Viena no XX gadsimta slavenākajām katastrofām - lainera Titāniks bojāeja, iespējams, saistīta ar retu astronomisku parādību, noskaidrots jaunā amerikāņu zinātnieku veiktā pētījumā.
1912. gada 4. janvārī Mēness atradās vistuvāk Zemei pēdējo 1400 gadu laikā, un tas izraisīja spēcīgus paisuma viļņus jūrā, liekot aisbergiem no Kanādas krastiem dreifēt uz dienvidiem. Aprēķināts, ka trīs mēnešu laikā Kanādas aisbergi ar lielu ticamību varēja sasniegt vietu, kur 14. aprīlī nogrima Titāniks.
"Mēs neapgalvojam, ka precīzi zinām, kur 1912. gada janvārī atradās aisbergs, ar kuru dažus mēnešus vēlāk sadūrās Titāniks, un to nevar pateikt neviens, bet šī ir visnotaļ ticama un zinātniski pamatota lainera katastrofas versija," paziņojis Teksasas valsts universitātes profesors Donalds Olsons, kurš vadīja pētnieku grupu.
Kā vēsta ārvalstu ziņu aģentūras, Olsons un viņa kolēģi noskaidrojuši, ka 1912. gadā novērots viens no retākajiem un unikālākajiem kosmiskajiem fenomeniem planētas vēsturē.
Mēness, Saule un Zeme bija izvietojušās tādā veidā, kas ievērojami palielināja Mēness gravitācijas ietekmi. 3. janvārī Zeme atradās maksimāli tuvu Saulei – iegāja tā sauktajā perihēlijā. Jau nākamajā dienā Zemei maksimāli pietuvojās Mēness, turklāt nonāca punktā, kur tā gravitācijas ietekmi uz Zemi pastiprināja Saule.
Pārliecinājušies par ārkārtīgi spēcīgo Mēness ietekmi uz Zemes okeāniem 1912. gada ziemā, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka neparasti lielās jūras līmeņa svārstības izraisīja pastiprinātu ledus šķelšanos pie Grenlandes krastiem. Tomēr pēc kustības modelēšanas datorā šī iespēja tika noraidīta.
Tāpēc Olsons un viņa grupa secināja, ka okeāna līmeņa svārstības acīmredzot atbrīvoja lielus aisbergus, kas bija iesprūduši salīdzinoši seklos ūdeņos pie Labradoras pussalas un Ņūfaundlendas salas krastiem Kanādā.
"Tas var izskaidrot milzīgo aisbergu daudzumu, kas 1912. gada pavasarī bija vērojami pie ASV krastiem, lai gan mēs nevaram precīzi pateikt, kur atradās Titānika "slepkava" 1912. gada janvārī," skaidroja Olsons.
Titāniks devās savā pirmajā un vienīgajā reisā no Eiropas uz Ameriku 1912. gada 10. aprīlī, un uz tā bija 2200 pasažieru. Četras dienas vēlāk laineris sadūrās ar milzīgu aisbergu un 15. aprīlī nogrima. Saskaņā ar dažādu avotu datiem bojā gāja no 1400 līdz 1517 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
