Tas, ka arī bērni līdz divu gadu vecumam atrodas bērnunamos, nenozīmē, ka bāriņtiesas nav mēģinājušas viņiem atrast audžuģimenes, sacīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta vadītāja Valentīna Gluščenko.
Viņa norādīja, ka, runājot par tiesībsarga Jura Jansona šodien minētajiem 80 bērniem līdz divu gadu vecumam, kuri atrodas sociālās aprūpes centros, nevar apgalvot, ka neviens no šiem bērniem nebūtu piedāvāts audžuģimenēm, taču ne vienmēr audžuģimenes vēlas uzņemties rūpes par bērniem ar veselības problēmām, citu tautību vai reliģiju. Gluščenko skaidroja, ka katrs gadījums ir individuāls un diemžēl nav tā, ka tad, ja ir "brīva" audžuģimene, bērnu vienkārši tajā var ievietot.
Viņa arī minēja pavisam nesenu piemēru, kad audžuģimene atteicās uzņemt divus vienas ģimenes bērnus, uzzinot, ka viņu tēvs ir islāmticīgais. Tāpat viņa pastāstīja, ka šobrīd vienam no audžuģimeņu konsultantiem ir izveidojusies akūta situācija, jo neviena audžuģimene nevēlas uzņemt mazu bērnu ar HIV infekciju.
Viņa gan nenoliedza, ka katram no bērniem ir jāmēģina atrast audžuģimeni, kura varētu nodrošināt atbilstošu veselības aprūpi un kurai nebūtu iebildumu, ka tiek uzturēts kontakts ar bērna bioloģiskajiem vecākiem.
Gluščenko arī sacīja, ka ir bāriņtiesas, kurām būtu jāpieliek lielākas pūles ģimeniskas aprūpes nodrošināšanā bērniem, tomēr ir arī bāriņtiesas, kuras neievieto bērnu kādā ģimenē, jo pastāv risks, ka notiks emocionāla izdegšana no pārpūles un beigās nāksies izņemt visus bērnus.
Taujāta par Tiesībsarga biroja norādīto, ka ir gadījumi, kad bāriņtiesā lēmums ievietot mazuli bērnunamā pieņemts, pat neizskatot iespēju bērnam nodrošināt alternatīvu aprūpes veidu, Gluščenko neizslēdza iespēju, ka tiek runāts par lēmuma juridisko formulējumu. Tomēr, lai pateiktu, ka bāriņtiesa tiešām neko nav darījusi lietas labā, ir jāredz visa lieta. Tas, ko minēja tiesībsargs, ir izvilkumi un tikai lēmumi, kuri ir bērnunamu rīcībā, tomēr tas var neatspoguļot visas veiktās darbības.
Taujāta arī par gadījumiem, kad radinieki ir izteikuši vēlmi ņemt bērnu aizbildnībā, tomēr bāriņtiesas nav skatījušas šādu iespēju, VBTAI speciāliste pieļāva, ka šāda vēlme ir izteikta, tomēr tai nav sekojusi darbība, jo "cits nevar viņa vietā aiziet pie ārsta veikt veselības pārbaudes vai uzrakstīt iesniegumu".
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs, izskatot bāriņtiesu lēmumus par mazuļu ievietošanu bērnunamos, secinājis, ka, visticamāk, lai ietaupītu pašvaldību resursus, tiek ziedota bērna pilnvērtīga attīstība - zīdaiņus ievieto valsts sociālās aprūpes centros, nevis audžuģimenēs vai pie aizbildņa, jo par valsts sociālās aprūpes centriem maksā valsts, bet par audžuģimenēm - attiecīgā pašvaldība, savukārt aizbildnis ir jāatrod, un tas prasa darbu.
Piemēram, Rīgas bāriņtiesā, kur pieņemts 31 lēmums par mazuļu ievietošanu bērnunamā, 29 gadījumos lēmumos norādīti vispārēji apgalvojumi par to, ka nav iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tādi paši apgalvojumi fiksēti arī Salaspils novada bāriņtiesā, Neretas novada bāriņtiesā.
Balvu novada bāriņtiesā bērniem neesot meklēti ne aizbildņi, ne audžuģimenes. Vienā no četriem lēmumiem bāriņtiesa nevērtēja tēva patēvu, kurš bija izteicis vēlmi kļūt par bērna aizbildni. Citā gadījumā tā nevērtēja vecmammu, kura mutiski izteica vēlmi ņemt mazuli aizbildniecībā.
Tiesībsarga birojā norādīts, ka Ludzas novada bāriņtiesa, Daugavpils novada Naujenes bāriņtiesa, Daugavpils novada Kalkūnes bāriņtiesa, Talsu novada bāriņtiesa, Limbažu novada bāriņtiesa nevērtēja iespēju iecelt mazulim aizbildni vai ievietot audžuģimenē.
