Savukārt literatūrā par kolikām tiek uzskatīta pārmērīga zīdaiņa raudāšana pirmajos trīs dzīves mēnešos. Tā ir viena no visbiežāk sastopamām problēmām zīdaiņu vecumā, kas rada diskomfortu gan bērnam un viņa vecākiem, gan medicīnas darbiniekam. Šo terminu ikdienā ārsti un medicīnas aprūpes personāls izmanto tad, ja zīdainis raud vairāk kā citkārt bez acīmredzama iemesla, tas ir vismaz 3 stundas dienā 3 dienas nedēļā un vismaz 3 nedēļu ilgumā.
Nav viennozīmīgas definīcijas, kas kolikas ir un ar ko atšķiras no cita veida ilgstošām raudāšanas formām. Tāpēc ar šo terminu plašāk apzīmējams arī ilgstošo raudāšanu rosinošo diskomfortu un tā cēloņus.
Līdz šim laikam koliku iemesls nav pilnībā skaidrs, taču to var saistīt ar gremošanas sistēmu, bioloģiskām norisēm zīdaiņa organismā un psihosociālo faktoru. Šo problēmu rašanās var būt saistīta ar nepietiekošu barošanu, pārēšanos vai pārmērīga gaisa rīšanu barošanas laikā un atraugām pēc barošanas. Kolikas tiek saistītas ar zīdaiņa gremošanas trakta nenobriedumu, pastiprinātu kuņģa un zarnu darbību, kā arī ar zarnu mikrofloru. Mātes smēķēšana grūtniecības laikā un pēc tam arī rada lielu risku koliku rašanos zīdainim. Dažādi vecāku psihosociālie faktori, tostarp mātes bažīgums un vecāku spriedze bērnam var ietekmēt kolikas attīstību.
Tās parasti sākas starp 3. un 4. dzīves nedēļu un līdzīgi izpaužas gan meitenēm un zēniem, gan laikā dzimušiem un priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, pirmajiem vai nākošajiem bērniem ģimenē, vai ar mātes pienu vai maisījumu barotiem zīdaiņiem.
Katrai koliku epizodei ir precīzs sākums un beigas laika ziņā, un sākums nav saistīts ar notikumu pirms epizodes sākšanās. Pirms tam zīdainis var būt priecīgs, ļoti kustīgs, tikko paēdis vai pat aizmidzis. Raudāšanas epizode sākas pēkšņi un visbiežāk notiek vakara stundās. Koliku epizodes saistās ar skaļāku, spēcīgāku un spalgāku raudāšanu nekā "normālas raudas". Zīdainim ar kolikām raudāšana var izklausīties kā spiedziens vai raudāšanas laikā būt izmainīta sejas izteiksme "sāpju" dēļ. Šajā situācijā zīdainim var novērot tādus simptomus kā sarkanu sejas ādu, bālumu ap muti, lielu un "cietu" vēderu, kājas pievilktas pie vēdera, aukstas kājiņas, salocītus pirkstus, stingras un taisnas rokas, ko ir iespējams salocīt elkonī, izliektu muguru.
Ir virkne iemeslu pārmērīgai raudāšanai, kas nav kolikas. Tā var būt saistīta ar vienkāršām situācijām, kā izsalkumu, vai pat ļoti nopietnu veselības problēmu zīdainim, kā nopietnas slimības sākums, piemēram, infekcija.
Vispirms vecākiem vajadzētu meklēt raudāšanas iemeslu. Lai pārbaudītu, vai zīdainis necieš no bada, jāmēģina viņu pabarot. Kā zināms, šajā vecumā bērns tiek ēdināts ik 2-3 stundas. Par sāpēm var liecināt bērna atrašanās viņam nepiemērotā pozā. Šajā gadījumā vecākiem jāizvērtē arī bērna ādas temperatūra, iztaustot visas bērna ķermeņa vietas. Ja āda ir ļoti karsta vai auksta kādā bērna ķermeņa daļā, tas liecina par nopietnu problēmu šajā apvidū. Tātad ir nepieciešama mediķa konsultācija tuvākajā laikā.
Ja zīdainītis ļoti raud, vecākiem jāpārbauda, vai autiņbiksītes nav ļoti ciešas, īpaši zēniem. Zīdainis var pārmērīgi raudāt, ja ir noguris vai uzbudināts, piemēram, no pārmērīgas spēlēšanās vai aktivitātes. Bērnu ietinot autiņā vai lielākā paladziņā, kas ļauj brīvi kustēties, kā arī piedāvājot knupīti vai mainot atrašanās stāvokli (piemēram, ratiņos vai mašīnā), var palīdzēt mazulim nomierināties un iemigt.
Kolikas var būt viena no izpausmēm govs piena alerģijas jeb nepanesamības gadījumā. Šajā situācijā zīdainim būs vēl citas klīniskās pazīmes no gremošanas sistēmas (izmainīta vēdera izeja, ēdiena atgrūšana lielā apjomā), elpošanas sistēmas puses (sēkšana, ieildzis klepus) un/vai ādas izmaiņas (ekzēma). Ja bērnam bez kolikas ir vēl citas pazīmes, ir ieteicams griezties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, pediatra vai speciālista, lai apskatītu un izvērtētu zīdaini, un sniegtu rekomendācijas situācijas risināšanai. Jāpiebilst, ka piena laktozes nepanesamības loma kā iemesls kolikām, līdz šim brīdim nav skaidra.
Ko darīt vecākiem, ja viņu bērns ļoti raud? Šajā situācijā rekomendē veikt dažādas darbības, lai pārtrauktu bērna raudāšanu. Var nomainīt barošanas pudelīti, samazinot pārmērīgu gaisa rīšanu barošanas laikā, māte var apsēsties, bērnu barojot (papildus var izmanto "pakaviņu"), nesāt bērnu ar slingu palīdzību, braukt ar auto, vannot, mierīgi šūpot, ietīt autiņā, glaudīt vēderu, ieslēgt "troksni", piemēram matu žāvētāju. Ja vecākiem ir aizdomas, ka kolikas ir saistītas ar mātes uzturu vai maisījumu, pirms ēdienkartes maiņai mātei vai maisījumu nomaiņas jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pediatru.
Ja zīdainis raud ilgāk kā 2 stundas bez pārtraukuma, tam vērojama paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 380C, atteikums no ēdiena vai dzēriena, vemšana, vēdera izeja ar liela apjoma asins piejaukumu un/vai nav atbildes reakcijas uz vecākiem, obligāti vistuvākajā laikā nepieciešams griezties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai pediatra, vai pat neatliekamās palīdzības nodaļā.
Lai novērtētu mazuļa raudāšanas ilgumu, laiku un iespējamo iemeslu, vecākiem vai aprūpētājiem ieteicams rakstiski fiksēt šo informāciju. Fiksētā informācija būs ne tikai palīgs vecākiem, lai atklātu iemeslu raudāšanai, bet arī mediķim, kas var dot ieteikumus raudāšanas novēršanai. Dienasgrāmatā jāfiksē no cikiem līdz cikiem raud mazulis, cik reizes dienā, kurās dienās, kāds bijis notikums pirms raudāšanas (gulēšana, spēlēšanās, pastaiga, ēdināšana u.c.), kas palīdz nomierināt bērnu, barošanas laiki, apjoms, mātes piens vai maisījums, kādas ir vecāku sajūtas mazuļa raudāšanas laikā un vecāku viedoklis par raudāšanas iemeslu.
Raudošā zīdaiņa vecāki bieži ir uztraukušies, neapmierināti, dusmīgi, pārguruši un bezpalīdzīgi, jo jūt vainas sajūtu par bērna raudāšanu. Šīs izjūtas tiek uzskatāmas par normālu parādību, bet tas neliecina par vecāku nespēju parūpēties par savu mazuli. Ja vecāks ir viens mājās, tam jāatrod laiks atpūtai, atstājot mazuli drošā vietā kaut uz pāris minūtēm. Mierinot bērnu, vecākiem nevajadzētu to ļoti aktīvi šūpot. Mazulis nespēj ierobežot galvas un kakla kustības ļoti aktīvas šūpošanas (kratīšanas) laikā, un zīdaiņa smadzenes var ciest, atsitoties pret kauliem galvaskausā. Tā rezultātā rodas smadzeņu bojājums un var pat iestāties nāve.
Diemžēl nav pierādīts, ka noteikts medikaments varētu palīdzēt jebkuram zīdainim ar kolikām. Ir uztura bagātinātāji, kuri varētu mazināt kolikas simptomus zīdainim. Ir zināms, ka zarnu mikroflorai ir ietekme uz koliku attīstību zīdainim. Tādēļ šajos gadījumos var izmantot probiotikas, piemēram, Bifidobacterium breve, Lactobacillus spp u.c.. Tās ir baktērijas, kas palīdz saglabāt dabisko līdzsvaru "labajām" baktērijām zarnās. Pasaulē ir veikti daudz pētījumu par probiotiku lietošanu gremošanas sistēmas darbības traucējumu gadījumā, ieskaitot arī kolikas. Pētījumu rezultāti ir atšķirīgi, taču ir pierādīts, ka probiotiku lietošana var mazināt koliku simptomus, kaut arī ne visos gadījumos.
Tātad, kolikas var uzskatīt par vienu no visbiežāk sastopamām veselības problēmām bērniem pirmajā dzīves gadā. Pēc literatūras datiem no tām cieš 8-40% zīdaiņu. Tās zīdaiņiem parasti izzūd 3-4 mēnešu vecumā. Kolikas rada raizes mazuļa vecākiem, jo bērna raudāšana var būt gan uzmanības piesaistīšana, gan nopietnu veselības problēmu pazīme. Vecākiem jāiemācās izprast mazā bērna uzvedība, kas nav viegls uzdevums.