Latvijas futbola izlasei vajadzētu hokeja valstsvienības precedentu – komandu vada harizmātiska personība. To raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs.
36 gadus vecais Gorkšs pērnā gada nogalē izbraukumā pret Fēru salām aizvadīja savu pēdējo maču Latvijas valstsvienībā, kurā ilglaicīgi bija kapteinis. Kopumā valstsvienībā viņš aizvadījis 89 spēles.
Pirms gada no Latvijas izlases galvenā trenera amata atkāpās Marians Pahars, bet viņa vietā kārtējo reizi valstsvienības vadīšana tika uzticēta Aleksandram Starkovam. Pēc Starkova atgriešanās Latvijas Futbola federācija (LFF) saņēma bargu sabiedrības kritiku, bet valstsvienība pēdējā gada laikā ir sasniegusi jaunu Latvijas izlases antirekordu.
Gorkšs ir paziņojis, ka kandidēs LFF prezidenta vēlēšanās, ka notiks aprīlī. Savā programmā Gorkšs raksta: "Nacionālā izlase jāvada speciālistam, kuram ir ne tikai atbilstoša profesionālā pieredze, zināšanas par futbolu un modernas izvēlētās darba metodes, bet kurš vienlaikus ir arī spējīgs izveidot konkurētspējīgu, motivētu komandu un radīt jaunu futbola tēlu Latvijā. Tai ir jābūt spēcīgai, iedvesmojošai un reprezentablai personībai."
Sarunā Domburu bijušais futbolists gan kautrējās kādu kritizēt vai teikt, ka kāds no treneriem nav piemērots. "Es (programmā) rakstīju par to, kā es to gribētu redzēt. Mums te ir labs piemērs hokeja izlases sakarā, kādu es gribētu redzēt (futbola izlasi). (Latvijas hokeja izlases galvenā trenera Boba) Hārtlija precedents ir devis daudz ko Latvijas hokejam. Manā izpratnē, kā es gribētu redzēt izlases treneri, - viņam jābūt harizmātiskam, kurš izlases tēlu var iznest uz ārpusi. Jābūt ar starptautisku pieredzi, mūsdienu metodiku, kompetentam. Tādam, kurš var "aplipiņāt" ar entuziasmu ne tikai komandu, bet arī tos, kas seko tai. Skaidrs, ka ne vienmēr uzreiz būs rezultāti, bet spēsim radīt to sajūtu vai ilūziju, ka izlase iet uz priekšu."
Gorkšs neslēpj, ka valstsvienības karjeras pēdējos brīžos pašam bijis maz entuziasma, bet tas nav bijis saistīts ar Starkovu. "Es pārsvarā skatos uz sevi. Es beidzu spēlēt izlasē, jo sapratu, ka tālāk nevaru spēlēt. Redzēju, ka nespēju vairs atrast motivāciju. Tikos ar Starkova kungu un teicu, ka nespēju rast motivāciju. Nav jēga darīt, ja es sevi neatdodu par visiem 100% jeb kā mēs sportisti sakām – par 110%. Sāpīgs moments. Emocionālākais lēmums karjerā."
Domburs sarunā ar Gorkšu pieskārās arī Latvijas futbolam vienai no sāpīgākajām tēmām – lielā stadiona. Latvijas valstsvienības mājas skaitās "Skonto" stadions, tomēr šī sporta arēna ir ierauta īpašuma tiesību tiesvedībā un neatbilst starptautiskajām prasībām.
""Skonto" stadions ilgtermiņā nav risinājums. Federācijai ieguldīt naudu "Skonto" stadionā, lai to padarītu atbilstošu prasībām, ir nerentabli. Šobrīd reālākais variants ir "Daugavas" stadions. Šobrīd laikam arī ilgtermiņā (uz 10-20 gadiem). Mums nav priekšnoteikumu jaunam, lielam stadionam. Mums nav īsti futbola popularitātes, lai līdzjutēji nāktu uz stadionu. Jāsaprot arī, kas to būvēs, kas to uzturēs, kur būvēs. Ir daudz neatbildētu jautājumu," norāda Gorkšs.
Tomēr "Daugavas" stadions arī varētu būt problēma, jo tajā būvniecība plānota līdz pat 2022. gadam. UEFA varētu neļaut spēlēt stadionā, kurā noris aktīvi celtniecības darbi. Gorkšs norāda, ka tādējādi jādomā par Liepājas un Jūrmalas stadioniem. Pēc Gorkša domām, šos stadionus vajadzētu uzlabot, lai tie vismaz atbilstu jauniešu izlašu spēļu vajadzībām.
Visu interviju iespējams redzēt šeit: