Uz vecākus interesējošajiem jautājumiem par baleta profesiju un baleta pulciņu nodarbību norisi atbild dejotāja, studijas ''Baleta klase" vadītāja Ievai Immertreija.
Šobrīd bērnu vidū ļoti populāra ir multfilma "Balerīna", kā rezultātā, kaut vai vienu reizi, jebkura maza meitene ir izteikusi vēlmi dejot baletu. Toties daudzi vecāki par šo bērna vēlmi nav sajūsmā, jo par šo profesiju radies priekšstats, ka tā ir skarba un saistīta ar pārmērīgu fizisko slodzi, kas var kaitēt veselībai.
Baleta studijas vadītāja sarunu uzsāk, uzsverot baleta pozitīvo ietekmi uz ķermeni: "Vecāki ne vienmēr ved bērnu uz nodarbībām tāpēc, ka vēlas, lai bērns visu savu atlikušo dzīvi un profesionālo karjeru saistītu ar baletu. Smagās skolas somas, saliektā stāja, rakstot pie galda un sēžot pie datora, veicina mugurkaula un muguras muskuļu nepareizu attīstību. Daudzi vecāki izvēlas baleta nodarbības, lai uzlabotu bērna muguras veselību. Balerīnas tomēr var atpazīt jau no tālienes – ne tikai staltās muguras dēļ, bet arī pēc graciozās gaitas. Pēc tā, kā viņas liek pēdu pie zemes, nevis sākot soli no papēža, bet liekot to no pirkstu gala. Baleta nodarbības pavada klasiskā mūzika, kura veicina bērnu intelektuālo attīstību paralēli tam, ka tiek nostiprināti muskuļi. Stiepšanās vingrinājumi, kuri ir neatņemama nodarbības sastāvdaļa, palīdz veidot slaidu ķermeni."
Ir ļoti liela atšķirība starp baleta nodarbībām baleta studijās un profesionālajā baleta skolā. Lai apspriestu jautājumu par to, cik balets ir kaitīgs ķermenim, ir jāsaprot, par ko tieši ir runa: par vaļasprieku vai profesiju. Jebkura fiziska aktivitāte, kura pārkāpj profesionalitātes slieksni un ir vērsta uz profesionālu rezultātu sasniegšanu, var būt traumējoša, cilvēks mēģina pārkāpt savas robežas un limitus, lai sasniegtu vairāk. Ja runājam par kādu nodarbi vaļasprieka līmenī, tad slodze parasti tiek pielāgota tā, lai ķermenim tā pāri nenodarītu, lai cilvēks darītu tikai tik, cik viņa ķermenis viņam to ļauj darīt un tas sagādātu prieku.
Studijas vadītājas ieteikums visiem vecākiem, kuru bērni ir izteikuši vēlmi kļūt par profesionālu balerīnu ir sākt ar mazumiņu – ļaut bērnam vismaz gadu apmeklēt baleta studiju un pavērot, par ko šī vēlme izaug. Bieži vien bērniem patīk dejot pa māju, uzvilkt princešu kleitu un "taisīt piruetes". Tā ir rotaļa, līdzvērtīga spēlei dakteros vai policistos. Vienīgais veids, kā saprast, vai bērns tiešām ir tendēts uz baletu, ir ļaut viņam regulāri apmeklēt baleta nodarbības ilgstošāku laika brīdi – vismaz vienu mācību gadu. Bērns iepazīsies ar to, cik sarežģīti ir apgūt kustības pareizi, ka nodarbībās valda klusums, miers, kārtība, ka notiek nopietns darbs un iepazīs pirmās grūtības.
Lai iegūtu diplomu "baleta dejotājs", ir jāpabeidz profesionālā baleta skola. Šādās skolās visā pasaulē bērnus uzņem no 10 gadu vecuma. Teorētiski šajā vecumā nekas vēl nav nokavēts, bet, lai iestātos šajās skolās, ir jāiztur konkurss, kurā vērtē fiziskās dotības, ritma izjūtu, aktiera meistarību un kustību plastiku. Tas nozīmē, ka bērnam pirms tam kaut kur būtu jātrenējas. Studijas veic būtisku sagatavošanas darbu profesionālajām mācību iestādēm, kā arī ne tikai mācību iestādēm... Ļoti daudzās Eiropas baleta trupās un teātros dejotājus pieņem darbā, balstoties uz atlasi, nevis uz diplomu. Jo tādās Eiropas valstīs kā Spānija, Itālija un Francija nav valsts organizētu un subsidētu baleta skolu, kurās būtu iespējams iegūt diplomu "baleta dejotājs". Šo funkciju veic baleta studijas, kurās audzēkņi mācās līdz pat 18 gadu vecumam, un tad var piedalīties atlasēs un iegūt darbu kā baleta dejotāji.
"Mūsu studijas pedagogi ir atzīti profesionāļi Eiropā, un tas ir atvēris durvis mūsu audzēkņiem piedalīties atlasēs un kandidēt mācīties kādā no septiņām lielākajām Eiropas baleta skolām. Turklāt jebkurā vecumā – ne tikai 10 gadu vecumā, bet arī vēlāk – sagatavoties tepat Latvijā, noskaņoties turpmākās dzīves nopietnajam lēmumam, apgūt valodu, viesoties izvēlētajā skolā un iepazīties ar pedagogiem. Tas ir liels pavērsiens Latvijas dejas pasaulē, iespējams, arvien vairāk mūsu audzēkņu nesīs Latvijas vārdu pasaulē!" priecīgi stāsta studijas vadītāja
Kas var apmeklēt baleta nodarbības, kādi ir kritēriji?
Baleta nodarbības var apmeklēt jebkurš, ne tikai slaidi bērni un jaunieši. Kustība jebkuram bērnam nāk tikai par labu, vai tu esi slaids, vai apaļīgāks. Mūsu studijas jauno dalībnieku atlasē vērtējam to, cik patstāvīgs ir mazais dejotgribētājs. Studijā jau no pirmās nodarbības bērns zālē dodas viens un darbojas ar pedagogu bez vecāku klātbūtnes. Vecākiem tiek rīkotas atvērtās nodarbības, kurās viņi var redzēt, kā bērns darbojas nodarbībā, kā notiek nodarbība un kā darbojas pedagogs. Tiek vērtētas arī bērna koncentrēšanās spējas attiecīgajā vecuma posmā, jo nodarbības ilgums ir 60 minūtes, un mēs izvērtējam, vai bērns būs spējīgs tik ilgi noturēt uzmanību. Kā arī vērtējam bērna uzvedību nodarbības laikā, lai bērns nebūtu agresīvs, netraucētu darboties citiem bērniem.
Visu pārējo mēs varam mazajiem iemācīt, ja viņi apmeklēs nodarbības regulāri. Vecākiem bērniem, sākot no pieciem gadiem, mēs vērtējam arī ritma izjūtu. Mēs nevērtējam, vai bērns ir slaids, vai nē. Bērni aug un mainās. Ja tiek domāts par profesionālo karjeru, tad, protams, baletdejotājam ir jābūt slaidam. Tas ir tīri no fizioloģijas viedokļa – jo lielāks ir ķermeņa svars, jo lielāka slodze ir locītavām un ir lielāks traumu risks. Kā arī baletdejotājām meitenēm ir jārēķinās ar to, ka viņas cilās baletdejotāji vīrieši un jo lielāks svars dejas laikā jāpaceļ partnerim, jo lielāka iespēja ir viņam satraumēt muguru. Protams, šobrīd nevienu nespiež dzīvot pusbadā, vienkārši ir jāievēro veselīga uztura pamatprincipi. Būtībā tas, kas būtu jādara ikvienam cilvēkam, vienkārši baletdejotājiem šo nepieciešamību regulē profesija.
Baleta nodarbības norise
Klasiskai baleta nodarbībai ir trīs daļas. 1) kustības pie stieņa; 2) kustības zāles vidū bez balsta; 3) lēcieni un griezieni. Pašiem mazākajiem dejotājiem (3-4 gadniekiem) vairāk trenējam ritma un mūzikas izjūtu, veicam koordināciju attīstošus vingrojumus. Sākumā iesildāmies, veicam atsevišķu mūsu studijā izstrādātu vingrojumi kompleksu, kurš palīdz attīstīt tieši dejotājiem nepieciešamos muskuļu. Pēc tam mazie stājas pie stangas un mācās vienkāršākas baleta kustības. Pavisam nedaudz, mierīgi, tik, cik var. Beigās ir deju soļi aplī vai pa diagonāli, lai attīstītos telpas izjūta.
Pats svarīgākais bērniem ir nodarbības apmeklēt regulāri. Ja nodarbības nav apmeklētas mēnesi, tad jāsaprot, ka bērns ir nevis apstājies progresā, bet gan atmests atpakaļ vēl vismaz par mēnesi kopš brīža, kad pārtrauca apmeklēt nodarbības.
Jautāta par to, ar kādiem izdevumiem jārēķinās vecākiem, ja bērns apmeklē baleta nodarbības, Ieva atbild, ka, iesaistoties baleta nodarbībās, ir nepieciešamas mīkstās baleta čībiņas. Meitenēm visai grupai ir vienādi bodiji un svārciņi. Puišiem – balts krekliņš ar īsām piedurknēm, deju bikses.
Maksa par baleta studijas vai interešu pulciņa apmeklējumiem atkarībā no reģiona un nodarbību skaita svārstās no desmit līdz pat simt eiro mēnesī.
Studijā "Baleta klase" maksa par nodarbībām ir 45-65 eiro mēnesī.
Uz jautājumu par to, kā balets var kaitēt veselībai, atbild studijas "Baleta klase" pedagoģe un topošā fizioterapeite Sabīne Luīze Lazdiņa.
Ja bērns nodarbojas ar baletu vaļasprieka līmenī, baleta studijā, nopietni negatavojoties stāties kādā no baleta skolām un negrasās savu profesionālo dzīvi saistīt ar baletu, tad viņš sevi nelauzīs un šādas nodarbības neko sliktu bērnam nevar nodarīt. Kopā ar pozitīvajām emocijām, kuras bērns iegūst, nodarbojoties ar iemīļoto hobiju, viņā attīstīsies arī disciplīna, atbildības sajūta, muzikalitāte, ķermenis būs formā.
Baletā panākumus ir iespējams gūt tikai ar mērķtiecību un smagu, neatlaidīgu darbu, tāpēc bērnu vērts sūtīt baleta skolā tikai tad, ja viņš šo nodarbi no sirds mīl. Ja bērns vēlas kļūt par profesionālu baleta dejotāju jāapgūst daudzas kustības, kas liek pārvarēt ķermeņa fizioloģiskās robežas: gūžas jāizvērš, pēdas jānostiepj un mugura jāatliec tik tālu, kā daba nav paredzējusi. Tādējādi iespējams palielināt locītavu kustību apjomu, taču vienlaikus arī gūt nopietnas traumas. Lai būtu mazāk traumu, jātrenējas regulāri un baleta dejotāji nevar ņemt ilgstošus atvaļinājumus, jo tad muskuļi un saites kļūst vājākas, locītavas vairs nav tik stabilas un, piemēram, strauji atgriežoties darbā, var gūt traumas. Ļoti bieži vecāki uzdod jautājumu par speciālajiem baleta apaviem – puantēm. Jo daudzi ir lasījuši un dzirdējuši, ka dejošana puantēs var veicināt kājas īkšķa jeb Hallux valgus deformāciju. 21.gadsimtā preventīvās metodes ir attīstījušās pietiekami, lai jau laicīgi dejotāji būtu informēti, kā deformāciju aizkavēt. Es gribētu teikt, ka stipri vairāk sievietēm ir šī kaula deformācija no augstpapēžu, šaurpurnu kurpju nēsāšanas, nekā baleta dejotājām, dejojot puantēs.
