Monta Zuke: Pat draugam neesmu dejojusi striptīzu!

Pieļauju, ka pēc princeššova tev daudz pielūdzēju. Vai tu atbildi visiem, kas tev raksta, piemēram, uz draugiem.lv?

Sākumā atbildēju: "paldies, paldies", tad man apnika, gluži vienkārši nebija laika. Un pēc tam rakstīja: "Tu esi tik iedomīga, kāpēc tu man neatbildi, sadomājusies..." Bet kāpēc man ir jāziedo savs laiks un visiem jāraksta? Ja es varētu visiem aizsūtīt paldies...

Ko draugs saka par daudzajiem pielūdzējiem?

Viņš pieradis, viņš neko.

Nav greizsirdīgs?

Viņš ir ļoti greizsirdīgs cilvēks, bet viņš cenšas. Viņš ir sapratis, ka greizsirdība - tā ir viņa problēma, un viņam ar to jātiek galā, un es katru dienu neiešu viņam stāstīt, ka es neesmu kamielis.

Kamielis?

Nu, tā saka. Nestāstīšu viņam visu laiku vienu un to pašu - nē, es esmu uzticīga, nē, mani neviens neinteresē. Man nav tas jāpierāda, jo tā, principā, ir viņa problēma. Pati gan neesmu greizsirdīga. Tas droši vien ir labi, man vieglāk. Tas bojā attiecības.

Kas ir tavs draugs?

Maksims Usanovs, viņš ir futbolists, Krievijas premjerlīgā spēlē. Tagad viņš uz divām nedēļām ir aizbraucis uz treniņnometni, tad uz pāris dienām būs atpakaļ, tad atkal uz divām nedēļām prom, atkal atpakaļ uz pāris dienām. Katru gadu ir trīs mēneši, kad es viņu redzu visu laiku, jo tad viņam ir atvaļinājums. Pēc tam viņš ir spēlēs, un mēs reti redzamies. Grūti tā izturēt...

Šovā Latvijas princese uzvarēja Katrīna Puriņa, bet, ja uzvarējusi būtu tu?

Viņa ir uzvarējusi un viss. Savā ziņā tas pat ir vislabāk, jo viņa tiešām arī dara kaut ko visā tajā sakarā. Ja man būtu jāizvēlas, noteikti būtu uzvarējusi Madara. Ja es būtu uzvarējusi? Es, pirmkārt, nemaz negāju ar tādu domu un, manuprāt, man tas nemaz nepiestāv.

Medijos izskanēja ziņas, ka tev ir saistība ar striptīzu. Tā ir?

Tas bija ļoti nepatīkami, bet tad es to sāku uztvert kā joku. Mans draugs smējās: "Tu pat man nekad neesi dejojusi striptīzu!" Nekad! Studijā arī visi par to ļoti smējās. Tāpēc, ka, pirmkārt, studijā striptīzdejotājas pirms vairākiem gadiem aizliedza vispār, un tur ir tikai go-go dejotājas, un arī to es nekad mūžā neesmu darījusi. Nezinu pat, no kurienes tas viss aizgāja.

Tu šobrīd studē, plāno studēt?

Šogad nē. Arī par aktieriem runājot... Es biju domājusi nākamgad stāties aktieros. Tagad es ievācu vairāk informācijas un... Es nezinu: ja es stāšos aktieros, tad tas būs Krievijā nevis Latvijā.

Pieļauj iespēju pārcelties dzīvot uz citu valsti?

Ne uz visu mūžu, tāpēc ka es esmu neglābjams Latvijas patriots, es pat nezinu, kāpēc, principā nav iemesla, bet es esmu. Es ļoti daudz ceļoju un, kad kaut kur aizbraucu, divas nedēļas es jūtos komfortabli kaut kur citur, pēc tam man vajag atpakaļ uz Latviju. Viss - es vairs nevaru, man ir depresija, apātija, es vairs neko negribu, gribu atpakaļ. Es varētu kādu laiku noziedot izglītības dēļ. Augstskolā es varētu mācīties Maskavā, Sanktpēterburgā, bet pēc tam es gribētu braukt atpakaļ. Es pagājušo gadu gandrīz visu nodzīvoju Krievijā, ar draugu. Nē! Jo es vairāk tur biju, jo vairāk sapratu - nē, nē, nē!

Tev ir kādas pretenzijas pret krievu tautības cilvēkiem?

Nē, man nav pretenzijas pret krieviem, tā ir vienkārši cita pasaule, tā nav manējā. Viņi tur ir piedzimuši, viņi tur ir auguši, viņi to var pieņemt, es nevaru.

Cik ilgi, tavuprāt, tevi vajās "princešu šova" slava?

Es ceru, ka neilgi. Es gribu tikt no tā vaļā. Es esmu radošs cilvēks un mana nākotnes profesija noteikti būs uz skatuves - ja ne aktrise, tad tas būs vai nu radio, vai televīzija, vai vienalga... Tas ir mans. Es nevaru iedomāties sevi birojā, rakstot papīrus, vienkārši nevaru! Man tās bija tādas ugunskristības, es sapratu, uz ko es īsti dzīvē eju. Tai popularitātei principā nav pamatojuma. Tas ir iespējams tikai Latvijā, tādās mazās valstiņās, kur viens otru pazīst. Tādu popularitāti man nevajag. Tā ir lēta, teiksim tā. Jā, ir pāris cilvēki, kas pēc tam izsitas un kaut ko izdara. Tas ir apsveicami. Tas var būt kā atspēriena punkts. Un, ja kādreiz tā popularitāte būs, tad tā lai būtu tikai kā piedeva tam, ko es daru. Pamatota ar to, ko es esmu panākusi, izdarījusi.

Tu esi mērķtiecīgs cilvēks?

Jā, bet es esmu slinka. Skolā vienmēr esmu bijusi slinka - uz lietām, kas mani neinteresē. Vienmēr manī ir tāds cīnītājas gars, dažkārt pat muļķīgi. Man vienmēr ir gribējies iet pret sistēmu, jo man šķiet, ka vajag savādāk, tāpēc vecākiem vienmēr ar mani ir bijis grūti.

Ko tu dzīvē gribētu sasniegt, kāds ir tavs mērķis?

Es nezinu, vai tas pat ir iespējams, bet es gribētu veiksmīgi savienot un izveidot laimīgu ģimeni, izaudzināt bērnus un tajā pašā laikā realizēt sevi profesionālā jomā. Tas varbūt tiešām ir kaut kāds utopisks sapnis, es nezinu. Daudzi cilvēki saka, ka tā nevar, bet, ja man tas izdotos, es būtu ļoti laimīgs cilvēks.

Foto: balticstars.lv, lnt.lv, A.Losevics (fotostudija Osy).