Pēdējos gados gana daudz tiek diskutēts par dzemdniecības jomu – cik profesionāli darbs tiek veikts, lai mazinātu arīdzan pietiekami augsto mātes un bērna mirstību. Pērn un arī 2016. gadā Veselības inspekcija veica pārbaudes visās dzemdību vietās Latvijā, atklājot arī šķietami mazsvarīgas nepilnības. Tomēr šajā jomā, visticamāk, mazsvarīgā nav. Pamatojoties uz inspekcijas veiktajiem pārbaužu rezultātiem, un ne tikai, Veselības ministrijai jau ir realizējusi, kā arī turpina darbu pie situācijas uzlabošanas dzemdību jomā.
Par to, kas tad ir paveikts un vēl tikai plānos, stāsta ministrijas preses sekretāre Undīne Šulca.
2017. gada janvārī tika veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība", paredzot rūpīgāk izvērtēt pacientes anamnēzi un grūtniecības riska faktorus, pievēršot uzmanību tādiem faktoriem, kā grūtnieces vai nedēļnieces psihoemocionālais stāvoklis, psihiskā veselība, vardarbība ģimenē, sociālais stāvoklis; informējot grūtnieci par mutes veselības nozīmi, nepieciešamību vakcinēties pret sezonālo gripu u.c. Ārstniecības personai, kas veic grūtnieces aprūpi, jāizveido grūtniecības vadīšanas plāns, izvērtējot grūtniecības riska faktorus, ja nepieciešams iesaistot grūtnieces aprūpē citus speciālistus, kā arī nodrošinot izmeklējumu un speciālistu atzinumu apkopošanu un izvērtēšanu.
Izmaiņas noteikumos nosaka kvalitātes uzraudzības prasības dzemdību palīdzībai grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, tai skaitā ārstniecības iestādē atbilstoši tās darba profilam un apjomam jābūt izstrādātai kārtībai grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai šādos gadījumos, noteiktai rīcībai sarežģījumu, neatliekamu situāciju un komplikāciju gadījumos dzemdniecībā. Kvalitātes prasības ietver grūtnieču un dzemdētāju aprūpē iesaistītā personāla regulāru apmācību (profesionālo pilnveidi) par grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpi un neatliekamo palīdzību dzemdniecībā un neonatoloģijā.
Tāpat sadarbībā ar speciālistiem, VM ir izstrādājusi plāna projektu "Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020. gadam". Plāna mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, īstenojot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, kā arī veicinot agrīnu diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju.
Plāns ietver četrus rīcības virzienus:
Attiecībā uz grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpes uzlabošanu, iecerēts izvērtēt nepieciešamību papildināt grūtniecības laikā nozīmējamos izmeklējumus, uzlabot grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti, kā arī nodrošināt "zaļā koridora" principu speciālistu konsultācijām grūtniecības periodā. Tāpat paredzēts uzlabot jaundzimušo skrīninga aptveri un paplašināt jaundzimušo ģenētiski iedzimto slimību skrīningu ar jauniem izmeklējumiem agrīnai ārstējamu patoloģiju diagnosticēšanai. Plāns paredz uzlabot riska pacientu aprūpi un pilnveidot Mātes mirstības konfidenciālās analīzes darbību, kā arī ieviest perinatālās mirstības konfidenciālo analīzi.
Tāpat paredzēts uzlabot jaundzimušo veselības aprūpes pēctecību posmā dzemdību nodaļa – ģimenes ārsts, kā arī uzlabot multisektoriālu sadarbību ar sociāliem dienestiem un pašvaldībām riska, neaprūpēto grūtnieču un jaundzimušo identificēšanai.
Kā vēl viens no uzlabojumiem minams darba samaksas palielinājums ārstniecības personām. Viena no šī gada prioritātēm ir ārstniecības personu darba samaksas plānveidīgs palielinājums, kas ir būtisks solis, lai risinātu jautājumu par ārstniecības speciālistu nodrošinājumu un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tostarp dzemdību jomā.
Papildus ministrijas pārstāve informē, ka Veselības inspekcija 2017. gadā, novērtējot atbilstību Nacionālā veselības dienesta noteiktajiem kritērijiem kvalitātes un pacientu drošības prasību jomā dzemdību nodaļām, veica kontroles 19 valsts stacionāro ārstniecības iestāžu dzemdību nodaļās un perinatālās aprūpes centros.
Noteikto prasību izpilde bez neatbilstībām 2017. gadā konstatēta trīs ārstniecības iestādēs, savukārt pārējās dzemdību nodaļās un perinatālās aprūpes centros tika konstatētas nelielas neatbilstības, kuru ietekme nerada risku dzemdniecības procesu norisei un neapdraud cilvēka veselību un dzīvību, kā piemēram:
- kontroles laikā ārstniecības iestādēs nevar uzrādīt visu ārstniecības personu apliecinājumus par pabeigtiem kursiem saskaņā ar noteiktajām prasībām;
- pastāv problēmas ar ginekologu un dzemdību speciālistu, anesteziologu, pediatru vai neonatologu nodrošinājumu;
- tiek izstrādāta un pilnveidota kvalitātes vadības sistēma, bet nav nodrošināta uzraudzība par kvalitātes principu ievērošanu, u.c.
Konstatējot prasību neatbilstības, Veselības inspekcijas darbinieki sniedz priekšlikumus, konsultē un uzdod ārstniecības iestādei par pienākumu konstatētos pārkāpumus novērst noteiktā termiņā.
