Speciālisti: jāsekmē, lai bērni un jaunieši internetā pavadīto laiku izmantotu kvalitatīvi

Speciālisti: jāsekmē, lai bērni un jaunieši internetā pavadīto laiku izmantotu kvalitatīvi
Foto: Shutterstock

Bērni un jaunieši pavada daudz laika, skatoties viedokļa līderu – slavenību un sabiedrībā pazīstamu cilvēku – ierakstus sociālo tīklu kontos. Pasaules Drošāka interneta dienā, 6. februārī, Latvijas Drošāka interneta centrs uzsver – gan vecākiem, gan izglītības sistēmai ir jāsekmē, lai bērni un jaunieši izmantotu internetā pavadīto laiku kvalitatīvi.

Prezentētā Kultūras ministrijas pētījuma par bērnu un pusaudžu medijpratību rezultāti liecina, ka video skatīšanās ir vispopulārākais laika pavadīšanas veids internetā. Katru dienu video blogeru jeb vlogeru un slavenību ievietotos video "Youtube" skatās aptuveni puse (46 procenti) bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem. Nedaudz mazāk šos video skatās 13-16 gadus veci pusaudži - 41 procents. 50 procenti 13-16 gadus vecu jauniešu izmanto "Instagram", lai zinātu, ko dara slavenības un populāri cilvēki. Jāpiezīmē, ka 40 procenti bērnu un pusaudžu pavada laiku, bez jebkāda nolūka klejojot internetā, un tikai neliela daļa iesaistās tā satura radīšanā. Tā, piemēram, 9 procenti paši apstrādā fotogrāfijas vai video, lai ar tiem dalītos globālajā tīmeklī.

Lai noskaidrotu, kāda ir viedokļa līderu – slavenību un sabiedrībā zināmu cilvēku – loma jauniešu dzīvē un mēģinātu saprast, cik jauniešu iesaistās viedokļa līderu diskusijās un aktivitātēs, "Drossinternets.lv" sadarbībā ar dzīves stila blogeri Maiju Armanevu (23 000 sekotāju) un multimākslinieku Kašeru (15 000 sekotāju) veica sociālu eksperimentu. Tā laikā abi blogeri rosināja savus sekotājus būt aktīviem un paust viedokļus par noteiktajiem jautājumiem vai veikt mazus uzdevumus. Galvenais secinājums – jo vairāk laika un enerģijas ir jāiegulda, jo mazāka ir līdzdalība. Lūk video par eksperimentu!


"Demokrātiskā sabiedrībā internets ikvienam sniedz iespēju līdzdarboties sabiedriskos un politiskos procesos. Lai to īstenotu, ir nepieciešamas zināšanas un attieksme. Tehniskās prasmes par interneta lietošanu bērniem un jauniešiem ir pietiekamas, šobrīd svarīgi ir attīstīt sabiedrības medijpratību, rosināt būt aktīviem un pilnvērtīgi izmantot interneta iespējas. Atzīmējot Pasaules Drošāka interneta dienu ar saukli "Drošāks internets sākas ar Tevi!", mēs aicinām ikvienu būt aktīvam līdzdalībniekam interneta vidē, taču neaizmirst par atbildību – gan izsakot viedokli internetā, gan daloties ar ziņām," uzsver Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Speciālisti: jāsekmē, lai bērni un jaunieši internetā pavadīto laiku izmantotu kvalitatīvi
Foto: Shutterstock

Drošāka interneta diena tiek atzīmēta jau 15. gadu – dažādi pasākumi tiks organizēti 130 valstīs visā pasaulē. Latvijā centrālais notikums šogad ir "Drossinternets.lv" organizētais forums 9.-12. klašu skolēniem "Es esmu internetā! Es piedalos!", kas norisinās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tiem Latvijas reģionos dzīvojošajiem jauniešiem, kuri nevar apmeklēt forumu klātienē, tika nodrošināta iespēja pieslēgties tiešraidei, lai varētu sekot līdzi pasākuma norisei attālināti – gan noklausīties ekspertu prezentācijas, gan kopā ar klases biedriem diskutēt par iegūtajām atziņām.

Lai vairotu jauniešu vēlmi mācīties atšķirt patiesu informāciju no meliem un uzturēt sacensību garu, Drošāka interneta centrs organizē konkursu "Foto detektīvs" ar uzdevumiem skolēniem dažādās vecuma grupās. Tie ir izmantojami skolās un bibliotēkās Drošāka interneta dienas pasākumos. Konkursā līdz 28. februārim aicināti piedalīties visu vecuma grupu skolēni. Vairāk informācijas par konkursu atradīsi šeit.

Drošāka interneta centrs arī aicinājis skolas un bibliotēkas iesaistīties Drošāka interneta dienas svinībās, organizējot pasākumus par drošību internetā sava novada, pilsētas, pagasta un ciema skolās, bibliotēkās un jauniešu centros. Šogad Drošāka interneta diena tiks atzīmēta ar vairāk nekā 100 pasākumiem visā Latvijā. Pasākumu karte apskatāma te.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!