Foto: Privātā arhīva foto.

Gatis un Ieva Sprūdi ir jauni, sociāli aktīvi vecāki, kuri audzina divas atvases – piecgadīgo Rihardu un trīsgadīgo Rūtu. Ģimene dzīvo aktīvi, taču, raugoties uz sabiedrībā valdošo uztraukumu par plastmasas pudeļu
kaitīgo ietekmi uz veselību, viņi uzsver, ka tas ir pārspīlēti, un ir daudz nopietnākas lietas, par ko uztraukties. Lūk, piedāvājam pāra viedokli par to, kas ir un kas nav kaitīgi!

"Mūsu ģimene dzīvo aktīvi, izmantojot iespējas atpūsties pie dabas un izrauties no pilsētas, tāpat ikdienā piedomājam pie tā, lai bērni ēstu veselīgi un pilnvērtīgi, taču, raugoties uz sabiedrībā valdošo uztraukumu par plastmasas pudeļu kaitīgo ietekmi uz veselību, uzskatām, ka tas ir pārspīlēti, un ir daudz nopietnākas lietas, par ko uztraukties. Mēs ikdienā droši lietojam arī plastmasas traukus, tajā skaitā ūdeni no plastmasas pudelēm, un neliedzam to arī saviem bērniem, tieši pretēji – Rihards pavisam nesen izaudzis no plastmasas trauku perioda, bet Rūtai joprojām ir savi trauciņi, kas ir ļoti lietderīgi, jo šajā vecumā ēdienreizēs trauki bieži mēdz nokrist.

Zaļais dzīvesveids bez pārspīlējumiem

Mazo ikdiena paiet dārziņā, papildus tam abi kopā ar Rihardu ejam uz karatē, trenējamies plecu pie pleca, Rūtiņai gan pagaidām ārpus dārziņa nav nekādu papildus pulciņu, taču sākam jau domāt par to, iespējams, izvēlēsimies dejošanu," stāsta Gatis. "Brīvajā laikā ir dažādas lietas, ko darām visi kopā – vasarā tā ir velo braukšana, kas mums ļoti patīk, cenšamies arī regulāri peldēties, siltā laikā ezerā vai jūrā, bet ziemas periodā kādā no ūdens atpūtas centriem. Kad brīvā laika nav tik daudz kā gribētos, dodamies vienkārši pastaigā.

Iespēju robežās sekojam līdzi tam, lai savu ikdienu padarītu mazliet "zaļāku" un veselīgāku, taču bez pārspīlējumiem, piemēram, mājas uzkopšanai izmantojam parasto sadzīves ķīmiju. Uzskatu, ka ikdienā mums tāpat apkārt ir ķīmija, tāpēc, cenšoties bērnus agrīnā vecumā pilnībā no tās pasargāt, varam nodarīt vēl lielāku kaitējumu, jo, nonākot vidē ārpus mājās, piemēram, skolā, sabiedriskajā transportā, uz ielas un saskaroties ar dažādiem piesārņojumiem, nepieradušam organismam un imūnsistēmai var būt šoks.

Arī runājot par ēdienu vai ūdeni, mēs uzticamies ražotājiem, mūsdienās tomēr ir virkne uzraugošo iestāžu, kas rūpīgi seko līdzi pārtikas kvalitātei, tiek veiktas dažādas analīzes u.tml. Ir daudz lasīts par eko produktiem, par to, ka to audzēšana patiesībā patērē daudz vairāk mūsu planētas resursu, nekā parastā pārtika, turklāt ne vienmēr tas, ka uz iepakojuma rakstīts "bioloģisks" vai "ekoloģisks", nozīmē, ka tā patiešām arī ir. Mēs necenšamies dzīvot izteikti ekoloģiski, vienkārši piedomājam pie tā, ko ēd mūsu bērni, piemēram, malto gaļu maļam paši, pirms iegādes aplūkojam produktu, vai tas ir svaigs, u.tml.

Gaisa piesārņojums ir lielāka problēma nekā plastmasa

Mēs nevaram visu laiku dzīvot absolūti sterilā vidē, agri vai vēlu bērns nonāks saskarsmē ar mikrobiem u.tml. Arī attiecībā uz ēdienu ir līdzīgi – ja bērns mājās ēdīs tikai ekoloģisku pārtiku, aizejot uz kafejnīcu, organisms var būt pārsteigts. Neraugoties uz to, ko raksta dažās publikācijās, mēs nebaidāmies arī no plastmasas, proti, no tās it kā kaitīgās ietekmes. Lasot publikācijas par plastmasu un tajā esošo bisfenolu u.tml., tomēr palieku pie uzskata, ka daudz vairāk jāuztraucas par gaisu, ko elpojam, proti, par augsto gaisa piesārņojumu. Rīgā gaisa piesārņojums ļoti pārsniedz normas, arī krāna ūdens dažās vietās ir ļoti nekvalitatīvs, un šīs ir tās lietas, kas ļoti ietekmē mūsu veselību.

Foto: Shutterstock

Esam lasījuši rakstus par plastmasas kaitīgumu, par bisfenolu, bet mūsu uztverē tas ir viena ražotāja viedoklis, kurš uzsver, ka viņa ražotā plastmasa ir ļoti laba un citiem ir ļoti slikta, līdz ar to šīs publikācijas šķiet ļoti tendenciozas. Lai reklamētu sevi, tiek radītas šaubas par citu ražotāju produkciju.

Lai izvairītos no plastmasas, būtu jāiet dzīvot alās

Abi esam vienisprātis, ka patiesie mūsu veselības ienaidnieki ir alkohols un cigaretes, turklāt vecāku tabakas atkarības dēļ arī bērni nereti kļūst par pasīvajiem smēķētājiem vai arī, redzot vecāku paraugu, pieaugot sāk pīpēt arī paši. Alkohols un cigaretes acīmredzami indē cilvēku, un, ja cilvēks, kurš pīpē vai lieto alkoholu, sāk runāt par to, kādu kaitējumu viņam nodara plastmasa, mūsuprāt, tas ir diezgan dīvaini. Turklāt, ja jau mums tik ļoti būtu jāsatraucas par plastmasu un jāizslēdz to no savas ikdienas, ko tad darīt ar apkārtējo vidi? Pat ja mēs mājās izmestu visus plastmasas traukus un vairs nedzertu no plastmasas pudeles, izejot no mājas, mēs jebkur saskartos ar šo materiālu tik un tā. Ķīmiskas vielas ir mums visapkārt – ar ko tad tiek krāsotas sienas, līmētas tapetes u.tml.? Nevajag pārspīlēt, citādi jau mums būtu jāiet dzīvot alās.

Nebaidāmies no plastmasas

Plastmasas kaitīgums, mūsuprāt, nav aktuāla problēma. Šobrīd mūsu bērni pakāpeniski izaug no "plastmasas trauku perioda", Rūtai gan joprojām ikdienā ir plastmasas trauciņi. Arī agrīnā vecumā bērni ēda no plastmasas pudelītēm, kā jau lielākā daļa. Mēs uzticamies ražotājam – ir virkne sertifikātu un testu, kas jāiziet ražotājam, lai iegūtu tiesības ražotu pārtikas plastmasu. Plastmasu lieto jau vairāk nekā 50 gadus, un nākotnē, domājams, to lietosim tikai vairāk.

Plastmasa noteikti nav tas, par ko mums vajadzētu uztraukties. Gaisa piesārņojums, atrodoties Rīgā uz ielas, noteikti ir daudz kaitīgāks. Tā vietā, lai uztrauktos par plastmasas pudelēm, drīzāk aicinām vairāk laika pavadīt ārpus pilsētas – tas noteikti sniegs lielāku labumu veselībai. Iebraucot Rīgā, gaisa maiņa nereti ir izteikti jūtama," uzsver Gatis un Ieva Sprūdi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!