Vecāku vārdu kaujas: par un pret skolas formām

Vecāku vārdu kaujas: par un pret skolas formām
Foto: Shutterstock

To, vai skolēniem jāvalkā skolas forma, nosaka skola un vecāki. Obligātas prasības skolās ieviest formas Latvijā nepastāv, bet daudzās mācību iestādēs, jo īpaši tajās, kas dažādos reitingos ierindojas pirmajos desmitniekos, skolas formas ir jāvalkā. Jau tad, kad par to tikai sāka spriest, vecākiem domas dalījās – vieni atbalstīja šo ideju, citi krasi iebilda. Jau vairākus gadus skolas formu lietošana ir ierasta lieta daudzās, jo daudzās skolās. Taču portāla Cālis.lv forumā vecāki atkal tēmu cēluši augšā, jo to lietošanas pieredze likusi izdarīt dažādus secinājumus.

Dārgas, nekvalitatīvas, brīvību ierobežojošas, vizuāli nepievilcīgas – tie ir galvenie argumenti pret skolas formu lietošanu. Savukārt gandrīz tikpat daudz vecāku "ar visām četrām" ir par skolas formām, jo tas krietni atvieglojot ikdienas dzīvi, kā arī tiek mazināts sociāli nevienlīdzīgo ģimeņu stāvoklis, kad bērni no finansiāli nabadzīgākām ģimenēm tik krasi neatšķiras no bagāto ģimeņu atvasēm.

Piedāvājam ielūkoties vecāku viedokļu dažādībā, aicinot dalīties arī ar savu:

Diskusiju forumā sāk kāda mamma: "Tēma jau noteikti 101 reizi izmalta, tomēr man nav skaidrs, kāpēc vecāki tādam murgam piekrīt.

1. Skolas formas neatrisina sociālo nevienlīdzību, jo tās ir dārgas un mazāk turīgie vecāki ir spiesti pirkt lietotas vai lielāku izmēru, lai der ilgāk.
2. Katras skolas formas ražo tikai viens ražotājs – pilnīgi nekāda konkurence, kas ļauj absolūti brīvi likt tādas cenas, kā vēlas un izmantot ne tās labākās kvalitātes audumus (reti kam ir 100 procentu kokvilna, kur nu vēl organiskā). Par to naudu var nopirkt daudz labākas kvalitātes drēbes.
3. Formas ir vizuāli neestētiskas. Nu neizskatās labi bērni, kam drēbes nopirktas uz visu gadu, turklāt pasūtīts izmērs tiek vasaras sākumā nemaz nezinot, cik liels bērns izaugs līdz rudenim.

Varbūt, ja skolai formas tik svarīgas, lai tās sarūpē skolēniem par savu naudu? Mamma

Kāpēc jūs, skolēnu vecāki, piekrītat visām skolotāju kaprīzēm?! Tikko izskauda to skolotāju apsēstību ar 101 mācību grāmatu/burtnīcu pirkšanu par vecāku naudu, tā uzreiz vietā ieviesa skolas formas – atkal par vecāku naudu. Varbūt, ja skolai formas tik svarīgas, lai tās sarūpē skolēniem par savu naudu?

Piedāvāju sabiedriskai apspriešanai ideju:

1.Formu vietā viens kopējs formas elements, piemēram, vestes.
2.Formas elements no neitrāla auduma, piemēram, tumši zila, vienkrāsaina, kas nopērkams jebkurā audumu veikalā.
3. Skola vecākiem iedod formas elementa piegrieztni bez maksas.
4. Ieviest skolas emblēmas, kas jāuzšuj uz skolas formas elementa.

Tāds risinājums piedāvātu variantu – vilks paēdis, kaza – dzīva. Vecāki vestes var šūt paši, nest šuvējai vai pirkt gatavas. Ja mācību gada laikā skolēns formu sabojā vai izaug, vecākam nav pārāk liela problēma sagādāt jaunu. Tas būtu vizuāli estētiskās risinājums, jo vestes varētu šūt atbilstoši bērnam - ir taču tievāki, resnāki bērni kaut pēc garuma un tātad izmēra vienādi skaitās."

– "Man ir divi skolas formu elementi – adīta veste ikdienai un sarafāns pasākumiem. Ikdienā velk džinsa legingus, baltu krekliņu un vesti. Veste labas kvalitātes, neburzās, nebumbuļojas. Formas audums ir kvalitatīvs, viegli kopjams. Ja gribas brunčus, tad kombinēju vienkāršus melnus bruncīšus ar vesti. Baigo problēmu neredzu."

Lai gan mūsu skolā formu nēsā tikai mazākajās klasēs, lielie droši vien visus sūta dillēs ar formām. Bet tīri teorētiski man patīk, tikai būtu labi, ja cenas formām būtu tādas kā Lielbritānijā vai Īrijā. Mamma

- "Priekš kam vispār formas ir vajadzīgas? Lai pēcpusdienā ārpus skolas labāk varētu kautiņu skola X pret skolu Y uzrīkot?"

- "Veste maksā 23 – 25 eiro, nav nekāda ārprātīgā summa gada griezumā. Man šī summa šķiet vienkārši neadekvāta pret Latvijā esošajiem ienākumiem. Īpaši, ja kvalitāte ir tāda kā formas vestei pagājušo gadu, kas ir vienos bumbuļos jau pēc divām vilkšanas reizēm. Piemēram, salīdzinot ar to pašu Angliju, kur veste maksā 2,5 sterliņu mārciņas."

- "Lai vecākiem mazāk raižu, nevis katru dienu klausīties ko freilene taisās vilkt rīt uz skolu (par puišiem nav pieredzes ). Lai gan mūsu skolā formu nēsā tikai mazākajās klasēs, lielie droši vien visus sūta dillēs ar formām. Bet tīri teorētiski man patīk, tikai būtu labi, ja cenas formām būtu tādas kā Lielbritānijā vai Īrijā."

- "Cik man zināms, skolas formas Latvijā nedrīkst būt noteiktas kā obligātas, bet gan tikai ieteicamas. Tāpēc nezinu, kā šis jautājums juridiski nokārtots skolās, kur skolas formas nēsātāju procents ir 100 vai tuvu tam.

Arī mūsu sākumskolā ieviestas skolas formas – ieteicamas. Jāsaka, ka šāda "ieteicamā" forma nedarbojas, jo skolas forma ir brīva izvēle – citi valkā, citi nē. Vai arī meitenēm sarafāni vienādi, bet krekliņi un zeķbikses raibu raibās, puišiem vestes vienādas, bet bikses un krekli visās varavīksnes krāsās. Vienāda krāsojuma un rūtojuma sarafāniem un vestēm nav jēgas, ja pārējās tērpa daļas ir nesaskanīgas.

Vestei jau pēc viena mēneša valkāšanas viss audums sīkos savēlumos, tagad regulāri nākas tos likvidēt. Mamma

Savam puikam iegādājos minimālo komplektu – rūtaina veste, emblēma, kaklasaite. Pārējo iegādājos UK interneta veikalā – divu kreklu komplekts par 4,50 sterliņu mārciņām, tumšzilas bikses tikpat. Rezultātā ietaupīta liela nauda, jo cenas pie vietējā skolas formu ražotāja ir neadekvāti augstas, turklāt kvalitāte – drausmīga. Vestei jau pēc viena mēneša valkāšanas viss audums sīkos savēlumos, tagad regulāri nākas tos likvidēt.

Manas idejas. Ja skolai vienots formas tērps ir ļoti svarīgs, tad tā iekšējos noteikumos skaidri definē, kādas krāsas izmantojamas skolas apģērbā. Skola var ieteikt konkrēta piegriezuma modeļus vai arī ļaut brīvai izvēlei, vai tie ir svārki, kleitas, sarafāni, bikses vai šorti, galvenais, lai vienā krāsā un no viena materiāla, tāpat arī krekliem, zeķbiksēm un apaviem.

Lai to panāktu, tiem pašiem noteikumiem pievieno auduma un krāsu toņu paraugus (tas ir svarīgi, jo katram indivīdam var atšķirties viedoklis par to, kāds ir gaiši zils vai sūnu zaļš). Skolas drēbes vecāki veikalos meklē pēc skolas iedotajiem krāsu paraudziņiem. Vai arī auduma iegādi var organizēt vienoti, piemēram, skolas atbalsta biedrība pasūta audumu pie ražotāja vajadzīgajos daudzumos, tad izdala vai pārdod vecākiem. Izmaksas pie šādas darbības noteikti būs zemākas, nekā katram iet uz veikalu, kur tirgotāji uzliek katrs savu uzcenojumu. Tālāk nu vecāki, vadoties pēc savas rocības un vēlmēm, šuj paši vai meklē šuvēju.

Lai pašiem nav jāizgudro velosipēds no jauna, jāpaskatās uz citu skolu vai arī valstu pieredzi, kur skolas formu valkāšana darbojas veiksmīgi."

Mana bērna skolā gan nav formas. Bet ja būtu, neliktu saviem bērniem vilkt, kamēr skola nenodrošina ar bezmaksas eksemplāru. Mamma

- "Gaidu brīdi, kad sākumskola beigsies un skolas forma arīdzan, jo bērnam skolā formas ir 1. – 4. klasei. Idejai nav ne vainas, kretīnisks ir izpildījums – kvalitātes, cenas un pakalpojumu kvalitātes attiecība. Otra problēma – Latvijā nav pieejami nedārgi apģērbi skolai.

Bez tam "obligāti" jāvalkā adīta veste, kura regulāri atrodas iebāzta skolas somas dziļumā, jo esot karsti – gaidu brēcienu no skolas pārstāvjiem par šo.

Lai ar kas būtu sarakstīts skolas iekšējās kārtības noteikumos, likums un Satversme to neparedz un tie ir stiprāki."

- "Principā es arī gaidu, kad Latvijā šī ākstīšanās beigsies. Vai nu tad ieviešam UK variantu, kur katra formas detaļa pāris mārciņas maksā un visiem vienādas, nevis 25- 30 eiro par štruntīgas kvalitātes vesti. Tas nav ne lēti, ne adekvāti, samērojot ar vidēja iedzīvotāja ienākumiem.
Manam arī ir veste, uzvilkta divas reizes tā arī mētājas pa skapi. Nākamo izmēru pat netaisos pirkt."

- "Mana bērna skolā gan nav formas. Bet ja būtu, neliktu saviem bērniem vilkt, kamēr skola nenodrošina ar bezmaksas eksemplāru."

Plašāk ar vecāku viedokļiem par šo tēmu vari iepazīties šeit.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!