Savdabīgi traktējot Svētā Jāzepa tekstus, līdz par XVIII gadsimtam katoļu garīdzniecība uz peldēšanos un mazgāšanos raudzījās kā uz miesisku grēku (ja vien tā nebija kristīšanas procedūra). IX gadsimtā dzīvojošais mūks Benedikts no Aniānas par savu askēzi, gudrību un sabiedrisko slavu pēc nāves tika ierindots svētu kārtā. Svētais Benedikts ēda ļoti maz un reti, bet mazgājās vēl retāk.
Viens no ievērojamākajiem Francijas karaļiem Navarras Anrī IV valsti centās pārvaldīt tā, lai "katrs karalistē strādājošais cilvēks svētdienās pusdienās varētu ēst vistu". Neraugoties uz to, ka viņa augstība ik rītu mainīja apkaklīti, Anrī piemita savdabīga dzīvnieciska smaka. Karalim ļoti patika medības, bet pēc tam viņš nekad nemazgājās, smaku nomācot ar odekolonu. Karaļa mīļākā bieži teica, ka viņš smirdot pēc maitas, bet otrā sieva pirms pirmās laulību nakts izpeldējās smaržu vannā, lai neizvemtos.
Cits Francijas karalis - par Sauli dēvētais Luijs XIV - izveidoja spēcīgāko absolūto monarhiju Eiropā un uzbūvēja Versaļu, tomēr karaļa 72 gadus ilgajā valdīšanas laikā ārstiem pierunāt viņu nomazgāties izdevās tikai divas vai trīs reizes. Luijs XIV reizēm pūderējās ar aromātisku pūderi un seju rīvēja ar spirtā mērcētu lupatiņu, bet, kad viņam kājā iemetās gangrēna, kas prasīja karaļa dzīvību, Luijs nevēlējās pie sevis ielaist ārstus, lai tie nomazgātu pūstošo kāju.
Prūsijas karalis Fridrihs II Lielais savu valsti pārvērta par vienu no varenākajām un biedējošākajām monarhijām Eiropā, tomēr mūža nogali viņš pavadīja Sansusī vienīgi savu suņu vidū. Fridrihs lamāja kalpus, kuri vēlējās savākt suņu mēslus, kas vietām krājās 25 līdz 30 cm augstās kaudzēs. Vairākus mūža pēdējos gadus viņš nepārģērbās un nemazgājās, bet pēc nāves viņa sulainis atklāja, ka viņa augstības apkaklīte no sviedriem pie kakla ir vienkārši sapuvusi.
Vācu komponists Ludvigs van Bēthovens bija XVIII gadsimta romantiskās mūzikas karalis, bet pats viņš kategoriski atteicās no vannas. Iemesls bija visai prozaisks - Bēthovens baidījās saindēties ar kaitīgo svinu, no kā tolaik gatavoja kanalizācijas caurules. Nedaudzie komponista draugi, kas uzdrīkstējās ienākt viņa smakojošajā mājā, slepenībā, kamēr maestro gulēja, centās izmazgāt viņa drēbes un notīrīt sārņus.
Karls Markss simpatizēja proletāriešiem, tāpēc arī pats neiespringa uz pārmērīgu tīrību. Viņam regulāri metās pūžņojoši furunkuli, kas slikti dzija un radās aizvien no jauna - gan no pārmērīgas tabakas smēķēšanas, gan no pļēgurošanas, gan no pārliecības par to, ka tīrība ir buržuāzijas atliekas. Markss pat lepojās ar to, ka dažām Kapitāla pirmā rokraksta lapas ir nošķiestas ar asinīm, kas nākušas no šķiru cīņas teorētiķa izspiestajām pinnēm.
Henrieta Grīna ir ASV vēsturē pirmā sieviete-miljardiere, kura savu bagātību vairoja, lielākoties pateicoties savai patoloģiskajai taupībai un skopumam. Būdama viena no ietekmīgākajām Volstrītas biznesmenēm, Grīna atteicās ārstēt bruku, jo ārsta paprasītie 150 dolāri viņai šķita pārāk dārga cena. Kad viņas dēls salauza kāju, māmiņa pažēloja naudu, tāpēc dēlam to nācās amputēt. Grīna mazgājās tikai dažas reizes dzīvē, jo taupīja ziepes un karsto ūdeni, bet vienmēr melnās drēbes nomainīja, tikai sajūtot trūdu smaku.
"Lielais stūrmanis" Mao Dzeduns izcēlās ar gigantomāniju un "lieliem lēcieniem", taču pats nekad netīrīja zobus un pilnībā nemazgājās. Vadoņa ķermeni rīvēja ar mitriem dvieļiem, kamēr elpas atsvaidzināšanai viņš košļāja tējas lapas. Mao filozofijas pamatā bija novērojumi dabā - arī tīģeri taču netīra zobus, bet visu mūžu nodzīvo ar spēcīgiem ilkņiem.
XX gadsimta varonis, miljonārs, aviators un kino producents Hovards Hjūzs no eleganta skaistuļa pamanījās kļūt par 40 kilogramus smagu skeletu, neuzticoties nevienam citam, izņemot mormoņus. 1957. gadā Hjūzs pilnīgi kails ieslēdzās savā studijā, nodrošinoties tikai ar pienu, šokolādi un salvetēm. Mūža pēdējos gados Hjūzs pārstāja ievērot higiēnas prasības un pilnībā zaudēja cilvēcisko veidolu. Lai identificētu viņa līķi, policijai nācās ņemt pirkstu nospiedumus.
XX gadsimta slavenākā seksbumba Merilina Monro pabija daudzu slavenu un ietekmīgu cilvēku gultās, bet, ja var ticēt viņas mīļākajam Klārkam Geiblam, Monro bija "ļoti netīrīga, tikai ne seksa ziņā". Geibls apgalvo, ka Merilinai bija regulāra caureja, zarnu trakta problēmu dēļ viņa pastāvīgi bojāja gaisu, ļoti reti gāja vannā un ēda tikai gultā. Visas ēdiena atliekas Merilina meta vai nu zemē, vai labākajā gadījumā paspēra zem gultas.