Par ko balsot? Igors Pimenovs, Jānis Ādamsons un Jānis Urbanovičs. Diskusijas teksts

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji. Saeimas vēlēšana gada maijā turpinās šeit, "Delfi TV" studijā, raidījuma sērija "Par ko balsot". Sērija, lai vēl pirms priekšvēlēšanu aģitācijas oficiālā sākuma, lai vēl pirms vēlēšanu kandidātu un programmu iesniegšanas vēlētāji dabūtu atskaites punktu kā, politiķi gatavojas vēlēšanām, kādi ir bijuši un varētu būt potenciālo tautas priekšsēdētāju vārdi un darbi. Šajos raidījumos mēs aicinām piedalīties trīs formālus un faktiskus līderus no jebkuras partijas vai apvienības, kuru reitings publiskotās socioloģiskajās aptaujās šajā gadā kaut reizi ir pārsniedzis vienu procentu.

Šodien studijā ir partijas "Saskaņa" politiķi Partija, kura ir uzvarējusi divās pēdējās parlamenta vēlēšanās, ne reizi netiekot līdz valdības veidošanai, un līdzīga prognoze faktiski ir arī par šī gada rudeni. Šodienas sarunai partiju ir deleģējusi trīs kungus: valdes priekšsēdētāja vietnieks, viņš arī Saeimas frakcijas vadītājs, Jānis Urbanovičs, Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Igors Pimenovs un vienkārši Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Es sākšu tieši ar vienkārši un ne-vienkārši. Ko partija ir deleģējusi? Man liekas, ka tas ir jautājums numur viens. Priekšsēdētāja nav. Nils Ušakovs nenāk uz šo vēstījuma pasākumu. Vietnieks nāk, visu cieņu. Nāk iepriekšējās vēlēšanās nebūt ne augstu sarakstā bijušais cilvēks, kurš Latvijā tomēr visvairāk ir bijis pazīstams kā krievu mācību valodas skolu atbalsta asociācijas šefs. Nāk kādreizējais robežsargs un vēl aizvien Krievijas militārās pensijas saņēmējs, dažādu citu partiju agrāk biedrs un ministrs bijis. Plus vēl tagad pēdējo aktuālo sižetu kontekstā - divi komunisti, viens komjaunatnes vadītājs, bet divi latvieši un viens krievs. Man šito visu kaut kā ir jānolasa?

Urbanovičs: Nu un? Feini.

Kas tur feins?

Urbanovičs: Vispirms...

Šie ir trīs reālie līderi?

Urbanovičs: Šie nav vienīgie. Šie nav vienīgie. Es runāju par pārējiem, ne par sevi, protams. Ir vēl citi, mēs varētu pilnu studiju un pilnu visu jūsu laiku ar līderiem vien pielikt. Nebūtu par daudz un būtu interesanti, bet Nils pašreiz ir svinībās Tallinā, Igaunijas simtgade tieši pašreiz ir.

Jūs jau varējāt datumu izvēlēties.

Urbanovičs: Mēs... Tika piedāvāts un mēs teicām: pie pirmās iespējas ejam pie Dombura. Kad tas notika, Nils jau bija pie Ratas, viņam šodien vēl vesels lērums pasākumu. Tikai vakarā viņš atgriezīsies no Tallinas. Tas ir iemesls, kāpēc ne Nils. Nu, ja ne Nils, tad aizvietotājs. Kas attiecās par abiem pārējiem, es domāju, ka visi drausmīgi nedroši, satraukušies par drošību, tāpēc Ādamsons, kas ir profila komisijās un skatās par visādām drošības lietām, gan jau jūs par to mums kaut ko jautāsiet. Savukārt, kā bija priekšrakstā teikts, ka visvairāk jūs interesē, kuri būtu no jūsu puses mudināmi punkti mūsu programmā, par kuriem jūs gribētu, lai Delfu lasītāji, skatītāji iestātos, tāpēc ir viens ilggadējs programmas redakcijas komisijas loceklis, tas ir Igors Pimenovs. Viņš ir daudzu mūsu programmu redakcijas komisijas loceklis, līdzautors, iniciators. Tāds viņš paliks arī uz nākošās programmas taisīšanu.

Es neteicu, ka drošība tagad ir aktuālāka kā tagad tur ekonomika, ko Ivars Zariņš plosās, drošība ir aktuālāka par labklājību kur Klementjeva kungs gadiem ilgs.

Urbanovičs: Lūdzu, lūdzu izstāstīšu vēl. Jā, es biju domājis arī mudināt nākt mūsu OIK pazinēju Ivaru Zariņu, bet šodien notiek gāzes ļoti nopietna konference...

Jūs varējāt arī laiku izvēlēties.

Urbanovičs: Atkārtoju, mēs izvēlējāmies pirmo piedāvāto, pirmo piedāvāto.

Tad jūs nāktu 11:00, ja jūs pirmo izvēlētos.

Urbanovičs: Mēs teicām: jebkurā laikā, pirmajā iespējamajā dienā. Nē, nē, nē, pavisam nopietni. Mēs te tiksim galā arī par OIK, ja jums interesē. Nav tā, ka mums ir atsevišķi solisti. Mēs visu laiku mēģinām strādāt kā komanda. Tā kā jūs droši jautājiet, tiksim galā par visiem jautājumiem.

Divi latvieši, viens krievs. Tas ir vēstījums?

Urbanovičs: Nē, tur vēl dziļāk var parakt.

Parokam.

Urbanovičs: Viens čangalis, latgalietis.

Divi čangaļi.

Urbanovičs: Viens no Kurzemes nācis latgalietis. Abi latvieši. Divi, viens, viens un Igors, kas...

Naturalizēts Latvijas pilsonis. Naturalizējies.

Urbanovičs: Točna?

Pimenovs: Tieši tā.

Nu ja.

Urbanovičs: Nu feini. Arī paskaties, cik daudz šajā trijotnē simbolu.

Tas ir vēstījums?

Pimenovs: Bet dzimis te...Es naturalizācijā biju.

Urbanovičs: Sagadījās labs vēstījums. Es ceru.

Vienkārši sagadījās?

Urbanovičs: jā.

Divi komunisti un komjaunatnes šefs?

Urbanovičs: Parunāsim par pagātni?

Ar šo ievadu es jau izlieku to tematiku. Protams, ka būs arī par to jārunā.

Urbanovičs: Es šeit nāku kā, ne visai veiksmīgs, bet Nila aizvietotājs.

Ādamsons: Runājot par pagātni, jūs ziniet, viena no Latvijas lielākajām problēmām šobrīd un visus šos 25 gadus ir bijusi tikai viena - manā uztverē, vēsture ir jāzina, viņa ir jāciena, bet mēs, Latvijas politiķi absolūtais vairākums, mēģinām viņā ieciklēties. Rezultātā mēs ar seju griežamies pret pagātni un ar vienu citu pusi ejam uz nākotni.

Vajadzētu to pagātni aizstumt?

Ādamsons: Nē, nav nekas jāstumj, viņa ir jāzina. No vēstures mācībām jāizdara pareizi secinājumi, bet nevar visu laiku raut. Mēs gribam, lai pacients izārstējas, aizvedam viņu uz slimnīcu, viņam rēta sāk dzīt, nē, atnāk kāds cits, paplēš to rētu un...

Respektīvi, jāaiztaisa ciet tas stāsts. Nu pagātne bija pagātne.

Ādamsons: Pagātne ir pagātne, pilnīgi pareizi.

Kāpēc pagātne Jānim Ādamsonam, kurš dienēja PSRS bruņotajos spēkos, ir šodienā? Viņš saņem pāri pa 8000, deklarācijā redzams, kā Krievijas militārais pensionārs.

Ādamsons: Jautājums ir ļoti vienkāršs. Es esmu to pensiju nopelnījis vai neesmu nopelnījis? Tas ir pirmais jautājums. Otrais, vai man kāds var pārmest par manu darbu gan Tālajos Austrumos vai šeit, ko es esmu darījis, ieņemot dažādus amatus.

Oi, par to jums pat tiesa ir kvalificējusi, ne tikai pārdroši cilvēki.

Ādamsons: Bet, nē, tiesa ir attaisnojusi...

Kā nu kurā jautājumā.

Ādamsons: Kādus jautājumus uzdeva, tādos arī attaisnoja. Un es uzvarēju Starptautisko Cilvēktiesību tiesu.

Jā, bet vietējo tiesu par pedofiliju ne tik ļoti. Bet, pabeidzot par pensiju, jūs tur neredzat nekādu tādu iekšējo diskomfortu?

Ādamsons: Pirmkārt, es pensiju nesaņēmu tad, kad es ieņēmu amatus izpildvarā. Sāksim ar to. Tad, kad es kļuvu par Saeimas deputātu, paskatījos, ka mūsu ārzemju latvieši no rietumiem saņem pensijas, saņem atalgojumu, un nekādu problēmu nav. Tad rodas jautājumi vēl jo vairāk. Kad atgriezos Latvijā, man nez kāpēc pa tiem gadiem, ko es esmu nodienējis, arī neizmaksāja sertifikātus.

Jūs kompensējat kā sertifikātu aizvietotāju tagad?

Ādamsons: Pagaidiet, bet ir arī viena cita lieta. Man to stāžu, darba stāžu, ko es esmu nodienējis, man neieskaita vecuma pensijā. Aprēķinot viņu, tad, ja mēs runājam par vienādiem nosacījumiem, tad šie te nosacījumi ir absolūti vienādi priekš viesiem.

Labi. Tas bija jautājums, tā bija atbilde. Atgriežoties pie ļaužu loka, pagājušonedēļ, burtiski pagājušajā nedēļā, jūs intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē, acīmredzami arī piesakot to, kādi lēmumi varētu notikt pēc 10 dienām partijas kongresā, gatavojoties vēlēšanām, teicāt sekojošo: "Saskaņā pašreiz norisinās iekšēja diskusija. Uzskatu, ka mums neatkarīgi no augstajiem reitingiem ir ļoti jādomā par nosacīti jaunu Saskaņu, par Saskaņas jauno piedāvājumu un arī piedāvātajiem." Jaunā Vienotība, Jaunā Konservatīvā, viss jaunais, tagad jaunā Saskaņa būs. Pastāstiet, kas tas tāds ir domāts?

Urbanovičs: Nu, īpaši lielām un kuplu reitingu partijām ir visgrūtāk saņemties un meklēt tādu iekšēju diskusiju par to, kas būtu jāmaina, jo parādās viena daļa, kas uzskata, ka viss jau tāpat ir labi, tauta mūs atbalsta un varbūt ir apmierināta, jāturpina tā kā līdz šim. Tā ir viena daļa. Es esmu starp tiem, kas uzskata, ka šī pašapmierinātība ir kaitīga, var novest un jau ir novedusi daudzas partijas gan no koalīcijas, gan no opozīcijas esošās līdz kraham, līdz kaunpilnam noslēgumam. Tāpēc ir vajadzīga kritisks skats uz to, ko dari, kā dari, kas to dara. To ir visvieglāk darīt gan pašiem pētot, gan analizējot un strīdoties par to, rosinot diskusiju, provocējot viņu arī caur medijiem. Pirmām kārtām, aicinot citus kritisku viedokļu paudējus pret Saskaņu, nākt uz kaut kādiem formātiem, piemēram, arī uz kongresu, mēs ceram, ka atnāks kādi kritiski domājoši eksperti par Saskaņu, kuriem ir pretenzija pret Saskaņu, kāda viņa ir. Bet viņi, iespējams, stāstīs, kas būtu darāms Latvijā, ko viņi sagaida no Latvijas politikas kā tādas. Tad mēs jau, zīmējot savu programmu un uzrunājot jaunsaskaņiešus, mēģināsim šo te realizēt.

Ļoti vispārīgi. Šie reitingi tikko, pagājušajā nedēļā, publicētie, kas ir visaugstākais Saskaņas reitings, kāds ir bijis - pāri par 23% punktiem. Tad jūs ar šo ko sakāt? Mēs mēģināsim radīt kaut ko jaunu, lai pārējiem kaut ko atņemtu jeb mēs redzam, ka tomēr šis elektorāts daļēji iet pēc inerces?

Urbanovičs: Nē, mūs elektorāts potenciāli ir daudz lielāks, mēs varam cerēt uz 40 un vairāk.

Ar ko?

Urbanovičs: Ar to.

Ar kādu jauno Saskaņu?

Urbanovičs: Paskaidrošu. Paskaidrošu. Nevar būt ne-vispārīgs tāpēc, ka ar jauniem cilvēkiem, ar jaunām idejām, jo ir arī jauns laiks iestājies, ir pilnīgs...

Oj, tas sen bija iestājies.

Urbanovičs: Paga, paga. Ne politiskas partijas nosaukumā, bet iestājies ir nogurums no politikas kā tādas, bezcerība absolūta, neticība visu partiju vēlētāju vidū, ka principā šajā valstī kaut kas var mainīties uz labu, necer neviens. Bet vienlaicīgi tā kā gribētos pārmaiņas, jo vairāk par 70% SKDS aptauju, kas veica par partiju atbalstītāju rindām, visi saka, ka mēs gribētu pārmaiņas. Visi. Saprotiet?

Urbanoviča kungs, īsi, vienkārši saprast, vai ir ziņas virsraksts vai nav? Jaunajā Saskaņā jauns būs...

Urbanovičs: Kas?

Tas ir mans jautājums - kas?

Urbanovičs: Mūsu piedāvājums būs gan ar programmas interesantām novitātēm un...

Konkrēti. Ziņai vajag - jauns būs kas?

Urbanovičs: Vienu sekundi. Kad būs programma. Man taču jāizstrīdas. Man ir idejas, bet tās ir manas personīgās idejas, bet te mums ir diskusija...

Labi, jaunam vajadzētu būt...

Urbanovičs: Vienu sekundīti. Un, tiklīdz mēs nonākam līdz programmas tēzēm, tā arī mēs skatāmies uz šo tēžu iniciatoriem, un tie ne obligāti ir tikai mūsu partijas rindās. Mums ir pa visu perimetru ārpus Saskaņas cilvēki, kas ir gatavi respektēt to, ka Saskaņa noteikti...

Nepavelk. Ziņas virsraksts nepavilktu. Vispārīgi.

Urbanovičs: Paga, paga, Dombura kungs, pašu galveno es vienmēr beigās gribu pateikt.

Vēl vienu reizi.

Urbanovičs: Nejautājiet, es pats pateikšu. Tātad mēs...

Nesakiet, ko man tagad darīt.

Urbanovičs:...ne tikai darāmo veikšanu, bet arī darītājus jaunus piedāvāsim.

Jā, nu labi. Ziņu vienalga nepavilka. Kā jūs redzat? Tas, ko es saņemu no skatītājiem, paldies skatītājiem gan meilā, gan portālā par jautājumiem un komentāriem, tomēr tā kopējā noskaņa ir - jūs esat nolemti, jūs varat uzvarēt vēlēšanas, jūs esat nolemti. Valodu referendums bija viena nežēlīgi sarkana līnija, kas tika pārkāpta ar Ušakova parakstu zem divvalodības ierosinājuma. Neskaidrība par Krimu, nespēja atbildēt, vai Krima vaš, naš un tamlīdzīgi. Nākamais posms, ka tas pasākums var būt jaunas sejas, programmā novitātes, bet, ka jūs esat nolemti opozīcijai nacionālā līmenī.

Urbanovičs: Un kur te mūsu vaina?

Bet jūs piekrītat?

Urbanovičs: Nē. Bet, es atvainojos, te ir viena problēma, mēs darām, ko mēs protam un varam, un tā ir tikai tāda ļoti labi organizēta mūsu demonizēšana, apmelošana...

Kāda demonizēšana un apmelošana? Bija Ušakova paraksts zem divvalodības referenduma.

Urbanovičs: Kad tas bija?

Jūs taču atceraties, es ceru.

Urbanovičs: Es daudz ko atceros, bet kad tas bija?

Šitā arī pagātne jāslauka. Paga, paga, paga, tad to pagātni slaukām pagātnē, šito pagātni, visu pagātni. Kas tas tāds ir?

Urbanovičs: Nē, es vienkārši domāju, ka Saskaņa, ja jūs to interviju NRA lasījāt, jo tur bija arī citas domas, piemēram, par to, ka mēs kritiski skatāmies uz savu veikumu iepriekš, ko, iespējams, citi nemaz neatļaujas pat frāzi tādu paņemt mutē. Mēs atzīstam savas kļūdas.

Kas ir kļūdas?

Urbanovičs: Oj, tik daudz kļūdu.

Par divvalodības referendumu, ir kļūdas? Nav!

Urbanovičs: Mēs bijām daudzu situāciju ķīlnieki, kuras paši neradījām.

Vispārīgi tas ir ļoti.

Urbanovičs: Jā, bet tas ir pietiekami plaši, lai tur sakristu jūsu šaubas un mana pārliecība.

Ir ko piebilst pie šī? Nav?

Pimenovs: Līdz šim viss bija pareizi.

Viss bija pareizi, ejam tālāk, ejam tālāk. Vai jūs varat...

Ādamsons: Nē, ir ko piebilst, tā jau nav. Runājot par valodas referendumu, tā bija atsevišķu partijas biedru kļūda, un partija nekad nav atbalstījusi šo te divvalodības noteikšanu Latvijā.

Tā bija Nila Ušakova kļūda, jūsuprāt?

Ādamsons: Tā bija Nila Ušakova personīga rīcība, un šajā gadījumā tā nebija saistīta ne ar partijas, ne frakcijas darbību.

Tā bija viņa kļūda?

Ādamsons: Neapšaubāmi.

Skaidrs, paldies par viedokli.

Ādamsons: Par to mēs esam arī diskutējuši iekšpartejiski.

Kas par bardaku ir tajā partijā, ja priekšsēdētājs smagi kļūdās?

Ādamsons: Mums ir demokrātija

Urbanovičs: Es nepiekrītu Jānim Ādamsonam un viņa vērtējumam par to laiku un Nila rīcību. Tas bija traks laiks, bija ļoti veikta masīva provokācija, kurā partija, tajā skaitā es, es gan neparakstīju, bet es atbalstu Nila soli, jo mēs izdarījām pašu galveno - mēs saglabājām savu vēlētāju. Saikni ar vēlētāju.

Kas kādu provokāciju izpildīja?

Urbanovičs: Vai dieniņās, tas nebija viens iniciators. Šis te referendums...

Paga, bija dzīvs cilvēks, kurš uzlika dzīvu parakstu. Kāda provokācija?

Urbanovičs: Tas bija iracionāls protests pret vēl vairāk maz racionālu mūsu pastumšanu malā.

Vēl pasakiet, ka Ušakovs bija afekta stāvoklī.

Urbanovičs: Es personīgi biju afekta stāvoklī.

Pimenovs: Nē, Jāni, es varu piebilst šo te. Kad pati valsts uzdod jautājumus vēlētājam: "Jūs vēlaties, lai jūsu ģimenes valoda kļūtu par valsts valodu?" Nu kā, piemēram, latvietim, kurš dzīvo Īrijā, Dublinā, Īrijas valdība uzdod jautājumu: "Vēlaties, lai latviešu valoda kļūtu par Īrijas valsts valodu?"

Ar Īriju nevar salīdzināt.

Pimenovs: Vai latvietis pateikt "nē, es negribu"? Ja valsts uzdod šādu jautājumu, kāpēc neatbildēt, ka jā? Mēs šajā gadījumā nevarējām teikt mūsu vēlētājiem:...

Te nav runa par valsts uzdotajiem. Runa ir par atbalstīšanu.

Pimenovs:...kolēģi, dāmas un kungi, biedri, nebalsojiet par divām valodām, bet tikai par vienu. Tā bija cilvēku izvēle, un mēs nevarējām palikt malā. Tas bija, ko Jānis teica, Jānis Urbanovičs, ka mēs bijām provokācijas priekšā. Tas tiešām bija tāds špagats, kuru mēs visu laiku satikām politikā...

Labi, tā ir jūsu atbilde. Par vēlētāju zaudēšanu vai nezaudēšanu. Lai kā jūs sakāt par zaudēšanu vai nezaudēšanu, ja mēs salīdzinām 11. un 12. Saeimas rezultātus, tad jūs pazaudējāt milzīgi daudz. Ja 10. un 11. Saeimā tas vēlētāju skaits turējās līdzīgi, vietu skaits atšķīrās vairāk nekā vēlētāju skaits - bija 251 tūkstotis, 259, gandrīz 260 tūkstoši nobalsoja. Pēc tam bija lejā par 50 tūkstošiem pagājušās Saeimas vēlēšanās, vai jūs esat definējuši sev, kas ir tas 50 tūkstošgalvīgais vēlētājs, kurš pateica - neinteresē vairs šitā partija?

Urbanovičs: Liela daļa ir prom no Latvijas, uz visiem laikiem ir aizbraukuši. Ļoti liela daļa. Ne tikai no Saskaņas vēlētāju puses. Es esmu bijis pie viņiem, es zinu, ka, ja jūs mēģināsiet statistikā to ieraudzīt, tad jūs neredzēsiet to logu, dzīvokļu tumšo logu īpašniekus vakarā.

Tikai nesāciet atkal baidīt, ka visa Rīga ir vakaros pēc kara pilsēta.

Urbanovičs: Rīga, nē. Rīga, nē.

Rēzekne?

Urbanovičs: Jā. Rēzekne, Daugavpils, Krāslava, Kārsava utt. un līdz Grobiņai. Redziet, tas ir... Bet es jau par to neesmu priecīgs, ka ir mazāk, bet mazāk ir Latvijas ļaužu, tā ir pirmā atbilde, un viņa ir procentuāli vislielākā. Otra, es jau atbildēju pirmīt, kad sāku...

Pa četriem gadiem 20% nenokrita.

Urbanovičs: Vai dieniņās, daudz vairāk. Jūs neticiet statistikai, jo cilvēki neizrakstās, viņi joprojām ir pie ģimenes ārsta...

Tātad Saskaņa zaudēja 50 tūkstošus vēlētāju tikai tāpēc, ka viņi aizbrauca prom?

Urbanovičs: Nē, nē. Tas ir vispārējs...

Pimenovs: Tas ir ļoti svarīgs faktors.

Urbanovičs: Bet otrs - arī Saskaņai, neskatoties uz to, ka viņa ir opozīcijā, ir šī te sajūta, ka Latvijā ir ne-pārmaiņu nolemtības sindroms. Respektīvi, cilvēki netic - vienalga, par ko es balsotu, šitie man patīk, bet es neiešu balsot, jo neticu, ka tam ir kāda jēga vispār. Te ir ļoti liels procents visās partijās, un Saskaņa nav izņēmumus. Mēs esam kauls no kaula no Latvijas, kā tam patikt vai nepatikt.

Ir citas versijas? Kāpēc jūs zaudējat? Patiesībā tā ir totāla lejupejoša līkne, kāpēc jūs zaudējat savu auditoriju?

Ādamsons: Mēs varam šodien zaudēt, rītā atgūt, bet jūs minējāt vienu no problēmām Krimas aneksiju, tad atcerēsimies to Maidanu. Es labi pazīstu tos cilvēkus, kas organizēja Maidanu, tie ir mani bijušie dienesta biedri, kuri apmaksāja, tie bija uzņēmēji. Maidanu organizēja viena iemesla dēļ - tāpēc, ka uzņēmējiem noriebās tā korupcija, kas pastāvēja un diemžēl vēl līdz šim brīdim pastāv Ukrainā. Kad tika iesniegts parlamentā 2014. gada februāra beigās rezolūcijas projekts par Krievijas nosodīšanu, kaut gan nebija vēl ne Krimas, ne Donbasa, nekā nebija, mēs iesniedzām savu variantu, cilvēki, kas strādāja, mūsu ārlietu komisijā, piedāvāja savu variantu, kurš sastāvēja no četriem punktiem. Ja šie punkti būtu izpildīti, šobrīd tā situācija, arī ģeopolitiskā situācija, būtu absolūti savādāka.

Jūs atbildat tagad uz jautājumu, kāpēc jūs zaudējat vēlētājus?

Ādamsons: Arī. Tāpēc, ka...

Tātad tāpēc, ka jūs iesniedzāt parlamentā šādus te priekšlikumus, tāpēc jūs zaudējat vēlētājus?

Ādamsons: Nē, ne tikai.

Bet arī?

Ādamsons: Tāpēc, ka mūs mēģina demonizēt kā vienīgos...

Bet varbūt jūs esat tādi demoniņi? Varbūt jūs esat tādi?

Ādamsons: A uz sevi spogulī paskatīties?

Paskatījāties? Un kā?

Ādamsons: Nē, nē, jūs.

Es esmu dēmons, par to vispār nav strīdu nekādu.

Ādamsons: Es gribu uzskaitīt tos četrus punktus. Pirmais - teritorijas un robežu nemainība. Otrais - nekavējoties sēsties...

Jūs par vēlētāju zaudēšanu?

Ādamsons: Nē, jūs minējāt Krimu.

Tas ir kādas 10 minūtes atpakaļ, kad es to minēju, bet nu labi.

Ādamsons: Bet es atceros.

Labi, labi, labi.

Ādamsons: Mēs runājām par to, ka jāsēž Ukrainas politiķiem pie viena sarunu galda, lai risinātu jautājumus par konstitūciju, mēs runājām par to, ka jāizmeklē Maidans, un mēs runājām par to, ka jāskatās, vai nav jāieved miera uzturēšanas spēki.

Un nelietīgā Latvijas parlamenta vairākuma deputātu masa nespēja saredzēt jūsu saprātīgos priekšlikumus?

Ādamsons: Pilnīgi pareizi.

Urbanovičs: Ne tā, ne tā.

Ne tā?

Urbanovičs: Absolūti ne tā. Es gribu pateikt tikai to, ka, redziet, situācija ir tāda līdzīga arī pašreiz, situācija tiek iracionāli nokaitēta. Kad mēs piedāvājam mērenību... Lūdzu, līdz galam... Vispār partija piedāvā dialogu kā metodi starp strīdniekiem visu laiku. Mēs esam metodes partija, lai sasniegtu labāko mērķi. To var izdarīt tikai no tiem, kas kaut ko iniciē kopā ar tiem, uz ko tā iniciatīva. Tas pats...

Vienu dialogu, piemēram, nosauciet, vienu. Laba dialoga piemēru.

Urbanovičs: Es paskaidrošu. Mums nav...

Vienu pie konkrētā piemēra.

Urbanovičs: Latvijā mums, Saskaņai, nav dzimis, radies dialoga partneris.

Ā. Skaidrs.

Urbanovičs: Nu ja.

Visi pārējie vienkārši nav piedzemdinājuši partneri.

Pimenovs: Dombura kungs, par iemesliem, kāpēc Latvija zaudējusi 50 tūkstošus vēlētāju. Es piekrītu, ka abi mani kolēģi nosauca objektīvus iemeslus, objektīvus cēloņus, bet subjektīvus, mēs pieļāvām dažas kļūdas, kuras es negribētu tagad analizēt. Tas ir...

Un nesauksiet, kas ir kļūdas?

Pimenovs: Šobrīd, nē.

Nesauksiet?

Pimenovs: Tieši tāpēc, ka tagad ir priekšvēlēšanu gads, bet tās ir apzinātas, un es ceru, ka mēs tās kļūdas vairs nepieļausim.

Ja sākāt atbildēt par Krimu, tad pabeidzam, jo skatītāji arī to jautā. Definējiet līdz galam ne tikai, ko iesniedzāt toreiz un kas palika mazākumā, bet skaidru šobrīd pozīciju. Vai Krievija ir pārkāpusi rindu starptautisko tiesību normu, principu un tā tālāk? Vai viņai par to pienākas esošās un potenciālās sankcijas bezgalīgi, kamēr Krimas okupācija nebeigsies?

Urbanovičs: Jā, Krimā notiek...

Par ko "jā"?

Urbanovičs: Krima noteikti būs Ukrainas sastāvdaļa tāpat kā Donbasa, un tas ir iespējams tikai pasaules lielvaru kā sponsoru darbības rezultātā, mudināšanā, dialogā starp Ukrainu un Krieviju.

Kad būs?

Urbanovičs: Tad, kad ārējie spēki negribēs ekspluatēt šo te krīzi. Tad, kad...

Vai Krievija ir starptautisko tiesību pārkāpējs?

Urbanovičs: Starptautisko tiesību pārkāpējs ir Krievija, bet viņa nav vienīgā Ukrainas krīzes izraisošā starptautiskā institūcija.

Bet Krimas kontekstā? Jo neviena cits nav Krimu okupējis kā Krievija.

Urbanovičs: Es atvainojos, tur daudzas lielvaras pārkāpa. Es uzskatu, ka pašreiz ir nevis atzīmju likšanas jautājums, bet risinājumu meklēšana. Tur tomēr dzīvo cilvēki.

Sankcijas ir pamatotas?

Urbanovičs: Sankcijas ir šī procesa neizbēgama fāze, kad tiek ekspluatēts konflikts, jo lielvaras gāja tīši...

Ir pamatotas vai nav?

Urbanovičs: Es atvainojos, es paskaidroju, ka Ukrainas krīze neradās pašā Ukrainā. Viņa...

Es jautāju, vai ir pamatotas, jūsuprāt, vai nav sankcijas?

Urbanovičs: Es teicu, jūs dzirdējāt, kad es teicu. Tā ir neizbēgama šī scenārija sastāvdaļa...

Es dzirdēju, kā jūs atbildējāt, bet tas nav ne "jā", ne "nē". Tas ir "neizbēgamība".

Urbanovičs: Es uzskatu, ka tā ir muļķība.

Muļķība, skaidrs. Paldies. Atgriežamies vēl pie vēlētāju dalīšanas un pārdalīšanas. Gadu atpakaļ mēs tikāmies "Delfi TV" kameru priekšā ar Urbanoviča kungu pirms iepriekšējām vēlēšanām, un es gribu piedāvāt mums visiem kopīgi noskatīties fragmentu, kur bija runa par to, kā Saskaņa ir ķīlnieks dažu vēlētāju grupu kontekstā un kā viņa varētu nebūt ķīlnieks. Es redzu, ka jūs jau sākat atcerēties.

Urbanovičs: Nē, es neatceros

Urbanovičs: Mēs esam kļuvuši sava izmēra ķīlnieki. Mēs, cīnoties ar oponentiem, tā saucamajā krieviskajā spārnā, esam pārņēmuši vēlētājus un uzturam siltu viņu attieksmi pret mums.

Vienā no diskusijām, ja jūs sakāt, ka jūs esat ķīlnieki, vai tas ir tas pats, kas te izskanēja viena diskusijām, ka jūs esat etniskajā slazdā?

Urbanovičs: Es pat teiktu tā - "ķīlnieks" ir par smagu vārds. "Slazds"- vēl pretīgāks. Tā ir tāda...

Nuu, pats pateicāt.

Urbanovičs: Tā ir ārstējama atkarība. Mums varētu palīdzēt no šīs atkarības viens radikāls krievu politiskais spēks, kas nāktu.

Paklau...

Urbanovičs: Viss notiek.

Viss tiešām notiek. Krievu savienība ir klāt.

Urbanovičs: Dzirdīgas ausis, jā, viņi saprot.

Ādamsons: Viņi sadzirdēja, bet mums jau neviens "paldies" nepateica tieši Saskaņai, ka šī te radikālisma...

Urbanovičs: Dombura raidījumos ieklausās.

Bet tagad reāli, ja mēs analizējam situāciju, daudzi atzīmē, kolēģi rus.delfi.lv redakcijā arī skatoties akcentēja, ka mēs atgriežamies 10 gadus vecos notikumos, tā konkurence par to vēlētāju loku nu ir atgriezusies vai potenciāli rudenī atgriezīsies bišķi niknāka, nekā viņa pēdējos 10 gadus ir bijusi. Izmēra ķīlnieks, konkurence ar Krievu savienību, kā jūs redzat šo situāciju? Kas mainās jūsu konkurencē starp šiem diviem politiskajiem spēkiem, starp šīm divām partijām, un kas līdz ar to mainās vēlētāju pārdalē?

Urbanovičs: Es brīnos par gadu vecu viedumu, kas bija tajā raidījumā nodemonstrēts tikko.

Par savu, ja?

Urbanovičs: Redz, es parakstos zem visa, kas tur tika teikts. Es, ne priecājoties, ne bēdājoties par šo te virzību, kas šobrīd notiek latviski politiskajā spektrā tajās izmaiņās, redz, mēs vienu daļu, kas uz mums politiski lika, cerēja, varbūt pat kaitinām un esam nogurdinājuši ar savu šo dialoga piedāvājumu, jo sabiedrībā dzīve neiet labāk, dusmu līmenis pieaug, un ir kādi, kas grib ekspluatēt šīs dusmas. Mēs nevaram, mēs esam ķīlnieki ar tām savam mērenumam, dialoga piedāvājumam, jo mēs nekad nebūsim tie, kas atbildēs uz to, kas grib kauties.

Es skatos uz Igoru Pimenovu, atceros LAŠOR, latviskojot asociācijas nosaukumu...

Pimenovs: Tas ir statūta nosaukums. Statūta nosaukums ir latviešu valodā

Jā, un atceros iešanu ielās un "rokas nost no Krievu skolām", un "melno Kārli", un visu pārējo, kāds tur dialogs? Tur bija ielas. Tas pats, ko dara tagad Ždanoka.

Pimenovs: Nē, nē. Laiki, ko jūs pieminējāt, bija ļoti atšķirīgi. Tur bija citi viedokļi. Biedrība, ko esmu vadījis un līdz šim esmu tās valdes priekšsēdētājs, pieturējās pie cita viedokļa, mēs noraidījām tad un noraidām arī šobrīd saukli "rokas nost no mūsu skolām" vai "skolas ir mūsu Staļingrada". Labi sapratām, ka arī latvieši atceras, ka pēc Staļingradas bija Berlīne, īstenībā tas bija, manā ieskatā, sauciens pēc kara ar izpildvaru varbūt arī likuma ietvaros, bet tomēr ne vis mēģināt rast racionālos risinājumus problēmai, kuru nav krievu runājošie līdzpilsoņi sākuši, bet valsts gan to izdarījusi, bet tomēr samierināt un rast vēl prātīgu atrisinājumu gan tad, gan šobrīd ir jāizdara.

Bet tās pozīcijas, ko šobrīd pārstāv Tatjana Ždanoka un viņas līdzgaitnieki, vismaz tie, kas brīvībā vēl palikuši, vai ir kaut kas kam jūs piekrītat?

Pimenovs: Jūs man jautājat?

Jā. Jūs šajā jautājumā esat absolūti vadošais.

Pimenovs: Nē, nē, nē. Ļoti konkrēts jautājums un ļoti konkrēta atbilde. Noteikti valsts ir... un īstenībā ministrs Šadurskis televīzijas raidījumā publiski atzina, ka viņš neatzīst, ka mazākumtautību identitātes saglabāšana ir valsts funkcija, ka tā ir Latvijas valsts saistība. Viņš teica, ka tā ir ģimenes darīšana, un valdībai un izpildvarai arī vispār, viņa ieskatā, valstij šeit nekādu saistību nav.

Pat ja viņš ir tā teicis, tā ir viena ministra frāze, bet mēs runājam par reformām...

Pimenovs: Piedodiet, tā ir pozīcija, tā ir pozīcija, Dombura kungs. Šajā gadījumā, šajā brīdī es piekrītu visiem, kas piekrīt man, nosodot Šadurska kunga teikto.

Ja mēs paskatāmies, piemēram, vizuāli ir tāda bildīte, kas tagad pēc Saeimā akceptētās izglītības struktūras, vizualizēts, kurā gadā, no kurām klasēm, kas, kas, kas. Mēģināt nodefinēt jūs un visi trīs Saskaņas pozīcijas. Cik tālu jūs piekrītat kaut kam, ko akceptēja Saeimas vairākums, vai arī nepiekrītat 100% nekam? Un cik tālu jūs piekrītat, jo būtībā Ždanokas kundze ir pretējā pusē, nedarīt vispār neko.

Pimenovs: Jūs uzdevāt divus jautājumus. Uz tiem diviem jautājumiem atsevišķi ir arī jāatbild.

Labi.

Pimenovs: Tad pirmais jautājums, kam mēs piekrītam, tam, ko jūs tagad rādāt uz ekrāna.

Jā.

Pimenovs: Īstenībā mazākumtautību izglītības turpmākā latviskošana ir uzsāktās politikas turpinājums. Politika, kas ir sākusies 1998. gadā, kad bija pieņemts spēkā esošais Izglītības likums.

Kad Ādamsona kungs vēl bija citā partijā.

Ādamsons: Kļūdāties.

Pimenovs: Redziet, pie taisnības katrs cilvēks nāk savu ceļu. Esmu lepns, ka Jānis Ādamsons ir kopā ar mums, un arī es kopā ar Jāni Ādamsonu. Atgriežoties pie izglītības...

Labi, labi. Tieši tā - šis ir politikas turpinājums, precīzi.

Pimenovs: Redziet, es secinu, ka ar katru gadu īstenībā, ar katru jauno valdības rīcību, mazākumtautību valodu apjoms Latvijas skolās samazinās, bet es atceros, ka Latvijas Tautas fronte gāja pie varas, solot, ka mazākumtautībām būs iespēja mācīt savus bērnus ģimenes valodā. Mēs to labi atceramies un, starp citu, debatēs Romualds Ražuks patiesībā viņš nevarēja to noliegt, to noraidīt, bet viņš teica tā: krievu valoda bija mūsu sabiedrotais, bet tagad tā nav vairs sabiedrotais. Kungi, ko tas nozīmē? īstenībā valoda nav grāmatas plauktā, tie ir cilvēki.

Skladna runājot, pat nezinu kā latviski precīzāk to vārdu pateikt.

Pimenovs: Mācos no jums, Jāni. Mācos no jums.

Paldies, bet es nekandidēju.

Urbanovičs: Žēl

Pimenovs: Jautājums, kuru jūs uzdodat, ir ļoti svarīgs un sāpīgs, tāpēc tas prasa ļoti plašu un izvērstu atbildi.

Īso versiju ļaujiet Igoram pateikt. Tad šim 100% nepiekrītat vai kaut kam tomēr piekrītat?

Pimenovs: Varu atbildēt?

Bet īso versiju.

Pimenovs: Īso versiju. Bilingvālā apmācība ir nepieciešamība, bet visam ir mēra jautājums. Esošā valdība īstenībā pārkāpa to mēru, kuru viņi solījās un zvērēja...

Mēru šeit varat pateikt ar skaitli?

Pimenovs: Ar skaitli. Šobrīd uz sitienu... Man ir viena... Okei..

Mums ir līdzšinējā 60/40...

Pimenovs: ...pozīcija ir šāda, ka mazākumtautību ģimenes valodai ir jādominē pusaudžu un bērnu vecumā. Punkts.

Jādominē?

Pimenovs: Jādominē

Tas ir līdz cik, līdz kurai klasei?

Pimenovs: Vairāk par 50%.

Līdz kurai klasei?

Pimenovs: Visas klases. Sākot no 1. līdz 10. klasei.

Līdz 10. kasei. Pēc tam?

Pimenovs: Līdz 12.

Ā, līdz 12. jādominē? Otrādāk.

Pimenovs: Mums ir pamatizglītība un vidējā izglītība

Tad ar ko jūs atšķiraties no Tatjanas Ždanokas pozīcijas?

Pimenovs: Ar ko? Ar politiku, retoriku, ar mūsu vēlmi attīstīt un panākt vienošanos ar valsti, nevis karot ar to.

Urbanovičs: Es tagad domāju - tur cilvēki tagad pie kompjūteriem skatās šito, un viņi noteikti cepās, jo notiek Dombura uzbrukums un Pimenova tāda...

Pimenovs: Pretuzbrukums.

Urbanovičs: Nē, nē, tāda histēriska oponēšana. Problēma absolūti nav šajā te reformā un par un pret. Problēma diemžēl ir iracionāla, jo, jā, es to zinu. Es pavisam ātri pateikšu. Tātad latvieši uztver krievu nevēlēšanos pāriet tik strauji, cik piedāvā Šadurskis un citi, kā viņi domā kavalēriski piespiest visus palikt par latviešiem un tā tālāk. Latvieši uztver, ka tie krievi izrāda necieņu pret viņu galveno pamatvērtību - latviešu valodu. Tik daudz gadus pēc neatkarības. Un viņiem ir taisnība. Savukārt krievi no tās retorikas uztver, ka nevis viņiem grib labu, bet grib viņos iznīdēt viņu krieviskumu. Tās ir iracionālas bailes, piedodiet, iracionālas dusmas. Risinājums ir ļoti vienkāršs patiesībā, bet viņš prasa laiku un pacietību. Izbeigt aizvainot vieniem otrus un dialoga ceļā mierīgi un, piedodiet, Dombura kungs un visi skatītāji, jūs redzēsiet, lai kas šogad būtu sadarīts, pie tā nāksies vienalga kādai Saeimai un valdībai atgriezties.

Jā, es nepiedošu tāpēc, ka šis viss ir peldēšana prom no tās būtības. Es viņu mēģināšu pārformulēt citādāk. Jums ir, manuprāt, ja jūs paši pateicāt, ka jūs esat izmēra ķīlnieki, un ja nāk šobrīd atšķirīga pozīcija, kas nāk no Latvijas Krievu savienības, kuru jūs vairs tik cietu neuzturat, tad jums ir stingri jāpasaka beidzot Latvijas krievu daļai, ka tie Latvijas krievi, kas ir šādās un šādās pozīcijās, vairs nevar būt mūsu vēlētāji, ko mēs gribam pārstāvēt.

Urbanovičs: Dombura kungs, mēs esam saviem vēlētājiem visu pateikuši, esam to darījuši vairākkārt un teiksim vēl. Šodien mēs sakām, ka šeit nav problēma, ka tiek vienkārši izmantots priekšvēlēšanu triks, lai kādam karjeristam...

Kurš tagad taisa trikus?

Urbanovičs: Šadurskis. Apsteidz Nacionālo apvienību.

Ā.

Urbanovičs: Jā, viņš tādā veidā padara savu... Mums politikā tas ir ļoti izplatīts Latvijā.

Es nejautāju jums par Šadurski. Es jautāju par to, kur jūs ar Tatjanu Ždanoku esat kopā un pretī.

Pimenovs: Drīkst īsi?

Lūdzu.

Urbanovičs: Bet kāpēc es nevaru pabeigt savu domu?

Jūs visi varat sadalīt savas domas.

Urbanovičs: Paga, paga, paga...

Pimenovs: Jāni, Jāni, Jāni...

Urbanovičs: Tu, lūdzu, mani nepārtrauc. Es te..

Pimenovs: Piedod, piedod.

Urbanovičs: Tu, lūdzu, mani nepārtrauc. Es iesāku runāt par iracionālo, lai nonāktu līdz racionālu risinājumu meklēšanai, ir jāaptur šis iracionālais kaitināšanas process. Es saku, ka vislabākais veids tagad ir visiem apstāties, Kučinskim šo procesu apturēt, stop, un mierīgi, kad nav nekāda vairāk iemesla cilvēkus kacināt, mierīgi sākt ar 7. oktobri šo jautājumu skatīt.

Es neprasīju, kas jādara Kučinskim.

Urbanovičs: Bet tas...

Jūs nedzirdat, ko es jums jautāju tādā gadījumā.

Urbanovičs: Es dzirdu ļoti labi. Es saku gan...

Es neprasu, kas jādara Kučinskim. Es prasu, vai jūs ar Ždanoku cīnāties par vienu un to pašu vēlētāju vai necīnāties. Elementārs jautājums.

Urbanovičs: Nē, nē.

Necīnāties?

Urbanovičs: Mēs necīnāmies ar un par vēlētāju. Mēs cīnāmies par mieru Latvijā.

Pirmā politiskā partija, kas necīnās par varu.

Urbanovičs: Mēs cīnāmies par mieru.

Un par varu, nē?

Urbanovičs: Saprotiet, tas ir tāds neizbēgams bonuss, ja mēs to darīsim veiksmīgi.

Muldēt vajag mazāk, Urbanoviča kungs.

Urbanovičs: Ko jūs runājat? Kā jūs atļaujaties?

Visas partijas cīnās par varu.

Urbanovičs: Mēs jau sen esam pieradināti, ar ko jūs sākāt, ka mēs darām savu darbu pat bezcerīgā stāvoklī tikt pie varas.

Labi. Būs par to vēl kaut kāda cita atbilžu konkretizācija?

Pimenovs: Es varētu.

Ādamsons: Varbūt Igors kā lielāks speciālists.

Pimenovs: Es neesmu speciālists.

Bet īsi, ejam tālāk. Ir-ir, nav-nav.

Pimenovs: Tiešām īsi. Redziet, nav mūsu uzdevums analizēt Tatjanas Ždanokas un krievu sabiedrības pozīcijas, kas ir labi, kas ir slikti. Mums ir jāstāv uz savu pozīciju. Mūsu pozīcija ir šāda: mēs esam par latviešu valodu un latviskuma nostiprināšanu Baltijas krastos. Mēs esam atbalstījuši un esam par Latvijas valsts nostiprināšanu Eiropas Savienības ietvaros. Mēs esam par to, lai kultūra un valoda ir saprotama šeit Latvijā latviešu kultūra jebkuram, kas šeit dzīvo, un tā nav frāze. Uz to virzīta mūsu politika...

Jūs esat pret...

Pimenovs: Kā domā par to Latvijas krievu savienība, es to vienkārši nezinu.

Jūs esat pret to, ka notiek pāreja uz dominējošu mācīšanu valsts valodā? Nevis absolūti. To neviens Šadurskis un Kučinskis neuzspiež. Dominējošs.

Pimenovs: Redziet, ir labas prakses, kuras izgudrojusi nav mūsu partija, bet Eiropas Savienība un pasaule. Mēs vienkārši pieturamies pie tām vērtībām, kuru mums apstiprinājusi pasaules prakse.

Vēl piebildes?

Ādamsons: Jā, Šadurska darbība, runājot par šo reformu...

Atkal par Šadurski.

Ādamsons: ...es varu nosaukt tikai par provokāciju.

Es jums neprasu, kā jūs vērtējat Šadurski, es prasu, kā jūs vērtējat...redz, Ždanoku jūsu partija nevar vērtēt, Šadurski var, kāpēc?

Ādamsons: Pagaidiet. Nē, arī Ždanoku es varu vērtēt un arī vērtēju. Viņu absolūti tāpat- provokācija no otras puses. 2009. gadā pirms pašvaldības vēlēšanām bija nofiksēts fakts, ka Liepājā pirms pašvaldību vēlēšanām no vienas puses sēž nacionālis no otras zapčolis, un abi divi risina jautājumus, ko katrs darīs, lai iegūtu vietas pašvaldībā.

Kā jums šķiet no drošības jautājuma...

Ādamsons: Pagaidiet. Arī par drošības viedokli. Pabeigsim ar izglītību. Vai mums, klātesošajiem, kādam ir problēmas ar to, ka visi bērni, kuri beiguši vidusskolu, viņiem jāzina valsts valoda? Nē. Par ko mēs cepamies? Mēs cepamies par izglītības kvalitāti. Pamatjautājums ir mazliet cits. Nav pat problēmas pāriet kaut vai 100% uz latviešu valodu, problēma ir cita, ka 25 gadu laikā mēs neesam, Latvijas valsts nav sagatavojusi pasniedzējus, ko apstiprināja mums arī frakcijas sēdē atbildīgās amatpersonas. Mēs runājam un cepamies par izglītības kvalitāti. Atgriežoties pie mūsu mīļās vēstures, tādā gadījumā atcerēsimies, ka Jānis Rainis (Pliekšāns) bija ne tikai izcils dzejnieks, bet arī izcils politiķis. Viņam pieder viedi vārdi: "Latviskā Latvijā demokrātiju visiem." Ko tas nozīmē?

Latviskā Latvijā. Tieši tā.

Ādamsons: Latviskā Latvijā demokrātiju visiem, tas nozīmē, ka neviens nevienam neko neuzspiež. Nākošais, Jānis Rainis bija tas, kurš ieviesa mazākumtautību izglītību skolās Latvijā. Izglītības sistēma, kura toreiz tika ieviesta, tika uzskatīta par progresīvāko.

Tad, kas ir jūsu versija? Jūs arī sakāt, ka vajadzētu vairāk mācīt mazākumtautību skolās tajās valodās, nevis latviešu valodā? Es saprotu visi vienādi tā saka, jā? Būtībā esošā bilingvālā apmācības sistēma ir jāvelk vairāk uz nelatvisko īpatsvaru? Tā iznāk.

Urbanovičs: Es tūlīt izprovocēšu kārtējo Dombura rupjību. Jūs vienkārši nedzirdat mūsu atbildes. Jūs vienkārši nedzirdat.

Varbūt.

Urbanovičs: Delfu skatītāji jau sen atšifrēja, ka jūs mēģināt vienkāršot jautājumu, lai sarežģītu atbildi. Atbilde ir precīzi izskanējusi. Mēs esam par kvalitatīvu izglītību Latvijā un pret provokatīvām darbībām tādā svarīgā jomā kā bērni.

Skaidrs. Vai kriminālprocesi un aresti attiecībā uz Latvijas krievu savienības pārstāvjiem vai viņu ideju atbalstītājiem šobrīd no Latvijas drošības viedokļa ir labs vai apšaubāms process?

Ādamsons: Es nevaru vērtēt, tad man jāskatās attiecīgi materiāli, bet, acīm redzot...

Materiālus neredzēsiet.

Ādamsons: Acīm redzot, bija pamatotas bažas, ka var atsevišķus pasākumus izmantot merkantiliem mērķiem un provocēt cilvēkus. Šīs te provokācijas, kas saistītas ar šo te nepārdomāto izglītības reformas ieviešanu, ir tas, kur Šadurska kungs mēģina pārdod sevi, Tatjana Ždanoka... Pasakiet, jūs sakiet vērtējiet Latvijas Krievu savienību, par ko viņus vērtēt, izņemot skolu reformu, viņiem ir kaut kas?

Kas jums ir, neskaitot skolu reformā šo konkrēti nekonkrēto atbildi, kā nu mēs katrs to tulkojam, kas tad ir jūsu pārējie uzstādījumi ārpus valodas tēmām, ar kuriem jūs gatavojaties iet uz vēlēšanām?

Urbanovičs: Vispirms Latvijai ir intereses valstī. Atšķirībā no pašreiz esošām parijām, kuras kopē citu valstu iegribas, intereses, visās jomās Latvijai ir savas intereses, kuras realizējas savās politikās, ne tikai izglītībā, ārpolitikā, iekšpolitikā. Vispirms mēs gribētu definēt šīs intereses, ko mēs arī izdarīsim un piedāvāsim kā Saskaņas prāt...

Vēl neesat definējuši?

Urbanovičs: Nu pagaidiet, mēs to darām ar gudriem, viediem cilvēkiem pret kuriem jūs neatļautos tādas rupjības kā pret mani šeit. Viņi nāks pie mums...

Es pret jebkuru varu atļauties pateikt, nevis rupji, bet viedokli, ka tā ir muldēšana. Tā bija rupjība?

Urbanovičs: Jā, tā bija rupjība. Jūs to tā neuztverat?

Nē, es tā neuztvēru. Es uzskatu, ka muldēšana ir muldēšana.

Urbanovičs: Redziet, tā ir jūsu problēma galu galā.

Protams.

Urbanovičs: Varu turpināt? Tātad Latvijai intereses ir, tās intereses ir jādefinē un jādefinē, kā viņas tiks realizētas dažādās politikās. Ar to mums vislielākās Latvijā problēmas.

Es jums jautāju nevis, kas ir jādara, bet vai jums ir ko pateikt šobrīd?

Urbanovičs: Mēs to pateiksim. Mēs to pateiksim.

Tātad šobrīd nav?

Urbanovičs: Nē.

Ādamsons: Mums arī šobrīd ir ko pateikt.

Urbanovičs: Mēs to pateiksim. Tas būs pirmo reizi Latvijas vēsturē, ka kāda partija pasaka, kas ir vajadzīgs Latvijai.

Ādamsons: Dombura kungs, atbildiet... Mēs te visu laiku cepamies par izglītību, par Šadurski. Jautājums tāds, kāpēc frakcija "Saskaņa", partija, frakcija ir vieni no tiem, kas atbalsta, bīda, mēģina ieviest skolās militāri patriotisku audzināšanu? Lielākie pretinieki šajā jomā ir neviens cits kā Vienotība.

Es vēl vienu reizi mēģināšu atkārtot saprotamā, vienkāršā valodā, lai sagaidītu...

Urbanovičs: Jā, maksimāli vienkāršā...

...maksimāli vienkāršas atbildes. Sagaidot vēlēšanas, neskaitot tikko pieminēto izglītības un valodas kompleksu vai arī izglītības un valodas lietas, kas netika pieminētas, kādi vēl jūsu potenciālie piedāvājumi, uz ko jūs gatavojaties, uz ko jūs pēc 10 dienām kongresā, acīm redzot, liksiet kaut kādus parakstus vai balsosiet. Ko jūs šobrīd potenciāli redzat uz vēlēšanām primāri izvirzāmo kā vadmotīvus, pamatuzdevumus, pamatmērķus, kas tas ir? Nevis ka tādi ir, jo valstī ir intereses.

Urbanovičs: Nu redziet, pie visa tā, ka mēs esam visur kur iestājušies, zināma suverenitātes pakāpe tomēr Latvijas valstij ir. Ir ļoti skaidri jādefinē, kur viņa ir. Nevis stāstiet - mēs tur to izdarīsim. Es varētu tagad jums stāstīt, kādus mēs gribam nodokļus, kādas mēs gribam investīcija, cik mēs gribam kohēzijas naudas no Eiropas, tās visas ir pupu mizas. Svarīgākais pašreiz ir radīt diskusiju sabiedrībā, un mēs ar savu piedāvājumu viņu radīsim pirms vēlēšanām. Pašreiz ir smaga diskusija par to, cik lielas ir šīs Latvijas valsts suverēnās un līdz ar to Latvijas tautas, Latvijas vēlētāja suverenitātes iespējas.

Kas, jūsuprāt, ir galvenā problēma valstī vai divas, bet ne 22?

Urbanovičs: Es domāju, ka vislielākā problēma ir ierēdnieciskās valdības nemākulīga un tādas patērētāju valdības funkcionēšana ilgus gadus. Bez iniciatīvas valdību Latvijā nākšana.

Ir vēl citas problēmas valstī, bet tādas fundamentālas, kas jārisina?

Ādamsons: Ir absolūtais ne profesionālisms no izpildvaras un stulbums.

Vēl trešais? Vēl kaut kas cits jeb jums tikai pa telefonu kaut kas svarīgs jāsarakstās? Nē, es tā saprotu.

Pimenovs: Es uzmanīgi klausos, es labprāt piedalīšos sarunā, bet okei. Beidzot mēs esam nonākuši pie tā, ko mēs piedāvājam mūsu vēlētājiem

Es nezinu, vai mēs esam nonākuši pie tā.

Pimenovs: Tas ir ļoti svarīgi, ko jūs uzdevāt mums, uzdevāt mums jautājumu. Redziet, es uzskatu, ka galvenā problēma Latvijas sabiedrībai ir sociālā nevienlīdzība, kliedzoša nevienlīdzība, kas izveidojusies tieši pēdējo 20 gadu laikā.

Ko jūs iepretim tiem idiotiem, kuri tika nosaukti tikko ne-rupjajos vārdos, stulbeņiem, kas pārvalda šo valsti, ko jūs piedāvājat?

Pimenovs: Es varu turpināt? Es varu turpināt? Pirmkārt, ko man visu laiku pārmet Jānis, ka es katru reizi uzsāku sarunu par to, ka nepieciešams progresīvais nodoklis. Esošā valdība sākusi šo procesu pērnā gadā, un mēs to atbalstījām. Ļoti bikls mēģinājums to uzsākt, bet tomēr solis uz priekšu. Ar visām kļūdām, bet tomēr darbs ir uzsākts. Mēs to, ja būsim pie varas, turpināsim. Otrkārt, ir ļoti...

Ko nozīmē turpināsim?

Pimenovs: Mēs esam slazdā, kuru izveidoja ES, mēs nevaram veikt aktīvu fiskālo politiku, mēs esam konkrētā līguma ietvaros, mums nepieciešams ieguldīt valsts līdzekļus, ieguldījumus konkrētā ekonomikas attīstībā, tas ir galvenie virzieni.

Vecais stāsts - paņemt Latvijas Bankas naudu un sainvestē kaut kādos projektos...

Pimenovs: Jebkuru labu ideju var nihilizēt tā kā jūs tagad darāt.

Es lasīju jūsu pagājušo programmu.

Pimenovs: Kā lūdzu?

Lasīju jūsu pagājušo programmu. Tur bija tieši par Latvijas Bankas līdzekļu ieguldīšanu.

Pimenovs: Jūs gribat teikt, ka tās problēmas, ar kurām mēs sadūrāmies pirms četriem gadiem, ir atrisinātas?

Ko es nihilizēju?

Pimenovs: Nē, jūs varbūt jautājumu... Es atbildēju - pirms četriem gadiem mēs rakstījām to pašu vai līdzīgas lietas. Īstenībā problēma ir..

Tas jautājums ir - jūs paliekat pie tā paša?

Pimenovs: Daļēji, protams, jā. Nav tā, ka visas problēmas četru gadu laikā Latvijā ir atrisinātas.

Tad jūs sakāt, ka esošā valdība, pieņemot esošo nodokļu reformu, nekādā veidā nerisina to nevienlīdzību, ko jūs pieminējāt? Tad piedāvājat alternatīvu? Konkrētāk?

Urbanovičs: Es varu individuālu programmas punktu iedot. Redziet, divas reizes mani izdevās iepriekš politiskajā dzīvē to iniciēt bez visu citu frakciju atbalsta Saeimā. Es mēģinu tagad izvērst debati un panākt, ka mani kolēģi partijā, tad ceru arī uz citu partiju deputātu atbalstu, es personīgi, es, Jānis, gribu iniciēt, lai Latvijā mainītos vēlēšanu sistēma no profesionālās uz mažoritāro. Es daudzus gadus esmu redzējis visus tos notikumus, es domāju, ka lielākā problēma, kāpēc valdības var atļauties būt kūtras un partijas bezatbildīgas, deputāti privatizēt mandātu, pariet no partijas vai aizmirst solījumus, es domāju, ka Latvija sadalāma 100, ja kāds grib, mazākos apgabalos, un notiek partiju virzītu kandidātu sacensība, un vēlētājiem ir iespēja viņus vērtēt individuāli. Tad tas ievēlētais deputāts zinās, kas viņš ir, kas viņu ievēlēja... Es pabeigšu. Kas viņu ievēlēja un kāpēc ievēlēja. Un arī vēlētāji varēs salīdzināt viņu darbību vai bezdarbību, un arī varēs labot savu kļūdu individuāli, jo izveidosies beidzot vēlētāju reģistrs konkrētā Zolitūdē viņi zinās, kāds Pēteris vai Jānis. Redziet, tas it kā atkāpšanās atpakaļ, bet demokrātiska valsts tāda kā Anglija, viņa joprojām tajā dzīvo. Kas ar to tiek panākts? Tikai tas, ka vēlētājs...

Urbanoviča kungs, es mēģinu jums populāri paskaidrot vēl vienu reizi, kāpēc es pateicu, ka jūs muldat. Tāpēc, ka jūs to, ko var pateikt vienā teikumā, jūs muldat piecus teikumus. Tas neko nedod. Mēs pazaudējam laiku, un jūs pēc tam sūdzaties.

Urbanovičs: Man visu laiku liekās, ka jūs mani nesaprotat. Tāpēc es runāju.

Es sapratu. Mažoritāra vēlēšanu sistēma, skaidrs. Nevienlīdzības mazināšana starp stingrāku progresivitāti nodokļos, skaidrs. Oponēšana, bet citādāka, bet oponēšana pret izglītības reformu attiecībā uz mazākumtautību skolām vai bilingvālismu, skaidrs. Vai ne?

Urbanovičs: Sabalansēt.

Pimenovs: Var precizēt?

Vienkārši punkti. Jā.

Pimenovs: Par izglītību es uzskatu, ka mācību valodai jābūt brīvai izvēlei, lai tiem, kas vēlas mācīties latviešu valodā, protams...

Par brīvu izvēli.

Pimenovs: Tas ir svarīgs papildinājums.

Viena lieta par ekonomiku, ko gribās saprast, lasot pirms šīs sarunas, ko jūs kur katrs esat teicis par ekonomiku. Ādamsona kungs ir komentējis banku sakarā, ABLV banku sakarā un nerezidentu depozītu sakarā, kas ir šī gada viena no ekonomikas aktualitātēm paralēli tranzīta kritumam, te mēs atgriežamies pie Krievijas tēmas un pie tā, ko Rinkēviča kungs nesen noformulēja, ka mēs vairs neesam tilts starp Austrumiem un Rietumiem, jūs esat teicis...

Ādamsons: Mēs to tiltu uzspridzinājām.

Tieši jūs personiski?

Ādamsons: Nē, mūsu politiķi valdošie

Mēģināsim savienot tilta spridzināšanu un nerezidentus un bankas. Jūs esat pateicis, ka būtu jāvaino valsts amatpersonu bezdarbība sakarā ar to, ka praktiski nekas netika izdarīts, lai ABLV banku glābtu, tas ir citāts. Jūs sakāt, ka jūs neredzat nekādu problēmu, neuzskatāt, ka ir pārāk daudz nerezidentu noguldījumi 40%. Tas ir tas politiskais uzstādījums, ka šitais viss, kas te notiek finanšu sektorā, ka tas viss ir aplami? Ja nāks Saskaņa pie varas rudenī, tad, pirmkārt, saukt pie atbildības tos, kas nemetās glābt ABLV, un aicināt nerezidentus atgriezties Latvijas...

Ādamsons: Viena no Latvijas problēmām pēdējo 10, 15 gadu laikā ir tā, ka tā ir absolūta bezatbildība par pieņemtajiem lēmumiem, arī ņemoties ar OIK sistēmu pieprasījumu komisijā, uzdodat jautājumu, kas ir atbildīgs, kurš ir pieņēmis lēmumu, lūdzu, uzvārdu. Nav viņa. Nav mums atbildīgo. Arī šeit, runājot par šo te banku, jūs ziniet, Luksemburgas tiesa pieņem lēmumu, ka meitas banka strādā likumīgi. Runājot par nerezidentiem, tā ir tā joma, kur tiek pelnīta nauda ,to, kas skar normatīvo bāzi, kontrole, mums ir izveidota normāla normatīvā bāze tā kā viņa iet caur manis pārstāvēto komisiju. Ir iespēja pārbaudīt absolūti visu un saņemt visu.

Sadalām mušas no kotletēm, jo mēs varētu runāt par to, kurš par ko atbild, sākot no Lainbankas laikiem, kad Ādamsons bija iekšlietu ministrs, vai bankas Baltija laikiem, ja? Tur varētu stundām ilgi runāt.

Ādamsons: Šeit jūs ļoti labi pieminējāt banku Baltija, kur ir paralēles ar ABLV.

Tur var atrast paralēles, bet ļoti daudz atšķirību...

Ādamsons: Nē, var atrast paralēles, kas ir ieinteresēts, kāpēc tika aizvērta banka Baltija un kur ir šeit sasaiste ar ABLV?

Bet šajā gadījumā tas, ko es jautāju, vai es pareizi nolasu, ka Saskaņas politekonomiskais, ģeoekonomiskais uzstādījums, ka mums ir ...

Ādamsons: Nē, tas mans personīgais viedoklis.

Šis ir ne partijas viedoklis, ka būtu jācīnās par to, lai nerezidentu naudas finanšu sistēmā būtu, lai nerezidentu sektors turpinātu saglabāties tādā apjomā, tas nolasās no šī viedokļa. Tas ir jūsu viedoklis?

Ādamsons: Viena lieta ir nerezidenti, otra lieta ir čaulas kompānijas, trešā lieta ir viņu iespēja kontrolēt.

Tāpēc es mēģinu saprast, kas ir tā pozīcija?

Urbanovičs: Es gribu teikt, ka visas nozares ir labas, kas ir likumīgas, tādas kā pasaulē pieņemts. Var jau teikt, tagad jūs pateicāt vārdu "čaulas" vai "nerezidents" tagad visi domā, ka tie ir kaut kādi "Budzjonovkas" krievi ar "pipkām", "nagaikām", kas netīru naudu mazgā. Visa pasaule nodarbojas ar dažādām naudām, prot to darīt, ir izveidojušies likumi un tradīcijas. Latvija kārtējo reizi brauc no viena grāvja, no visatļautības grāvja, no pilnīga aizlieguma, uz otru pusi. Es domāju, ka ar bankām ir cauri, tas ir tiešām Rinkēviču var apsveikt. Es saprotu viņa sajūsmu, tiešām banku sektors Latvijā neeksistē, tikai Zviedri un valsts kase, un arī es domāju, ka var apsveikt arī Kučinski, jo viņš arī par to priecājās, ka izsapņots ir arī tilta funkcija, arī tranzīts, jo viņš nevar būt bez banku sektora. Šīs lietas kopā tiek iznīcinātas.

Kā tad nevar būt? Lietuvā viņš ir, un nav tik milzīga nerezidenta sektora bijis gadiem. Viss funkcionēja.

Urbanovičs: Mēs varam aprunāt par Lietuvu. Man būtu gari stāstīt, bet jūs atkal negribēsiet...

Nē, es par tiltu...

Urbanovičs: Es zinu, kāda situācija Igaunijā un kāda Lietuvā...

Bet par tiltu.

Urbanovičs: Latvija nīcina savām rokām, pati valdība nīcina šīs te pelnošās nozares.

Saskaņas potenciālais redzējums par tiltu. Viens viedoklis, kas arī valdošās koalīcijas viedoklis, ģeopolitiskā situācija ir tāda, ka tilts vairs nav iespējams. Jūs sakāt, ka uzspridzināja tiltu.

Urbanovičs: Nē, nē, nē. Lielā mērā to tiltu spridzinājuši esam paši, Jānim taisnība, Tā ģeopolitiskā situācija pie prātīgas un koordinētas valdības rīcības kravas nepazudinātu un nozares arī neiznīcinātu...

Pie kādas rīcības?

Urbanovičs: Valdībai jācīnās par kravām, jo tas nav palīdzība kravu īpašniekiem, bet Latvijas dokeriem, dzelzceļniekiem darbs.

Urbanoviča kungs, bet zem šīm frāzēm nu reāli ir Rietumi, kuriem ar Krieviju attiecības ir tādas, kādas ir, vai nu mēs esam Rietumi, un mēs esam arī, vai nu mēs esam kaut kāda atsevišķa valdība, kas atsevišķi cīnās.

Urbanovičs: Jāni, jūs tagad muldat.

Es muldu, labi.

Urbanovičs: Muldat absolūti. Jūs samuldējāt tā, ka nu es nezinu. Rietumi ir ļoti dažādi, un viņi ir ļoti aktīvi strādā pat šodien ar visām sankcijām ar Krieviem, un kravas iet no Krievijas uz Rietumiem un otrādi.

Rīt jūs būtu satiksmes ministrs, ko jūs izdarītu citādāk?

Urbanovičs: Diemžēl Augulis vai satiksmes ministrs, kāds pat, ja jūs tur būtu, vai ne, jūs netiktu galā. Tai valdības pozīcijai, kurai jādefinē, mēs visur kur esam sastājušies un respektējam kolektīvo apņemšanos, bet mums ir intereses, mēs gribam, lai mūsu cilvēkiem šeit ir darbs. Un līdz ar to es nedomāju, ka kāds NATO vai vienalga kādā struktūrā teiktu: nē, mēs gribam, lai jūs visi būtu nabagi, un šeit būtu tukša vieta, un visi brauktu projām. Taču nē. Visām valstīm ir intereses, kāpēc Latvijas valdība nedefinē savas intereses, ja mēs esam kādā sankciju ierindā, dodiet mums iespēju pabarot savus cilvēkus, dodiet viņiem darbu.

Vai es pareizi saprotu no šī, ka jūs tomēr sakāt, ka Latvijas ekonomiskās intereses ir jāliek daudz augstāk, skatoties uz austrumu partneriem, ar to es domāju ne tikai Krieviju, bet veselu valstu grupu.

Urbanovičs: Es teiktu - Latvijas ļaužu labklājības intereses jāliek visaugstāk, un to nevar bez ekonomikas attīstības. Viss.

Bet ekonomikas attīstība iet dažādos virzienos.

Urbanovičs: Ģeopolitiku neizdomāja ne Urbanovičs, ne Domburs. Mēs esam tur, kur mēs esam. Tur milzīga, milzīga plaša zeme ar milzīgām bagātībām, kuras spiestin spiestās projām uz citu pasauli. Mēs griba žogu uzlikt. Es domāju, nē. Mēs varam darīt to civilizēti bez zagšanas, bez nodokļu maksāšanas shēmām, mēs visu to varam darīt. Un bankas var pareizi strādāt, apkalpot tranzītu, mūsu dokeriem un dzelzceļniekiem būtu darbs. To dara visas valstis, tās kuras vēl vairāk stāsta un mudina mūs kaut kur iestāties.

Varat vienu salīdzinājumu, ko Igauņi vai Lietuvieši, ja jūs sakāt, ka ļoti labi zināt šo situāciju, ko viņi dara gudrāk par mums šajā jomā?

Urbanovičs: Jūs paskatieties, kā notiek, ko dara tagad Igaunijas prezidente vai leišu premjers. Viņi ir ļoti aktīvi dialoga veidotāji pa ekonomiskajām jomām, bet viņi katrs saka - nedomājiet, ka tas ir pret NATO vai pret ES kopējo politiku. Viņi meklē savas suverenitātes, kura ir ierobežota tāpat kā mums, esot kolektīvajās sistēmās, suverenitātes iespējās tomēr pelnīt no visa tā, tajā skaitā no ģeogrāfijas. Viņi meklē. Mēs izmantojam to, lai mēs būtu pirmrindnieki.

Respektīvi, mums vajadzētu būt no pirmrindniekiem šajā galā pretējā virzienā, ņemot vērā atrašanos pie Krievijas robežas.

Urbanovičs: Mums jābūt gudrākiem. Vienkārši gudrākiem.

Tā ir atkal frāze.

Ādamsons: Runājot par tiltu...

Urbanovičs: Jā, tā ir frāze.

Ādamsons: ...tilts dabiski ir abstrakts jēdziens un kāpēc mēs varējām izmantot? Tāpēc, ka mums ir ļoti labi pazīstami austrumnieku mentalitāte, mēs zinām Rietumu mentalitāti, mēs bijām tie, kuri varēja šeit veidot dažādus formātus, runāt un īstenot kaut kādu politiku. Diemžēl tas nenotika. Tad, kad ieviesa vienas vai otras sankcijas, sakiet, lūdzu, vai tās sankcijas pret Krieviju nostrādāja? Šaubos. Kas gan viņiem palīdzēja attīstīt savu lauksaimniecību, bet tā ir cita tēma...

Nē, tā visa ir tā pati tēma.

Ādamsons: Jā, bet visi šie te jautājumi ir ļoti normāli, kā jau Urbanoviča kungs minēja, risināmi pārrunu ceļā.

Bet viss tas, ko es dzirdu...

Ādamsons: Ja mēs runājam par to, kas ir piemērojis sankcijas, tad arī atiesim mazliet vēsturē, ja mums tā patīk par vēsturi rakāties, tad paskatīsimies, ka sankcijas tiek piemērotas attiecībā pret Krieviju nevis pēc Krimas aneksijas, bet pēc Boeing notriekšanas, un līdz šim nav atbildes, kurš tad viņu ir notriecis.

Ar to visu es saprotu, ka jūsu kopējā noskaņa, un labojiet, ja es kļūdos, ir situācija, ka Latvijai, lietojot to priekšas un pakaļas jēdzienu vai kā citādāk, bet ir jāskatās vairāk uz Austrumiem.

Urbanovičs: Nē, mums jāskatās uz savām interesēm. Redziet...

Mūsu intereses vairāk varētu tikt realizētas Austrumos. Tā formulējat?

Urbanovičs: Mūsu interese ir Latvijai piederīgo labklājība.

Tas visiem ir, kurai partijai nav? Kurai partijai nav šāda?

Urbanovičs: To nevar citādi realizēt, to pierāda prakse, vēsture, ka, tirgojoties ar kaimiņiem, kā to dara veiksmīgāk citi.

Vēsture pirms 80 gadiem to pierādīja?

Urbanovičs: Jā, jā un vēl, kas ir ilgāk un uz priekšu.

Kurā?

Urbanovičs: Paklausieties. Vēl, kas ir ļoti svarīgi, ko arī mēs sakām, mums vajag panākt, lai Latvijā nebūtu neviena svešā. Arī tāds, kurš man nepatīk, kuru esmu gatavs saplēst gabalos. Man jāatzīst, ka viņš ir Latvijai piederīgs, un ka ar tādu man vajag vai strīdēties, vai kopā kaut ko darīt Latvijas labā. Kamēr mums ir svešie un savējie, nav svarīgi...

Šitais interesents jautājums par cilvēktiesībām. Ļoti konkrēti jautājumi. Svešie ir arī, ja mēs runājam par Latvijas sabiedrības netolerantu attieksmi, par to būtībā ir runa. Bēgļi jeb patvēruma meklētāji, viņiem jābūt savējiem?

Urbanovičs: Viņi nelaimīgi cilvēki. Viņiem jāpalīdz.

Bet viņiem jābūt savējiem?

Ādamsons: No kurienes viņi radās?

Jābūt savējiem vai nav jābūt?

Ādamsons: No kurienes viņi radās, un kas vainīgs?

Ir jābūt savējiem vai nav jābūt savējiem?

Ādamsons: Tad jautājums, vai mūsu ministri, kas pārstāv Latviju dažādās institūcijās, kaut reizi mēģināja nobloķēt kara sākumu?

Ir jābūt vai nav jābūt ?

Urbanovičs: Ir jābūt, es atvainojos.

Ādamsons: Ir jābūt.

Bet mūsu ministriem vajadzēja bloķēt viņu ierašanos Latvijā?

Ādamsons: Nē, viņiem vajadzēja bloķēt kara iesākšanu.

Kur Kozlovskim, ko vajadzēja bloķēt?

Ādamsons: Ne Kozlovskim.

Bergmanim? Kuram?

Ādamsons: Ir premjeri, prezidenti, kuri piedalās dažādos samitos.

Pimenovs: Atbildēja, jā, jūs dzirdējāt.

Urbanovičs: Jūs gribat garāk, izvērstāk, lūdzu. Ja jau reiz mēs esam ES, tad mums nevajag demonstrēt ne-solidaritāti, starp cilvēku nīdējiem sevi pierakstīt. Ja cilvēki šie nelaimīgie te nāk klāt, protams, drošībniekiem jāskatās, kas tie par cilvēkiem, bet ja viņi šeit ir, mums nevajadzētu viņus nicināt un demonstrēt viņu svešumu.

Vēl viens jautājums, kas arī ir reaģējot uz svaigajām ziņām šorīt, kas atnāca, vakardienas ziņa, ka lezbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu tiesību ievērošanas jomā Latvijā esot sliktākā situācija ES, tā teikts kārtējā, ikgadējā Rainbow Europe pētījumā. Saskaņas pozīcija?

Urbanovičs: Man ir komentārs, tas nāk no šīs te mūsu vispārējās neiecietības uz dažādību. Tas nav tikai pret..

Tad arī šiem jābūt vairāk savējiem, saka Saskaņa?

Urbanovičs: Kas es tāds, lai es viņus sodītu vai viņus tiesātu?

Es jums jautāju.

Urbanovičs: Es jums atbildu, kas es tāds?

Ko jūs darīsiet, lai mēs no tās pēdējās vietas tiktu ārā, ja jūs būsiet pie varas?

Urbanovičs: Vieta ir pelnīta, un es paskaidrošu kāpēc. Tāpēc, ka mums ir neiecietība ne tikai pret seksuālajām minoritātēm, pret minoritātēm vispār un dažādību. Mums ir ļoti liels tas grāduss naida. Mums vēl drusku un mēs kausimies. Mums vajag vairāk mīlestības vienam pret otru.

Mēs nekur nekaujamies, mēs esam ļoti miermīlīga nācija. Ko jūs biedējat?

Urbanovičs: Paskatieties, kā jūs runājat, jūs apsaukājaties, mēs tūlīt ņemsim un laistīsimies ar ūdeni.

Laistieties, tad izrādīsies, ka jūs neesat miermīlīgs.

Ādamsons: Jāni, ļoti vienkārši. Sākot no 1990. gada, mēs visi meklējam ienaidnieku, kāpēc mums neiet viena, otra, trešā joma. Tad Padomju Savienības mantojums, tad komunisma mantojums, tad čekisma mantojums, tad krievu valoda, tad geji, lezbietes un tieši tāpēc mēs dzīvojam slikti.

Nē, bet pēdējais nekad nav iemesls, bet tie čekisti un komunisti bišķi ir.

Ādamsons: Ir, ir. Mums viss ir iemesls. Mēs visu laiku meklējam iemeslu. Tā vietā, lai paskatītos spogulī un padomātu, vai tie cilvēki, kas tiešām ir spējīgi pieņemt lēmumu, ieņem atbilstošu amatu.

Kā jūs ierosināt mērīt, kurš ir stulbenis un kurš nav pie varas?

Ādamsons: Viss jau ir atkarīgs tikai no tā, nevis to, ko es runāju, bet to, ko esmu izdarījis vai padarījis.

Nu ja. Vai Pimenova kungs var paskaidrot arī, tas bija skatītāju vairāku jautājums, kas īsti ir ar to, es saprotu vēl aiz vien Saeimā spēkā esošo versiju, ka vispār tajā miermīlīgajā, jūsuprāt, miermīlīgajā Latvijā, vajadzētu ļaut protestos iet ar bijušās PSRS simboliku. Es tā vispārināti paskaidroju pagājušā rudens jūsu priekšlikumu.

Pimenovs: Uzdodiet jautājumu, es nesapratu.

Es uzdodu jautājumu, pagājušajā rudenī jūs, nepateikšu datumu tagad precīzi, man var precizēt kolēģi, jūs izteicāt šo ierosinājumu, kur būtība ir ļaut publiskot protestos lietot bijušās PSRS simboliku?

Pimenovs: Es izteicos pret to, lai pielīdzinātu nacionālo sociālismu komunistiskai ideoloģijai, par to es iestājos visai konkrēti un gribētu to atkārtot vēlreiz. Manā skatījumā, šī pielīdzināšana vienkārši maldina mūsu jauno paaudzi, tāpēc es domāju, ka visas pārējās rīcības izriet no tā. Kā var rīkoties? Domāju, ka publiski mēs nevaram vienkārši pielīdzināt komunistisko ideoloģiju, padomisko ideoloģiju, nacionālo sociālismu. Īstenībā nozīmētu neatzīt to faktu, ka Padomju Savienība kopīgi ar saviem sabiedrotajiem vinnēja Otrajā pasaules karā un aizvainot, ļoti sāpīgi aizvainot, kara veterānus, kuri izdarīja visu, lai viņu uzvara tomēr notiktu. Joprojām gan tie cilvēki, gan viņu radinieki, gan viņu bērni un mazbērni šeit dzīvo, un nav tā saucamie krievvalodīgie, bet arī latvieši, kuri ieguldījuši savas dzīves tajā uzvarā, to ir svarīgi saprast.

Es to dzirdu, ka vienu totalitāro režīmu jūs nosodāt mazāk nekā otru.

Pimenovs: Par režīmu salīdzināšanu esmu gatavs runāt, tas ir atsevišķs stāsts. Es negribētu ar divām replikām visu šeit dot vērtējumu. Es vienkārši jums teicu, kāpēc es teicu, tā kā es teicu.

Urbanovičs: Jūs neredzat starpību starp šiem diviem režīmiem?

Es redzu, ka viņi ir dažādi, bet ka viņu nosodīšana vēsturiski...

Urbanovičs: Kā var dažādus pielīdzināt?

Ir nosodīšana.

Urbanovičs: Es gribu papildināt. Igors toreiz sniedza savus grozījumus attiecīgā likumā nevis, lai kaut ko attaisnotu, bet lai mīkstinātu sodus par to, ja kāds veterāns iet ar savu godam nopelnīto ordeni. Par to ir runa. Tas ir vienkārši cilvēku cieņas jautājums. Nevis tik izvērsti, kurš tur labāks bija Hitlers, kuram ūsas bija glītākas Hitleram vai Staļinam.

Vai šajā kontekstā tas jautājums, es domāju, ka viņš līdz vēlēšanām vēl tiks griezts tūkstošiem reižu, Saskaņas līgums ar vienoto Krieviju, viņa izbeigšanās. Jums jau tāda sāpju izteiksme sejā.

Urbanovičs: Nē, man nav sāpes. Vienkārši esmu pieradis, es jau baidījos, ka jūs nepaspēsiet šodien šo jautājumu uzdot.

Šis fakts nozīmē, ka nosacīti Ušakova un Urbanoviča ideoloģija un pārējo kaut kur sāka par daudz atšķirties no Putina un Medveģeva ideoloģijas?

Urbanovičs: Šis līgums ir beidzies aiz tā iemesla, ka visas sadarbības ar trešo valstu, kāda ir arī Krievija iepretim ES valstīm, notiek cauri mūsu kolektīvo Eiropas Sociāldemokrātisko partiju.

Tas ir skaidrs. Ideoloģiski?

Urbanovičs: Tur viss kopā. Ideoloģiski, tehniski, praktiski, vieglāk, racionālāk. Būs ES dialogs ar Krieviju vai Krievijas politiķiem, mēs būsim klāt. Mēs no viņiem nedistancēsimies. Tā nav necieņas demonstrēšana pret Krieviju un tā tālāk. Tā ir vienkārši jauna mūsu stadija, mēs esam eiropeiskāki.

Ir kāda lieta, ko jūs uzskatāt par kategoriski nosodāmu no valsts interešu viedokļa, ko dara Vladimirs Putins un Vienotā Krievija?

Urbanovičs: Ir kategoriski muļķīgi mēģināt mācīt lielas valsts vadītājus, dzīvojot viņiem kaimiņos, īpaši tādā nervozā stāvoklī, kāds viņš ir, vijas ap Krievijas valdību un Krievijas situāciju. Manā skatījumā, mums gan nevajadzētu tādai jaunai demokrātijai...

Veco demokrātiju Krievija...

Urbanovičs: Paklausieties. Riskēt ar citu valstu pamācīšanu...

Es jau nesaku pamācīt, bet viedoklis?

Urbanovičs: Mans viedoklis ir, patiesībā es esmu ļoti satraukts par to, kas notiek Krievijā vai kas var notikt ar Krieviju tajā trijstūrī, jokainajā Eiropā, jaunajā Amerikā vēl interesantāk kā Ķīnā pēc notikumiem, kas ir notikuši. To, kā veidojās Krievija, es patiesībā esmu ļoti satraukts. Mana recepte ir tā, kamēr mēs neredzam, kā tie lielie saliekās draudzībā vai konfliktā, nemēģināt provocēt tos lielos. Es domāju, mums nevajadzētu būt...

Tas nozīmē neko neteikt, lai viņi saka, ko viņi grib?

Urbanovičs: Pagaidiet, tā ir viņu dzīve. Viņi nupat ievēlēja šo..

Pasaule visa ir mūsu dzīve.

Urbanovičs: Urā! Tas gan ir samuldēts.

Paklau, PSRS sabrukums bija lielākā 20. gadsimta traģēdija?

Urbanovičs: Es biju par to, lai PSRS sabruktu tolaik, es parakstījos, es gāju, balsoju, es priecājos par to, ka Latvija kļuva neatkarīga. No tā, ka Latvija kļuva neatkarīga...

Tad nebija traģēdija?

Urbanovičs: Nē, tā bija laime, ka Latvija kļuva neatkarīga. Tas, ka mēs esam izbumbulējuši daudz ko, pazaudējuši iespējas, kuras mums deva, vēsturiskais moments. Nē, priekš Latvijas...

Nebija traģēdija? Tad tomēr ir viena lieta, kur jūs nepiekrītat Putinam?

Urbanovičs: Es jau esmu mazāks pazinējs Putina izteikumu, viņam tur bija tāda, ka tie, kas kā jūs tagad mēģina atgriezt atpakaļ PSRS atpakaļ ar savu jautājumu, tiem nav prāta.

Tad tā ir jūsu replika uz viņa teikto. Vēl daži jautājumi, tuvojoties noslēgumam, par dažiem cilvēkiem un dažām tēmām varbūt drusku tādā raibumā. Viens video, kur es gribu atgādināt, viņš nav tiks sens, bez skaņas es viņu spēlēšu. Elizbete Krivcova kopā ar Josifu Korenu, mēs atgriežamies pie tiem valodas jautājumiem drusku, bet tas ir par partiju arī, ARTE pārraidītajā filmā, kas izraisīja Latvijas valsts oficiālu, tajā skaitā vēstniecības Vācijā, protestu. Te ir tās epizodes, kur viņi staigā pa tirgu, bet, īsumā atstāstot, stāstīja par to, ka Krievu valodai ir diskriminācija milzīga, un vispār cilvēki līdz pēdējam ir nospiesti. Kas ir partijas novērtējums par šo epizodi? Jo Krivcova pēc tam skaidrojās, ko nu viņa tur skaidroja, to viņa skaidroja. Vai nu jūs viņu stāvat un aizstāvat par šo gabalu, kas bija kopā ar Korenu, vai arī šeit ir atkal kaut kāda robeža, kur ir kaut kāda atsevišķa saskaņiete Krivcova Jūrmalas domniece un atsevišķa Saskaņa kā tāda?

Urbanovičs: Atsevišķa Saskaņa kā tāda, es viņai to personīgi pateicu, ka viņa ir izdarījusi lielu muļķību un lāča pakalpojumu, ļaujoties civilizēto vāciešu provokācijām. Šī ir tāda pati provokācija kā tā BBC filma par Daugavpili. Tas, ka viņa ņēma dalību, tas viņas pozīcijas mūsu partijā nestiprina.

Paldies, īsa, forša, konkrēta atbilde. Bez muldēšanas.

Urbanovičs: Es mācos.

Lietojot stulbeņa līdzības vai ne stulbeņa līdzības par cilvēkiem, kas ir pie varas, vai jūs kā Saskaņas vieni no līderiem varat nodefinēt, kurus ministrus, ar kuriem cilvēkiem jūsu peronā vai jūsu partijas biedru personā, jūs redzētu potenciāli nomaināmus? Uzvārdus studijā.

Urbanovičs: Mums būs pilns komplekts ēnu kabineta, mēs viņu tūlītās...

Beidzot atkal būs, jo daudzus gadus nav bijis.

Urbanovičs: Es atvainojos, šoreiz tas nebūs pa jokam pat, tas būs ļoti nopietns, es ceru, ka jums pazīstami ar Saskaņu pagaidām nesazīmēti cilvēki, būs tur.

Ādamsons: Redziet, to, kas kara drošības bloku, mums jau sen viss ir izstrādāts un gatavs.

Jūs esat gatavs rīt Bergmaņa vietā iet un...

Ādamsons: Pagaidiet, es neteicu, ka es Bergmaņa vai kāda cita vietā.

Es jautāju tāpēc.

Ādamsons: Mēs atšķiramies no citām partijām kaut vai ar virsnieku īpatsvaru, rezerves virsniekauīpatsvaru, mums ir apmērēram kaut kur pāri par 250 virsnieku tikai partijā.

Urbanovičs: Mums ir lielākais virsnieku klubs.

Jums ir arī liels klubs, kam nedod pielaides valsts noslēpumam. Tā kā tur abi klubi pārklājās bišķi.

Ādamsons: Pagaidiet, saprotiet. Ir baigi interesanti un muļķīgi...

Urbanovičs: Tā ir liela netaisnība patiesībā.

To es nezinu. Es konstatēju faktus.

Ādamsons: Par piekļuvi. Tad viņi ir... es negribu lieki debatēt.

Būs ēnu kabinets? Būs pilns ēnu kabinets?

Urbanovičs: Pilns, jau ir.

Bet neteiksiet nevienu uzvārdu šobrīd.

Urbanovičs: Nedrīkst.

Kāpēc?

Urbanovičs: Tāpēc, ka vispirms kongress akceptēs programmas, pēc tam tikai darītāju. Tāda secība. Paspēsim.

Ministru prezidenta amata kandidāti?

Urbanovičs: Būs.

Skaidrs, ka viņš būs. Ievērosim to principu, ka partijas priekšsēdētājs ir?

Urbanovičs: Tas ir iespējams, bet iespējams arī citādi. Mēs esam demokrātiska partija, mums ir dialogs un diskusija, un strīdi pa visu laukumu, arī par drošības politikas tēzēm mums ir, neskatoties uz to, ka ir virsnieki un arī titulēti, ir arī civilisti, kas grib šo to mīkstināt mūsu pareizajā pozīcijā. Tā kā visas pozīcijas vēl tiks pārstrādātas.

Pat ja Saskaņa ir dziļā opozīcijā, skatoties no valdības viedokļiem, tad aizvadīto četrgadi vērtējot, tad Saskaņa bija partneris pozīcijai vai kopā ar pozīciju vairākos balsojumos attiecībā uz augstām amatpersonām.

Urbanovičs: Mēs neesam opozīcija Latvijai.

Es taču neteicu, ka jūs esat Latvijai opozīcija.

Urbanovičs: Ja valdība, jebkura valdība, rīkosies pareizi, mēs atbalstīsim. Jebkura valdība.

Skaidrs, viņa vienkārši ļoti bieži nerīkojas pareizi.

Urbanovičs: Tad mums neiznāk.

Jautājums nopietni ir par amatpersonu ievēlēšanu, tomēr, ja mēs skatāmies pēc ranga no augstākā gala, stāsts ir par valsts prezidentu, kas ik pa brīdim, reizi no reizes, atgriežas pie tēzes, ka bez Saskaņas balsīm ievēlēt Raimondu Vējoni par prezidentu nevarēja. Kā tur īsti bija?

Urbanovičs: Tautas vēlētu vajag. Tautas vēlētu. To var izdarīt.

Tad Saskaņa ies uz tautas vēlētu prezidentu. Ierosinās?

Urbanovičs: Mēs no pirmās dienas, no piektās Saeimas.

Ja tomēr jūs paliekat mazākumā pie šī nepareizā lēmuma?

Urbanovičs: Tad mēs piekritīsim atklātam balsojumam Saeimā.

Tad jūs piekritīsiet atklātam balsojumam. Un vai jūs šobrīd jau redzat par tēmu esošā prezidenta otrais termiņš vai cits kandidāts, vai tādus jautājumus jūs vēl neskatāt?

Urbanovičs: Pašreiz ir valsts prezidents.

Ir gan, jā, bet nākamā Saeima vēl prezidentu, jo viņam paliks gads vēl tikai.

Urbanovičs: Kad nāks nākamā Saeima...

Tad arī domāsiet?

Urbanovičs: Nē, tad uz tiem, kas pārstāves Saskaņu nākamajā Saeimā, arī jautājiet.

Tie tad lems?

Urbanovičs: Jā.

Saskaņa uz vēlēšanām ar šo uzstādījumu par valsts prezidentu neies kā partija?

Urbanovičs: Es neuzskatu par lietderīgu, pat ja mums tāds kandidāts tagad būtu, to darīt. Pašreiz tiek vēlēta Saeima ne valsts prezidents, mēs gribētu nākošajā Saeimā runāt ne tikai par mažoritāro, bet par vismažoritārāko sistēmu, proti, prezidentu vēlēt tautai, tas ir viegli izdarāms pat bez funkciju pārdales. Ievēlēšanas kārtība nosaka arī leģitimitātes līmeni.

Vēl viens jautājums Austrumu/Rietumu asī, bet pilnīgi citādāks. Pirms pāris dienām parādījās ziņa, ka Saskaņa pirms vēlēšanām izmanto amerikāņu konsultantu pakalpojumus. Ko tas īsti nozīmē? Agrāk taču tomēr bija tāda sajūta, ka ir kaut kādas polittehnoloģijas, kuras ir tuvāk atrodamas.

Urbanovičs: Visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, mums ir draugi un sabiedrotie. Tas to nozīmē. Arī Amerikā.

Arī? Tad tas nozīmē, ka no visiem kontinentiem, izņemot Antarktīdu, es ceru, izmantosiet pakalpojumus, gatavojoties vēlēšanām?

Urbanovičs: Mēs esam jau tādā attīstības stadijā, ka varam nekautrēties mācīties no citiem.

Nav runa par kautrēšanos. Ir runa par to, ka ir tehnoloģijas vienās pasaules daļās un citās, viņas ir atšķirīgas.

Urbanovičs: Viņas pārklājās, viņas ir.., Es šo to zinu par to tematu.

Es zinu, jā, ka jūsu zināt.

Urbanovičs: Viņas ir gan līdzīgas, gan atšķiras. Mēs esam jau tik daudz iemācījušies, ka neuzskatām par apkaunojumu mācīties no tiem, kas zina vairāk.

Kā jūs redzat, pēc vairākām vēlēšanām gan Amerikas, gan vairākām Eiropas vēlēšanām, ka šobrīd manipulāciju apjoms un manipulāciju risku apjoms polittehnoloģisko un vienkārši tehnoloģisko apjoms arvien pieaug. Jūs redzat, ka viņš pieaug, jeb jūs uzskatāt, ka ir uzpūsts?

Urbanovičs: Viņš nevar nepieaugt, jo informācijas raidīšana, emitācija notiek zibenīgi, zūd tāpēc arī tradicionālo mediju iespaids un aug twitter utt.

Šādi konsultanti viņi jau piedalās...

Urbanovičs: Viņi piedalās.

...šajās manipulācijās, kuras aug.

Urbanovičs: Tāpēc mums jāzina, kā viņi to dara.

Un jāizmanto?

Urbanovičs: Nē, jāzina, kā viņi to dara. Ja jau viņi to dara tur, tad kāpēc kāds nedarītu šeit? Varbūt, ka mēs kaut ko varam mācīties. Starp citu, es uzskatu, ka šie te sociālo tīklu un šo jauno tehnoloģiju, ka katrs ir medijs, izmantošana, nav par skādi, tas ir pat labi, jo arī rezultāti, piemēram, es uzskatu, ka priekš Amerikas Donalda Džona Trampa ievēlēšana ir interesanta ar to, ka beidzot ir prezidents pēc ilgiem laikiem, kas pilda savus solījumus visus. Viņš vakar to solīja, visi iepriekšējie no Klintona līdz Bušiem, no Bušiem vecākajiem līdz jaunākajiem solīja to galvaspilsētā...

Jums patīk, kā viņš strādā, liekas, ka viss kārtībā?

Urbanovičs: Es apbrīnoju, ka Latvijas politiķi citi un mediji, klausieties, viņi pārmet Trampam ko? To, ka viņš pilda savus solījumus. Es tagad sāku uzmanīgi lasīt, ko viņš vispār ir solījis. Interesantas lietas. Izrādās, ka viņš pilda visus solījumus. Ar Meksiku žogs? Ir. Obama care? Nost. Visiem saviem tēraudlējējiem palīdzēs?

Jūsu viedoklis par Trampu skaidrs. Atgriežamies vēl noslēgumā Latvijā.

Urbanovičs: Ne par Trampu, bet par politiku.

Paturpinot par politiku, par priekšvēlēšanu politiku pirms četriem gadiem, viens no publiskajiem vēstījumiem, viņu nevar nodalīt no kampaņas tāpēc, ka septembrī nekas nenotiek ārpus kampaņas, ja oktobrī ir vēlēšanas, 2014. gadā bija tāda bildīte, mēs viņu tagad ieraugam lielā apjomā, kad uz Maskavas dienām Saskaņas līderis brauc. Mēs redzam gan ar Krievijas politiķiem, gan ar pareizticīgo baznīcas vadību. Es domāju, ka būtībā tāda absolūti simboliska Saskaņas tēla ilustrācija tam laikam, nebija nevienas līdzīgas bildes ar nevienas citas valsts augsti stāvošiem redzamiem pārstāvjiem. Saskaņa tagad pēc četriem gadiem, šī gada rudenī, mēs varam iztēloties, kādu jūs redzat bildīti? Mēs viņu taisām kolāžu, varam kombinēt. Kāda viņai jābūt? Līdzīgai, atšķirīgai, ar ko kopā?

Urbanovičs: Mēs nebaidāmies no popularitātes auguma, neskatoties ne uz kādām fotogrāfijām.

Es nerunāju par to. Es runāju par to, ka šis parādīja, re, ar ko kopā mēs esam, re, ar ko mēs satiekamies.

Urbanovičs: Kurš tur ir pelnījis jūsu dusmas? Sobjaņins? Vai tas garīgais tēvs?

Man nav dusmu. Man nav dusmu ne vismazāko.

Urbanovičs: Latvijā pareizticīgo ir lielākā baznīca, jūs zināt?

Man ir sajūsma, ka šī bilde ir uzskatāma, kas redz, kas sēž vienā rindā.

Urbanovičs: Es zināju, ka jums patiks.

Absolūti, bet es jautāju, vai jūs gatavojoties bez manipulācijām ar uzstādījumu...

Urbanovičs: Pie tā jāpiedomā, tas ir labs ierosinājums, jāizdomā ir kārtīgi, jo pasaulē ir daudz viedu līderu, ar ko var izveidot smuku bildi, tā ir laba doma, paldies jums.

Vai ne, jo taču pāvests brauks uz Latviju vēl kaut kas, nu izdomāt, vai ne?

Urbanovičs: Vakar nobildējās ar premjeru, prezidenti Igaunijā mūsu līderis. Vai dieniņās...

Bet, ja nopietni? Šis es domāju, ka daudziem ir simboliski. Vai jūs redzat, ka Saskaņa pēc četriem, trīsarpus gadiem ir kaut kā pamainījusies?

Urbanovičs: Saskaņa nedrīkst riskēt ar sava vēlētāja krasu uzskatu maiņas iniciēšanu. Mēs esam pakāpeniski, kopā ar vēlētāju tos, kas uz mums cer, vairāk un vairāk iejūdzam kopdarbā Latvijas labam.

Ja ar Latvijas labumu, tad noslēdzam ar Latvijas labumu. Šitā bilde, lai aiziet vēsturē. Mēs atgriežamies pie tās bildes, kurā ir tie aktuālie reitingi. Šobrīd, pieņemot, ka viņi kaut kādas tendences rāda. Tas ir tas pats jautājums, ar ko es vakar sāku un noslēgšu visas sarunas ar partijām. Skatoties uz šo, skatoties uz šodienas Saeimas sastāvu, uz to, kas sakrīt atsevišķos gadījumos un kas fundamentāli nesakrīt, kāds, jūsuprāt, būtu optimālais, apzinoties, ka tur iekšā ir Saskaņas intereses, bet ir arī citas intereses iekšā, kāds būtu priekš Latvijas interesēm, par ko mēs šobrīd te pastrīdējāmies, kāds būtu optimālais sastāvs, proporcijas, politisko spēku skaits un viņu kaut kādi redzējumi un pozīcijas? Kam tur būtu jābūt?

Urbanovičs: Es domāju, ka vēlētāji varētu izmantot iespēju un dot saviem mīluļiem dot skaidru norādi, lūdzu, strādājiet mūsu, ne savu savtīgo interešu un citu valstu interešu labā. Katram ir savs profils, kur viņi to varētu darīt labāk pat par mums.

Respektīvi, neatkarīgi no tā tur ir piecas vai deviņas, vai trīs partijas.

Urbanovičs: Strādājiet mūsu labā. Mums patīk jūsu tur vien vai divas tēzes vai frizūra, par kuru es balsošu par jums, bet, lūdzu, izdariet manis dēļ, maniem bērniem, maniem senčiem to, to un to.

Ādamsons: Es vienīgi varu papildināt to, ko minēja Jānis, ir viena problēma, par kuru es runāju pietiekoši ilgi un gari. Viņa ir ļoti vienkārša. Cilvēki mīļie, ja mēs esam ievēlēti Latvijas parlamentā, tad, pirmkārt un galvenokārt, mums ir jāaizstāv mūsu valsts un sabiedrības intereses ,pēc tam pakārtoti ir visu citu valstu politiskās intereses un tamlīdzīgi.

Kuri visvairāk no šitiem aizstāv to citu valstu intereses, kurus tur nevajadzētu?

Ādamsons: Lūdzu, te ir viss spektrs, izņemot pirmo.

Pārējie visi aizstāv citu valstu intereses?

Ādamsons: Klausieties, ja mūsu valstu amatpersonas nevar aizstāvēt mūsu valsts intereses saistībā ar ekonomiku, saistībā ar banku sektoru, saistībā ar drošību, ja paši provocē dažādas lietas.

Jums šķiet ka neizstāv? Viņiem šķiet, ka aizstāv, loģiski, bet tā kā visi?

Ādamsons: Bieži vien viņi pat izvēlās neko nedarīt.

Urbanovičs: Ai, nē, es domāju, redziet, es pateikšu mūsu pozīciju.

Ādamsons: Jānis ir mierīgāks.

Urbanovičs: Saprotiet, mierīgāks, bet katrai balsij, ko cilvēki atdot par jebkuru, kaut vai man ne visai pieņemamu politiku, man viņš ir cienījams cilvēks.

To jau es nesaku. Par to es nestrīdos.

Urbanovičs: Pagaidiet, pagaidiet. Es aicinātu tāpat viņus skatīties uz mani. Ja par mani daudzi vēlē, pamēģināt saprast, kas ir tas, kāpēc par mani balso?

Urbanoviča kungs, es tiešām nejautāju, kā uz jums skatīties. Es jautāju, kā skatīties mums kopā uz jaunu Latvijas parlamentu?

Urbanovičs: Ar mīlestību, Dombura kungs.

Jums ir atbildes variants uz optimālāko Latvijas Republikas parlamentu nākamo?

Pimenovs: Jūs uzdevāt vēl vienu jautājumu, kā izskatīsies tā valdība. Es domāju, ka visas citas partijas, kuras šeit sēdēs pie šī galda jau soon, jau drīz. Piedodiet.

Bilingvāli, viss labi.

Pimenovs: Okei, labi. Jau drīz sniegs pavisam citas atbildes, varbūt mūsu partija būtu vienīgā, kas tiešām gribētu strādāt kopīgi ar visu pariju pārstāvjiem, lai radītu tādu sinerģiju, kas izvilktu mūsu valsti no tā sastrēguma, kurā mēs tagad esam gan ar savu teikšanu, ar patiešām neatkarīgo balsi ES, nevis citu valdītāju sekošanu, domāju, ka arī politikai jābūt citai, mēs esam atpalikuši no galvenā, atkal svešvārds, "trenda", kas tagad ir spēkā ES un pasaulē.

Paldies, ar šo arī...

Ādamsons: Bet, kā Jānis jau arī minēja, visam pamatā ir mīlestība.

Urbanovičs: Pret tuvāko.

Tā runāja pirmajā agrajā priekšvēlēšanu sarunā Saskaņas politiķi, paldies jums par sarunu, paldies par uzmanību. "Par ko balsot?" seriāls turpinās.

Source info

www.DELFI.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl