Portāla "Cālis.lv" forumā kāda mamma aizsākusi diskusiju par šo tēmu, jo viņas bērns pēdējā laikā sācis sūdzēties par galvas sāpēm, ko, iespējams, izraisa tieši skolā valdošais troksnis. Par to, vai troksnis ietekmē bērna veselību, konsultē bērnu ārsts.
"Zinu, ka ir skaļi. Zinu, ka nav vairs tie laiki, kad bērnus dresēja un nevis audzināja, un starpbrīdī pa pāriem lika iet riņķī pa gaiteni. Zinu, ka starpbrīdī vajag izkustēties un izlādēties. Bet. Mans nu jau ceturtklasnieks sāk sūdzēties, ka viņam jau slikti paliekot no trokšņa starpbrīžos. Pirms tam vakaros tik reizēm teica, ka visi tā bļaustoties, ka viņam galva sāpot. Bet šodien piezvanīja starpbrīdī un teica, ka gribot prom, jo slikti. Nu fona troksnis bija tāāāds, ka es puiku knapi dzirdēju. Visi bija izlikti no klases, klase ciet, jo skolotāja aizgājusi uz skolotāju istabu. Klusākas vietiņas, kur nolīst, tur nav.
Īstenībā, es pat nezinu, ko darīt. Pameklēju informāciju, esot pētījumi par troksni skolā un tā kaitīgo ietekmi, bet - ko darīt, neko neatradu. Kā ir jūsu bērnu skolās? Vai skolas kaut ko dara, lai mazinātu troksni? Varbūt visur tā netrokšņo?" tā pēc padoma un citu pieredzes taujā kāda skolēna mamma.
Komentē Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts, otolaringologs Jānis Sokolovs:
"Lielāks risks par bērnu klaigāšanu skolas starpbrīdī ir skaļas mūzikas klausīšanās austiņās vai koncerti, kuru laikā trokšņu līmenis ir ļoti augsts un tā iedarbība - ilgstoša. Droši vien katrs pēc kāda skaļa pasākuma būs ausīs dzirdējis džinkstēšanu. Ja tā ilgst tikai pāris stundas, nav pamats satraukumam, taču ja skaņa ausīs nepazūd arī nākamajā dienā, steigšus jāmeklē ārsta palīdzību. Bīstams var būt arī ļoti skaļš, bet īslaicīgs troksnis, tāpēc ir jāuzmana bērni, lai viņi nekliegtu viens otram tieši ausī, kā dažkārt jokojoties mēdz darīt. Jāņem vērā, ka pēc akustiskas traumas var palikt paliekošas sekas , pastāvīga džinkstēšana un dzirdes pasliktināšanās, taču laicīgi vēršoties pie ausu ārsta, situāciju vēl var vērst par labu.
Par kaitīgu tiek uzskatīts troksnis, kas pārsniedz 80dB, bet 140bB jau ir sāpju slieksnis. Piemēram, ikdienā sarunājoties savā starpā, radītais troksnis ir 60dB. Pasaules veselības organizācija uzskata, ka, lai varētu mācīties un uztvert informāciju, telpā nedrīkst būt skaļāk par 35dB, bet rotaļlaukumos un sporta laukumos nevajadzētu troksnim pārsniegt 55dB."
Oficiālie pieļaujamā trokšņa cipari
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās par skolām un pirmsskolas iestādēm teikts, - lai spētu dzirdēt un saprast mācību vielu klases telpās fona skaņas līmenis nedrīkst pārsniegt 35 dB, bet bērniem ar dzirdes traucējumiem – vēl zemāk. Ārpus skolas telpām – spēļu un sporta laukumos – ārējo avotu troksnis nedrīkst pārsniegt 55 dB(A).
Kā liecina Veselības inspekcijas mājas lapā pieejamā informācija, skaņa ir enerģijas forma, kas izplatās dažādi caur dažādiem materiāliem – gaisu, sienām, logiem u.c. Skaņas iedarbība uz cilvēka dzirdes orgānu ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, telpas izmēriem un mēbelējuma, kā arī cilvēka auss anatomiskajām īpatnībām un pat matu sakārtojuma.
Iedarbojoties skaņai, cilvēka auss uztver visniecīgākās skaņas spiediena izmaiņas. Skaņas spiediena līmeni parasti mēra decibelos (dB). Cilvēks sāk dzirdēt skaņas no 0dB, bet skaņai sasniedzot 20dB līmeni, skaņas spiediens ir pieaudzis desmitkārtīgi. Piemēram, skaņas spiediena līmenis, nolaižoties lidmašīnai (120dB), ir 1000 reižu lielāks nekā normālas sarunās laikā (60dB). Īpaši zemas un augstas skaņas cilvēka auss uztver mazāk skaļi, tāpēc skaņas spiediena līmeņus parasti mēra kā A-izsvērtos decibelus (dB(A)).
Cilvēka auss uztver skaņas no 0 dB līdz 140dB, pie tam 140 dB līmenis jau raksturojams kā sāpju slieksnis.
Skaņas iedarbība un iespējamie dzirdes traucējumi
Jauniem cilvēkiem dzirdes traucējumu rašanās process ir lēns un sākumā rada tikai niecīgus dzirdes traucējumus. Pārmērīgs troksnis var bojāt vairākus šūnu tipus iekšējā ausī un radīt tā sauktos "tinnitus" (džinkstēšanu, zvanīšanu, troksni ausīs), kā arī pārejošu vai pastāvīgu dzirdes zudumu. Ir konstatēts, ka pārmērīga, skaļa mūzika (ar maksimālo izejas skaļumu vai arī tuvu maksimālajam izejas skaļumam) izraisa īslaicīgus un atgriezeniskus dzirdes traucējumus (džinkstēšanu, vieglu kurlumu). Tomēr ir arī publicēti pētījumu rezultāti, kas liecina, ka var rasties arī nepārejoši trokšņa radīti dzirdes traucējumi.
Pētījuma dati rāda, ka pastāv zināmas individuālas variācijas cilvēku dzirdes orgāna jutīgumā pret pārmērīgu skaņas iedarbību. Pārmērīgs troksnis ietekmē iekšējās auss ārējās matiņu šūnas. To pierāda eksperimenti ar dzīvniekiem, atzīmējot korelāciju starp dzirdes šūnu patoloģiju (morfoloģiju) un funkcijām (audiometriju).
Dzirdes traucējumi cilvēkiem uzkrājas pamazām un bieži vien pat nepamanāmi, kamēr sasniedz noteiktu pakāpi, atzīmē speciālisti.
Ja jaunieši turpinās ilgstoši klausīties maksimāla skaļuma mūziku, tad pieaug dzirdes traucējumu vai zuduma risks jau sasniedzot 25 – 30 gadu vecumu.
Pētījumi parāda, ka jauniem cilvēkiem konstatē tikai nelielus pastāvīgus iedarbības efektus uz dzirdi, novērtējot dzirdes slieksni vairāku gadu periodā. ASV nacionālajā pētījumā (1988. – 1994.) konstatēja, ka bērniem un jauniešiem no sešu gadu vecuma līdz 19 gadu vecumam, 12,5% gadījumu bija trokšņa izraisīta sliekšņa nobīde vienā vai abās ausīs, visvairāk zēniem (14,2%), salīdzinot ar meitenēm (10,1%), bet 12-19 gadu vecuma grupā 15,5%.
Trūkst pietiekami daudz datu par personālo mūzikas atskaņotāju lietošanas paradumiem (veidu, ilgumu un jaudas līmeni), kā arī par cita veida augsta līmeņa skaņas avotu iedarbību. Vai pārmērīga klausīšanās noved pie neatgriezeniskas izziņas un uzmanības deficīta pēc trokšņa iedarbības pārtraukšanas? Nav pietiekamu pierādījumu.
Un tomēr...
Pārmērīga trokšņa iedarbība ir galvenais dzirdes traucējumu rašanās cēlonis. Apmēram 16% darbinieku pārmērīgs troksnis darba vietās rada dzirdes traucējumus. Arī skaļas mūzikas klausīšanās un citas skaļas skaņas un trokšņi atpūtas laikā, tā sauktajā sociālajā vidē, var sasniegt augstus līmeņus. Kopš 1980-tiem gadiem palielinās jaunu cilvēku skaits ar sociālās vides trokšņa iedarbības izraisītiem dzirdes traucējumiem (aptuveni 19 procenti), pie tam darba vidē šie skaitļi sāk samazināties.
Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis pārnēsājamo jeb personālo mūzikas atskaņotāju, tai skaitā MP3, lietotāju skaits. Visā Eiropas Savienībā aptuveni 50 – 100 miljoni cilvēku klausās ik dienas mūziku ar šīm iekārtām, turklāt tie ir gados jauni cilvēki. Ir tendence pieaugt populācijas riskam saistībā ar personālo mūzikas atskaņotāju lietošanu, jo ir uzlabojusies to kvalitāte. Ievērojami pieauguši pārdošanas apjomi visām pārnēsājamām mūzikas atskaņošanas iekārtām (184-246 miljoni) un MP3 mūzikas atskaņotājiem (124 – 165 miljoni). 2007. gadā mobilo telefonu pārdošanas apjomi arī sasniedza līdzīgus skaitļus – apmēram 200 miljonus.
Šajā sakarā rodas jautājums – vai personālo mūzikas atskaņotāju lietošana, klausoties ļoti skaļu mūziku, nebojā dzirdi?
5-10% mūzikas atskaņotāju lietotāju klausās daudz skaļāku mūziku un savu klausīšanās paradumu dēļ viņiem pastāv risks dzirdes traucējumu attīstībai
Sabiedrība apkārtējā vidē ir pakļauta satiksmes troksnim, kaimiņu radītajam troksnim, kas gan ir ļoti traucējoši, bet lielāko tiesu gadījumos tā iedarbība nav saistīta ar dzirdes traucējumu rašanos.
Pēdējā laikā tā sauktais "atpūtas troksnis" ir kļuvis par nozīmīgu draudu dzirdes orgānam, jo troksnis var sasniegt pat ļoti augstus līmeņus un šādam troksnim tiek pakļauti arvien vairāk cilvēku. Bažas rada ne tikai mūzika no naktsklubiem un rokkoncertiem, kas ir ārkārtīgi skaļi, bet arī jaunās paaudzes mūzikas atskaņotāju izmantošana, kas rada ļoti liela skaļuma kvalitatīvas skaņas.
Aktuālais skaņas iedarbības līmenis uz bungādiņu ir atkarīgs no austiņas ieliktņa garuma auss ejā, dažos gadījumos sasniedzot pat 120dB(A). Arī klausīšanās ilgumi jeb iedarbības laiki ir ļoti atšķirīgi – no vienas stundas līdz 14 stundām nedēļā. Ir noteikts tā sauktais minimālā riska līmenis – un tas ir A izsvērtais astoņu stundu ekvivalentais skaņas iedarbības līmenis robežās no 75 dB(A) līdz 85dB(A). Tomēr jāatzīmē, ka no pieciem līdz 10 procentiem mūzikas atskaņotāju lietotāju klausās daudz skaļāku mūziku un savu klausīšanās paradumu dēļ pastāv risks dzirdes traucējumu attīstībai (pēc piecu un vairāku gadu iedarbības).
Iedarbības laiks – 80dB(A) astoņas stundas piecas dienas nedēļā var ilgt desmitiem gadu. Pieņemot, ka personālo mūzikas atskaņotāju vidēji klausās septiņas stundas nedēļā (vienu stundu/dienā), trokšņu līmenis var pārsniegt 89 dB(A).
Kā skaņas iedarbība var radīt dzirdes traucējumus?
Viena no dzirdes traucējumu formām ir dzirdes zudums, kas nozīmē indivīda spēju nedzirdēt skaņas zem noteikta sliekšņa līmeņa. Šos traucējumus var noteikt ar standarta dzirdes testiem.
Dzirdes traucējumi augstas frekvences skaņu jomā parasti veidojas organisma novecošanas procesā vai arī iedarbojoties troksnim ilgstoši. Šādos gadījumos cilvēkiem ir grūti sadzirdēt sarunas biedru trokšņainās situācijās, piemēram, sarīkojumos vai viesībās.
Jauniem cilvēkiem dzirdes traucējumu rašanās process ir lēns un rada sākumā tikai niecīgus dzirdes traucējumus. Pārmērīgs troksnis var bojāt vairākus šūnu tipus iekšējā ausī un radīt tā sauktos "tinnitus" (džinkstēšanu, zvanīšanu, troksni ausīs), kā arī pārejošu vai pastāvīgu dzirdes zudumu. Ir konstatēts, ka pārmērīga, skaļa mūzika (ar maksimālo izejas skaļumu vai arī tuvu maksimālajam izejas skaļumam) izraisa īslaicīgus un atgriezeniskus dzirdes traucējumus (džinkstēšanu, vieglu kurlumu). Tomēr ir arī publicēti pētījumu rezultāti, kas liecina, ka var rasties arī nepārejoši trokšņa radīti dzirdes traucējumi.
Jauniem cilvēkiem dzirdes traucējumu rašanās process ir lēns un rada sākumā tikai niecīgus dzirdes traucējumus
Pētījuma dati rāda, ka pastāv zināmas individuālas variācijas cilvēku dzirdes orgāna jutīgumā pret pārmērīgu skaņas iedarbību. Pārmērīgs troksnis ietekmē iekšējās auss ārējās matiņu šūnas. To pierāda eksperimenti ar dzīvniekiem, atzīmējot korelāciju starp dzirdes šūnu patoloģiju (morfoloģiju) un funkcijām (audiometriju).
Jāatzīmē, ka dzirdes traucējumi cilvēkiem uzkrājas pamazām un bieži vien pat nepamanāmi, kamēr sasniedz noteiktu pakāpi.
Literatūras dati rāda, ka pārmērīga akūta personālā mūzikas atskaņotāja iedarbība pie maksimālā vai tuvu maksimālajam līmenim var radīt pārejošus dzirdes traucējumus līdz 30db pie 4kHz frekvences pēc īsa laika iedarbības. Pētījumi parāda, ka jauniem cilvēkiem konstatē tikai nelielus pastāvīgus iedarbības efektus uz dzirdi, novērtējot dzirdes slieksni vairāku gadu periodā. ASV nacionālajā pētījumā (1988. – 1994.) konstatēja, ka bērniem un jauniešiem no 6 gadu vecuma līdz 19 gadu vecumam, 12,5% gadījumu bija trokšņa izraisīta sliekšņa nobīde vienā vai abās ausīs, visvairāk zēniem (14,2%), salīdzinot ar meitenēm (10,1%), bet 12-19 gadu vecuma grupā 15,5%.
Trūkst pietiekami daudz datu par personālo mūzikas atskaņotāju lietošanas paradumiem (veidu, ilgumu un jaudas līmeni), kā arī par cita veida augsta līmeņa skaņas avotu iedarbību. Vai pārmērīga klausīšanās noved pie neatgriezeniskas izziņas un uzmanības deficīta pēc trokšņa iedarbības pārtraukšanas? Nav pietiekamu pierādījumu.
Dzirdes traucējumu un zuduma izplatības risks jauniem cilvēkiem
Lielākā daļa epidemioloģisko pētījumu neuzrāda korelāciju starp atpūtas laika aktivitātēm un dzirdes traucējumiem. Tomēr aptuveni no 5 līdz pat 20 procentiem jauniešu dzirdes pārbaudēs tiek konstatēti tā sauktie "audiometriskie zobi" pie 4-6kHz frekvencēm, kurus saista ar trokšņa iedarbību un tas paliek nemainīgi pēdējos 20 gados. Pētījumi ir veikti Vācijā, Austrālijā, Zviedrijā, Amerikā.
Trīs kohortas pētījumu dati ziņo par dzirdes traucējumu izplatību jauniešu vidū pēdējo 30 gadu laikā. Dāņu bērniem, stājoties skolā pārbaudīja dzirdi 1977., 1987. un 1997. gadā un vissliktākie rezultāti bija 1997. gadā, savukārt beidzot skolas gadu, novēroja dzirdes pavājināšanos augstajās frekvencēs. Jāatzīmē, ka traucējošas skaņas var radīt arī psiholoģisku efektu. Var traucēt lasīšanu, atmiņu, motivāciju un uzmanību. Īslaicīgas traucējošas skaņas, piemēram, ceļu un gaisa satiksmes troksnis, ietekmē lasīšanu un atmiņu. Nav pētījumu šajā jomā saistībā ar mūzikas iedarbību, tomēr rodas jautājums, vai mūzikas klausīšanās laikā var labi atcerēties tekstu vai iemācīties. Ilgtermiņa pastāvīga lidmašīnu trokšņa iedarbība nedaudz ietekmē bērnu spēju koncentrēties un iemācīties.
Tomēr nav pierādījumu, ka personālo mūzikas atskaņotāju klausīšanās var atstāt ietekmi uz spēju koncentrēties un iemācīties. Mūzika izolē cilvēku no apkārtējās vides, kas var būt bīstami, atrodoties uz ielas, vai vadot mašīnu.
2005. gadā 14-17 gadus vecus zēnus un meitenes pārbaudīja četru gadu periodā – veica skaņu intensitātes mērījumus un noteica dzirdes sliekšņa līmeņus. Novēroja dzirdes sliekšņa līmeņa pieaugumu abiem dzimumiem – īpaši pie 14-16kHz frekvencēm. Zēniem bija augstāks vidējais dzirdes slieksnis. Secināja, ka augsta līmeņa skaņas iedarbība, ne tikai no mūzikas atskaņotājiem var būt par cēloni stabilam dzirdes bojājumam.
Dažos pētījumos tika konstatētas īslaicīgas dzirdes sliekšņa novirzes, piemēram, 16 brīvprātīgie klausījās mūziku austiņās 3 stundas savā maksimālajā klausīšanās līmenī. Sešiem parādījās 10dB novirze vienā vai vairākās frekvencēs un 1-30dB novirze pie 4kHz frekvences. Šī novirze atgriezās normālā stāvoklī pēc 24 stundām. Skaņas spiediena līmeņi klausīšanās laikā bija no 94dB līdz 104 dB.
Tāpat arī konstatēja dzirdes nogurumu un džinkstēšanu ausīs divreiz biežāk mūzikas atskaņotāju lietotājiem (2-7st/nedēļā), nekā kontroles grupai.
Arī rokkoncertu un diskotēku apmeklētājiem novēro īslaicīgas dzirdes sliekšņa novirzes.
Zinātnieki brīdina: ja jaunieši turpinās ilgstoši klausīties maksimāla skaļuma mūziku, tad pieaug dzirdes traucējumu vai zuduma risks jau sasniedzot 25 – 30 gadu vecumu.
Tātad secinājums, troksnis skolas starpbrīžu laikā nav tik kaitīgs, cik ilgstoša mūzikas vai citu ierakstu klausīšanās austiņās.
