Foto: Shutterstock
"Daļai jauniešu interneta lietošana ir "iekapsulējusies" brīvā laika un izklaižu sfērā. Mācību un praktisku sadzīves uzdevumu risināšana internetā nav jauniešu prioritāte," saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) Pedagoģijas nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene.

Tāpēc ļoti būtiski ir veicināt digitālo prasmju izmantošanu tieši mācību un reālu, sadzīvē nepieciešamu uzdevumu veikšanai, uzskata Rubene, kura 30. maijā piedalījusies "Samsung Skola nākotnei" veiktās jauniešu aptaujas "Skolēna digitālais IQ" prezentācijas pasākumā.

Latvijas jaunieši ikdienā interneta lietošanai visbiežāk izmanto mobilo telefonu ar WiFi pieslēgumu (81 procents). Aptuveni pusē gadījumu on-line vidē viņi lieto portatīvo datoru vai telefonu ar mobilā interneta pieslēgumu, savukārt jau ievērojami mazāk – televizoru (26,9 procenti), stacionāro datoru (20,8 procenti) un planšetdatoru (14,4 procenti), to atklāj pētījums.

TOP 10 nodarbes, ko jaunieši ikdienā dara internetā

1. Seko draugu aktivitātēm (76 procenti)
2. Sazinās ar ģimeni un draugiem (75 procenti)
3. Mācās vai meklē informāciju mācībām (64 procenti)
4. Klausās mūziku (53 procenti)
5. Lasa jaunākās ziņas par svarīgiem notikumiem Latvijā (43 procenti)
6. Veido savus ierakstus (42 procenti)
7. Skatās tiešsaistē seriālus vai filmas (42 procenti)
8. Meklē informāciju par interesējošām tēmām (40 procenti)
9. Lasa jaunākās ziņas par svarīgiem notikumiem pasaulē (37,5 procenti)
10. Spēlē on-line spēles (27 procenti)

TOP septiņi interneta resursi, ko jaunieši lieto katru dienu

1. Instagram (84 procenti)
2. WhatsApp (83 procenti)
3. Youtube (82 procenti)
4. E-klase.lv (69 procenti)
5. Facebook (66 procenti)
6. Snapchat (51 procents)
7. Draugiem.lv (47 procenti)

Pētījums atklāj, ka praktiskās lietās ir zinoši – vairums pārzina MS Office biroja programmatūras pamatus, foto un video veidošanas un izvietošanas tehnikas, zina, kā lietot e-pastu un kalendāru. Četras piektdaļas prot atiestatīt augšupielādētās programmas datorā un telefonā, apgalvo, ka izprot autortiesību būtību un gandrīz tikpat daudz ievēro to, kad dalās ar citu izveidotu saturu.

Vairums izmanto drošas paroles (80 procenti), aizsargā savu mobilo tālruni ar paroli (85 procenti) un zina, kā sociālo tīklu uzstādījumos aizsargāt savu privātumu, padarot profilu redzamu tikai apstiprinātiem draugiem (90 procenti).

Foto: Shutterstock

Jauniešu aptauja liecina, ka bankas konts gan ir tikai aptuveni pusei jauniešu, internetbanka – 43 procentiem, vismaz reizi mēnesī to lieto 38 procenti. Interesanti, ka tikai aptuveni katram trešajam jaunietim telefonā ir kāda izglītojoša aplikācija, kas noder, piemēram, mācību procesā, treniņos, plānojot budžetu utt. Vairums neglabā tālruņa kontaktus un informāciju attālināti (66 procenti).

Jaunieši atzīst, ka viņiem noderētu papildu zināšanas programmēšanā, mākoņpakalpojumu un MS Excel lietošanā, tāpat informācijas vērtēšanā, taustiņu kombināciju izmantošanā datorā, MS Word un MS Power Point lietošanā, kā arī padomi informācijas meklēšanā. Daļai aktuāli ir arī padomi antivīrusu programmu lietošanā gan telefonā, gan datorā.

Potenciālie riski sociālo tīklu lietošanas paradumos

  • 36 procenti jauniešu atzīst, ka apstiprina draudzību arī ar cilvēkiem, kurus nepazīst;
  • 50 procenti ir atzīmējuši svarīgāko informāciju par sevi – dzimšanas dienu, ģimenes locekļus, skolu, kurā mācos un citus datus;
  • 34 procenti atzīmē savu atrašanās vietu sociālajos tīklos;
  • 28 procenti uzskata, ka sociālo tīklu profiliem nav jābūt slēgtiem un pieejamiem tikai apstiprinātajiem draugiem;
  • 29 procenti, lietojot internetbanku vai sociālos tīklus, ne vienmēr izlogojas no sava profila;
  • 42 procenti, nedomājot par sekām, ir sūtījuši privātā sarakstē draugam foto vai video, kura nonākšana sociālajos tīklos pašiem liktos apkaunojoša.

Sociālajos tīklos respondenti atspoguļo galvenokārt labākos savas dzīves notikumus (73 procenti). Tajā pašā laikā puse jauno cilvēku ir izjutuši skaudību par to, kā dzīvo kāds cits, sekojot šī cilvēka sociālo tīklu aktivitātēm.

Gandrīz puse jauniešu atzīst, ka ir tikuši apvainoti vai aizskarti sociālajos tīklos, piemēram, ar nepatīkamu komentāru vai foto (45 procenti). Tikpat daudzi ir nožēlojuši kādu internetā publicētu foto vai ierakstu (45 procenti). Problēmsituācijas internetā daļa jauniešu risina paši, neiesaistot pieaugušos (vecākus vai citus).

Aptauju veica "Samsung Skola nākotnei" sadarbībā ar "Mindshare" 2017. gada maijā, aptaujājot 616 respondentus vecumā no 14 - 17 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!