Bērnu uzbāzīgais ceļabiedrs – stress

Bērnu uzbāzīgais ceļabiedrs – stress
Foto: Publiciātes foto

Pirmais skolas mēnesis jau noslēdzies, un mācību gads daudziem iegājis ierastās sliedēs. Ne vien savu interešu vadīti, bet arī vecāku mudināti daudzi bērni sākuši apmeklēt pulciņus un ārpusskolas nodarbības. Turklāt dažam visa nedēļa tā saplānota, ka atpūtai labākajā gadījumā atliek vien brīvdienas, ja arī tad nav jāpiedalās kādos pasākumos vai sacensībās. Tādā veidā, labu gribot, nereti tieši otrādi tiek izdarīts lāča pakalpojums – bērni ir tik pārguruši, ka viņos rodas stress. Turklāt to vēl vairāk mēdz pastiprināt savstarpējās attiecības klasē un vispār skolā. Un rodas tāds kā apburtais loks.

Mēdz radīt organisma darbības traucējumus

"Sākoties mācību gadam, pie manis uz konsultācijām arvien vairāk nāk bērnu ar sūdzībām, kuru pamatā ir pārlieku liela psihoemocionāla slodze, jeb stress," apgalvo Jūrmalas slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Marita Cikovska. "Tāpat ar stresu izraisošām situācijām nākas saskarties arī mazākiem, proti, tiem, kas apmeklē bērnudārzu.

Stress, ja tas ir līdzsvarā, spēj pat veicināt bērna attīstību, tomēr, ja tā ir pārlieku daudz, tad bērns jūtas emocionāli slikti un pakāpeniski viņam var parādīties organisma darbības traucējumi un slimības."

Dakteres Cikovskanorāda, ka biežākie stresa izraisītāji bērniem ir satraukumi:

  • par savu iekļaušanos kolektīvā, kur jāpiemin arī iespējamā vardarbība no vienaudžu vai vecāko klašu skolēnu puses;
  • par citu klasesbiedru negatīvu attieksmi;
  • par sekmēm skolā, skolotāju un vecāku atzinību (biežāk tas notiek ar bērniem perfekcionistiem, īpaši, kad ne tikai skolā, bet arī ārpusskolas nodarbībās viņi vēlas gūt vislabākos novērtējumus);
  • par finansiālām problēmām ģimenē;
  • par nedrošu vidi mājās, piemēram , alkohola atkarību ģimenē;
  • par retu ģimenes kopābūšanu, pārlieku aizņemtiem vecākiem;
  • visbeidzot par vecāku šķiršanos.

Satraukumu vēl vairāk var pastiprināt agresīvu filmu un negatīvu ziņu skatīšanās, aizraušanās ar datorspēlēm, miega higiēnas neievērošana. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka stresa un tam sekojoši bērna sūdzību cēloņi var būt arī kaut kad agrāk pārdzīvota trauksmaina situācija.

Biežie slimotāj

"Šos bērnus dažkārt saucam par "biežajiem slimotājiem", "slimīgajiem bērniem" ar daudzām un biežām sūdzībām, taču parasti orgānu sistēmu bojājumi viņiem netiek atrasti," atzīst pediatre. "Drīzāk tas vecākiem saprotamākā valodā ir dēvējams par bērna komunikācijas veidu. Nereti pieaugušajiem ir tendence neapzināti izslēgt psiholoģiskos faktorus kā sūdzību vai slimību iespējamos iemeslus. Tādējādi priekšplānā izvirzās bērna ķermeņa valoda. Bērns sāk sūkstīties par biežām vēdera sāpēm, galvassāpēm, dūrieniem krūškurvī, elpas trūkumu, "kamolu kaklā". Citreiz tie ir bērni, kuriem nav apetītes vai arī kuri, tieši pretēji, ir pārmērīgi ēdāji. Bērnam var parādīties pret sevi vai apkārtējiem vērsta bīstama uzvedība (biežāk pusaudžu vecumā). Bērns pats neapzinās šo saistību starp savām emocijām un ķermeņa valodu.

Lai situāciju vērstu par labu un to atrisinātu, nereti tuvinieki bērnam pievērš pastiprinātu uzmanību, visas rūpes koncentrējot uz viņu. Bērns tiek atbrīvots no saviem ierastajiem pienākumiem, piemēram, mācībām. Taču, ja netiek atrasts un atrisināts problēmas cēlonis, tad labākajā gadījumā tas situāciju uzlabo tikai uz laiku."

Citas stresa izpausmes

Daktere Marita Cikovska min arī citas stresa izpausmes – tās ir garastāvokļa svārstības, uzmanības un koncentrēšanās traucējumi. Tāpat bērns mēdz noslēgties sevī, izvairoties kontaktēties ar vienaudžiem, nevēlas apmeklēt skolu, sporta nodarbības, pulciņus, viņam pasliktinās sekmes skolā, var parādīties slapināšana gultā, aizcietējumi, enkoprēze jeb patvaļīga fēču izdalīšanās, kā arī tiki jeb gribai nepakļautas īslaicīgas kustības ķermenī – acu mirkšķināšana, grimases sejā vai skaņu izdošana, piemēram, krekšķināšana, šņaukāšanās. Stress var arī provocēt stostīšanos. No miega traucējumiem stresa gadījumā jāmin grūtības iemigt, biežu mošanos naktīs, "nakts šausmas" jeb bailes miegā, kad nakts pirmajā pusē miega laikā notiek epizodes ar kliegšanu, izteiktu baiļu izteiksmi sejā, roku vicināšanu. Stress bērnam var izpausties arī kā staigāšana miegā.

Padomi vecākiem

Pediatre uzsver, ka pats galvenais ir atklāt un censties novērst bērna stresa cēloņus. Daktere arī sniedz ieteikumus vecākiem, kā pareizi rīkoties.

  • Vispirms padomājiet, kādas emocijas un iemesli patiesībā varētu būt bērna biežās sasirgšanas ierosinātāji. Ja bērns par tām nevēlas runāt, nespiediet viņu to darīt, bet esiet vienkārši klātesoši.
  • Cēloņus atklāt palīdzēs ieskatīšanās ģimenes dzīvē ar skatu "no malas". Teiksim, vai mēs bērna klātbūtnē strīdamies, runājam par finansiālām grūtībām, savām vai tuvu radinieku slimībām, savu attiecību problēmām? Vai gadījumā mēs bērnam neuzspiežam savu negatīvo viedokli par viņa tēti vai mammu? Vai mēs atvēlam pietiekami daudz laika, lai to kvalitatīvi pavadītu kopā ar bērnu?
  • Ja gaidāma kāda problēmsituācija, tad jau iepriekš bērns tai jāsagatavo, kā arī jāizskaidro, kas notiks.
  • Ieteicamas regulāras fiziskas, bērnu aizraujošas aktivitātes, ideāli, ja var iesaistīties visa ģimene.
  • Veltīt laiku nekā nedarīšanai vai kreatīvām spēlēm.
  • Pārskatiet kopīgi nodarbību un pulciņu režīmus, jo īpaši tad, ja bērns ir perfekcionists un tiecas pēc visaugstākajiem vērtējumiem. Kopā ar bērnu izvēlieties, no kurām aktivitātēm iespējams atteikties.
  • Ja bērnam parādījušies kādi no minētajiem simptomiem, piemēram, slapināšana gultā vai bieži tiki, nekauniniet viņu par to un neakcentējiet šīs problēmas.
  • Bērnam jāievēro miega higiēna, jo īpaši miega traucējumu gadījumā – jāiet gulēt un jāmostas katru reizi vienā un tajā pašā laikā. Jāņem vērā, ka gulta domāta tikai bērna miegam, nevis lasīšanai, ēšanai vai filmu skatīšanai. Vismaz stundu pirms miega jāsamazina apgaismojums mājās, nē televizoram, datoram un mobilajiem telefoniem.
  • Nevainojam, nekauninām un nebiedējam bērnu ar dažādiem sodiem vai izteicieniem.

Speciālista palīdzība jālūdz gadījumā, ja esat ievērojuši kādas nevēlamas izmaiņas bērna uzvedībā vai ir parādījušās kādas no augstākminētajām sūdzībām un, neskatoties uz pašu mēģinājumiem bērna psihoemocionālo slodzi jeb stresu mazināt, tās saglabājas ilgāku laiku.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!