Pēteris Vasks joprojām sevi pieskaita tā sauktajam Austrumeiropas strāvojumam Eiropas mūzikā. Viņš sarunā ar Jāni Domburu "Delfi TV" saka, ka šis īpašais strāvojums veidojies tieši totalitaro režīmu iespaidā, savukārt paēdušās Rietumeiropas mūzika ir daudz racionālāka, bez garīgās vertikāles.
"Kritiķi, kas raksta, par mūziku neprasa, kur kādām būt. Viņi ieliek katru savā lauciņā. Tad vēl pieliek klāt, vai esi minimālists vai holiminimālists… to visu izdara citi. Bet Austrumeiropas mūzika un tās komponisti ir auguši totalitāro režīmu un diktatūras laikā. Labi, poļiem tas nebija tik traģiski kā mums baltiešiem…Tas manuprat arī komponistiem šajā situācijā licis turēties pretī un atrast spēkus sevī, vai laisties dibenā. Tādi komponisti kā Arvo Perts, kā Gija Kančelli nepakļāvās un piedāvāja savu alternatīvu. Tu nepieņem pastāvošo iekārtu, bet tev ir jāpiedāvā ticības vertikāle," sarunā saka Pēteris Vasks.
Arī vairāk nekā 20 gadus pēc dzelzs priekškara krišanas Pēteris Vasks piekrīt, joprojām šīs atšķirības ar Rietumeiropas komponistiem pastāv.
"Rietumeiropas mūzikā ir labas lietas, tomēr tās ir par daudz gudras, par daudz racionālas. Tajās es neredzu šo garīgo vertikāli. Tomēr no Austrumeiropas tā nāk. Tie nav mani vārdi. To daudzi konstatē."
Pilna garuma interviju ar Pēteri Vasku var noskatīties "Delfi TV":
