Foto: Shutterstock
Daudzi no bērnības atceras mokošās stundas pie garlaicīga mūzikas skolotāja vai arī ienīstās flautas spēlēšanu pirmajā mācību gadā. Vēlāk gan bieži sākotnējā nepatika pārvēršas par nožēlu, ka, būdami pieauguši, nemākam spēlēt nevienu mūzikas instrumentu.

"Mans bērns šo kļūdu nedrīkst pieļaut," saka daudzi vecāki un vēlas, lai viņu atvase iemācās spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Un pēc iespējas ātrāk. Taču kā lai bērns rod prieku mūzikā, ja viņa ģimenē neviens nemuzicē? Kādā vecumā bērns var, kad viņam vajadzētu sākt mācīties spēlēt mūzikas instrumentu un kurš būtu sākumam vispiemērotākais? To rakstā aplūko portāls Urbia.de.

Agrīna muzikālā izglītība mūzikas skolā

Dažādas mūzikas studijas jau bērna agrīnā vecumā piedāvā nodarbības agrīnai muzikālai izglītībai. Šo, parasti stundu garo nodarbību laikā, visbiežāk tiek piedāvātas kustību spēles, dziedāšana, skaitāmpanti, zīmēšana un pirmie mēģinājumi ritma izjušanā ar vienkāršiem ritma instrumentiem. Bērni tādējādi tiek mācīti izjust un ieklausīties, ko dara citi bērni, kā arī noteikt, vai toņi ir augsti vai zemi, skaļi vai klusi, ātri vai lēni. Ar ritma instrumentiem (zvaniņi, bungas, kociņi, šķīvji, bungas, timpāni) un melodiskajiem instrumenti (stabules, ksilofoni, metalofoni) bērni apgūst pirmās kolektīvās muzicēšanas iemaņas.

Ne tikai apdāvinātajiem

Šādas mūzikas nodarbības tiek piedāvātas visiem pirmsskolas vecuma bērniem, nevis tikai muzikāli apdāvinātajiem. Vienalga, vai vēlāk attīstīsies muzikālās dotības vai nē, mūzika visiem bērniem nāk par labu. Tā veicina koncentrēšanās spējas, trenē atmiņu, sabiedrisko modrību un iejūtību, un sniedz bērniem iespēju radoši izpaust savas emocijas. Neatkarīgi no muzikālajām nodarbībām ārpus mājas, mūzikas pedagogi uzskata, ka svarīgākais tomēr ir dziedāšana vecāku mājās.

Kuru instrumentu izvēlēties

Foto: Publicitātes foto

Flautu vai klavieres?

Foto: PantherMedia/Scanpix

Cik daudz ir jāvingrinās?

Foto: Publicitātes foto

Muzicēšanai ir bērniem jāsagādā, pirmkārt, prieku. Tādēļ pārāk liels spiediens attiecībā uz vingrināšanās ilgumu šeit būtu nevietā. Taču neviens mūzikas instruments bērnam nesniegs prieku, ja mācīšanās to spēlēt neprogresēs. Tāpēc pavisam bez vingrināšanās iztikt nevarēs. Galvenais, kas jāievēro: svarīgi ir vingrināties katru dienu, kaut vai tikai īsu brīdi. Un ļoti labi, ja var vingrināties mazās devās vairākas reizes dienā. Iesākumā tas varētu nozīmēt ik dienu divreiz pa desmit minūtēm.

Lai ko arī bērns mācītos, vienmēr gadās tukšie periodi, kad šķiet, ka nekas neiet uz priekšu, un bērns zaudē prieku par muzicēšanu, varbūt pat sāk šaubīties par savām dotībām. Mūzikas instrumentu spēles apguve nav nekāds izņēmums. Šīs fāzes ir normāla parādība. Bērns mēdz šos periodus pārvarēt līdzīgi, kā viņa vecāki: vai viņi turpina iesākto tad, ja reizēm iet grūti, vai arī viņi drīzāk pārtrauc un izvairās no grūtībām?

Lai pārvarētu šos tukšos periodus, ieteicams kaut ko mainīt mācību programmā: varbūt jāizvēlas cits repertuārs, vai kādu laiku jāpagarina tehniskie vingrinājumi, varbūt jārunā ar skolotāju par to, kā viņš vērtē bērna sasniegumus. Iespējams, šis ir īstais brīdis, lai konstatētu, ka bērns izvēlējies nepiemērotu instrumentu, un nomainītu to pret citu.

Mūzikas un muzicēšanas prasmju pozitīvo iedarbību saraksts ir garš. Mūzika trenē smadzeņu darbību un savieno abas smadzeņu puslodes, mūzikas instrumenta apguve veicina intelektu, emocijas un motoriskās spējas, muzicēšana kopā ar citiem rada grupas darba pieredzi un vienotības sajūtu.

Tomēr svarīgi ir izvērtēt, kā mūzikas nodarbības iekļaujas bērna nedēļas plānā. Pedagogi norāda, ka pārāk liela slodze bērnam kaitē, un ir jāizvēlas, uz ko bērnu vairāk virzīt. Ja jūs nevarat izlemt, vai mīļotajai atvasei papildus sporta nodarbībām ir arī aktīvi jāmuzicē, tad vispirms raugieties, lai bērnam būtu pietiekami daudz laika savā nodabā arī paspēlēties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!