek izjusts spiediens no iesaistītajām pusēm, tad neveidosies spriedze, uzsver Labklājības ministrijas un kampaņas "Maziem mirkļiem ir liela nozīme" radošās komandas pārstāve Aiga Ozoliņa.
Vecākiem ir jāvēro savi bērni un jāsaprot signāli, kas liecina par emocionālo spriedzi. Nedrīkst bērnus atstāt pašplūsmā. Vecāki ir tie, kas veicina un attīsta pozitīvu emocionālo veselību bērniem. Ir jāizvērtē katra situācija ar bērniem, jo vieglāk ir sakāpinātās situācijās pacelt balsi vai vēl kādā veidā valdīt pār situāciju.
Vecākiem ir jāsaglabā miers un savaldība – iecietība radīs konstruktīvāku risinājumu. Ne vienmēr bērni ko izgāž, nosmērē vai saplēš tīšām un apzināti, šādās situācijās ir jāsaglabā miers, un tieši saruna var novest pie atrisinājuma. Iedomāsimies, ka mums, piemēram, viesībās saplēšot krūzi vai vāzi, tūlīt sekotu namatēva pārmetumu gūzma. Iedēstīt mūžīgo vainas apziņu ir ļoti viegli, bet no tās tikt vaļā var būt ļoti grūti.
Mums jāattīsta bērnos spriestspēja un jāļauj saprast, kad bērni ir pieļāvuši kļūdas. Tomēr vēl svarīgāk par bērna mācīšanu rīkoties atbilstoši vispārpieņemtajiem "pareizās" uzvedības modeļiem ir pašiem vecākiem izprast, kas bērnā urda spriedzi, norāda speciāliste.
Bērna emocionālais saspīlējums var izpausties dažādi: slikti guļot, niķojoties, slapinot gultā, var sākties ēšanas traucējumi, dažs vienkārši "ieraujas sevī" un klusē. Ja ģimenē bērns kādu laiku ir bijis vienīgais un piedzimst otrs bērniņš, vecākais bērns to var uztvert kā stresa situāciju, jo mammai uzmanību nākas dalīt, un pēkšņi viss laiks vairs netiek veltīts tikai viņam. Gadās, ka līdz ar otra bērniņa piedzimšanu prasības pret vecāko bērnu sākt pieaugt ("Tu taču esi jau liels!"), un neviļus rodas greizsirdība pret jaunāko bērnu. Reizēm šādā situācijā bērns stresu var izrādīt, graužot nagus.
Lai veicinātu veselīgas emocionālās attiecības ģimenē, mums, vecākiem, ir jāspēj rast kaut piecas minūtes dienā, kuras mēs kvalitatīvi pavadām ar bērnu, neskatoties telefonos vai nedomājot par vakariņu gatavošanu, bet gan maksimāli veltot laiku bērnam. Pat šīs piecas minūtes tik daudz spēj dot bērna attīstībai un emocionālajai stabilitātei!
Kampaņas "Maziem mirkļiem ir liela nozīme" radošā komanda piedāvā šādas nodarbes kopā ar bērniem:
- Spēlēsim mēmo šovu visa ģimene kopā;
- Izdomāsim savu parakstu bildei avīzē vai žurnālā – ko domā vai saka attēlotie cilvēki;
- Skatīsimies spogulī un rādīsim dažādas grimases;
- Uzspēlēsim atmiņu spēli, piemēram, kurš precīzāk atcerēsies visas lietas, kas atrodas uz galda;
- Pārbaudīsim, vai skaņa var pārvietot priekšmetus;
- Cepsim piparkūku burtus, kas veido tavu vārdu;
- Sasaldēsim krāsainus ledus gabaliņus – ieliesim ledus formiņā sulu, tēju, piparmētru lapas utt.
Vairāk ideju atradīsi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
