Eksperti iesaka, kā našķēties prasmīgi un veselīgi

Eksperti iesaka, kā našķēties prasmīgi un veselīgi
Foto: Mazo Ekspertu skola

Mazo ekspertu skolas un zīmola Danonki veiktais pētījums* liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā - 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.

Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk kā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45%), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43%).

Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.

Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%). Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.

Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika. "Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap 5 gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9-10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats - ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag – taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem".

Ko par našķošanos saka uztura speciāliste, un kāda ir Latvijas vecāku pieredze, lasiet šeit: http://ej.uz/nasketies

Lejupielādējiet padomu materiālu "Našķētiesprasme" veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei šeit: http://ejuz.lv/nasketiesprasme.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Noderīgas saites

Iesaisties sarunā!