- Krievzemes kristīšana - Kijevas kņazs Vladimirs pieņēmis kristietību (988)
- Spāņu konkistadors Gonzalo Himeness de Kesado Kordiljeru kalnos dibinājis Santa-Fe-de-Bogota pilsētu - mūsdienu Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu (uzsvars uz pēdējo zilbi; 1583)
- Mirusi izcilā dramaturga Viljama Šekspīra sieva Anna Hātaveja (1623)
- No troņa atteicies pēdējais Romas imperators Francs II, līdz ar to oficiāli likvidējot Svētās Romas impērijas pastāvēšanu (1806)
- Dzimis angļu biologs, penicilīna izgudrotājs Aleksandrs Flemings (1881)
- Dzimis slavenākais amerikāņu mākslinieks Endijs Vorhols (1928)
- Atklāts pirmais starptautiskais Venēcijas kinofestivāls (1932)
- ASV bumbvedējs Enola Gay uz Japānas pilsētas Hirosimas nometis atombumbu, sauktu „Mazulis". Kopējais Hirosimas sprādziena upuru skaits pašlaik sasniedzis aptuveni 242 000 cilvēku, bet to skaits turpina pieaugt vēl līdz šim (1945)
- Pētīšanas nolūkos nocirsts pasaulē vecākais koks (vismaz 4862), saukts par „Prometeju", kas bija vecākais zināmais neklonētais organisms (1964)
- Dzimusi bijusī meiteņu grupas Spice Girls dalībniece Džerija Halivela (1972)
- Aklais amerikāņu mūziķis Stīvs Vonders iekļuvis autoavārijā un četras dienas nogulējis komā. Viņš pilnībā zaudēja ožu, bet kopš tā laika sāka nodarboties ar labdarību (1973)
- Trimdā Spānijā miris Kastro gāztais Kubas diktators Fulhensio Batista (1973)
- Timotijs Daltons izraudzīts par ceturto Džeimsa Bonda lomas atveidotāju (1986)
- Dzimtajā Gēteborgā pirmo koncertu nospēlējusi grupa Ace of Base (1990)
- Leģendārā rokgrupa Ramones Losandželosā nospēlējusi savu 2263. koncertu, kas izrādījās pēdējais tās pastāvēšanas vēsturē (1996)
- Mirusi latviešu dzejniece Vizma Belševica (2005)
Tomēr Mango šajā dienā izceļ 1890. gada 6. augustu, kad Obērnā, Ņujorkas štatā, uz elektriskā krēsla tika sodīts pirmais noziedznieks. Tas bija 30 gadus vecais Viljams Kemlers (attēlā), kurš tika atzīts par vainīgu savas mīļākās nogalināšanā - vīrietis Matildu Zīgleri bija noslepkavojis ar cirvi.
Eksekūcija notika divos etapos, jo pirmais 1000 voltu strāvas trieciens 17 sekunžu garumā nebija pietiekams, lai gan teorētiski tam bija jāizraisa nekavējoša bezsamaņa un sirds apstāšanās (iepriekšējā dienā eksekūcija bija izmēģināta ar zirgu). Ārsti apskatīja Kemleru, bet viņš vēl elpoja. Tad nekavējoties tika dots nākamais trieciens 2000 voltu spriegumā, kas bija nāvējošs, vienīgi liecinieki sajutuši gruzdošas gaļas smaku.
Tā kā aptuveni astoņas minūtes ilgo nāvessoda izpildi bija atļauts noraudzīties dažiem preses pārstāvjiem, nākamajā dienā ASV pāršalca vēsts par jauno nāvessoda veidu, kas tika raksturots kā „briesmīgs skats - daudz sliktāks nekā pakāršana".