Tu tikko atgriezies no Londonas, kā gāja?
Ļoti labi. Devos uz Londonu divu mērķu vārdā. Pirmais, lai tiktos ar savu producentu Vū Allenu, ar kuru kopā strādāju jau trīs gadus. Pārrunājām nākotnes plānus un jaunā albuma ieceres. Mans producents ir tas pats cilvēks, ar kuru sadarbojās Elli U jaunā singla You & I tapšanā. Prieks, ka viņš piekrita šim ZY Records pasūtījuma darbam un palīdzēja Elīnai, jo ikviena dziesma, pie kuras viņš strādā, izdodas ļoti laba. Otrais - lai mazliet iepirktos.
Tu iepērcies tikai ārzemēs?
Nē, labprāt iepērkos arī Latvijā. Mums ir daudz labu dizaineru, kuru apģērbu labprāt valkāju. Tāpēc man nav nepieciešamība iepirkties tikai ārzemēs.
Cilvēki runā, ka visam, ko esi sasniegusi, apakšā ir tavu vecāku nauda...
Jā, esmu dzirdējusi to, ka cilvēki uzskata, ka visur visu vienmēr nopērku. Esmu priecīga, ka man nav kauns par sevi. Esmu lepna, ka nekad neesmu gulējusi ar kādu naudas dēļ, ka nedraudzējos ar cilvēkiem naudas dēļ. Viss, ko esmu darījusi un guvusi panākumus, ir mans nopelns - esmu to panākusi ar darba spēku, talantu vai balsi.
Protams, gan morāli, gan finansiāli man palīdz mana ģimene. Lai rakstītu dziesmas, rīkotu pasākumus, ir jāiegulda nauda. Tāpat kā jebkurā biznesā, lai tas sāktu darboties un nestu peļņu, ir nepieciešami līdzekļi, pamatkapitāls. Esmu ļoti pateicīga savai ģimenei par atbalstu un ticību maniem spēkiem.
Tātad dzīvo vecākiem uz kakla?
Nē, tā nav. Vienmēr esmu centusies nopelnīt naudu. Mācoties Amerikā, skolas naudu, līdzekļus ēšanai, dzīvošanai nopelnīju, profesionāli spēlējot tenisu. Spēlēju universitātes komandā, A divīzijā, kura ir augstākā divīzija universitātes tenisā. Labā tenisa spēle ir iemesls, kāpēc uzskaitītās lietas man tika piešķirtas bez maksas. Toties brīvajā laikā pasniedzu tenisa spēli, lai nopelnītu līdzekļus atpūtai. Arī tagad ar koncertiem pelnu sev iztiku.
Kā bija ar šovu Фабрика звезд?
Tāda tipa šovos mūziķi vai viņu bagātie atbalstītāji mēdz pirkt godalgotās vietas. Tas nav iespējams pie [Valērija] Meladzes - viņam pašam līdzekļu pietiek. Šovus viņš taisa, lai atrastu talantīgus cilvēkus, ar kuriem kopā strādāt. Vienīgie izdevumi šova laikā bija tādi, ka mana mamma katru nedēļu brauca uz koncertiem mani atbalstīt. Tas bija būtiski, jo dziedot man ir svarīgi skatītāju rindās redzēt mammas acis - tās vienmēr mani nomierina un palīdz koncentrēties grūtos brīžos.
Tad jau man var pārmest arī filmēšanos kopā ar Jūenu Makgregoru un Hjū Džekmenu filmā Deception. Zinu, ka, lai filmētos vienā filmā ar Leonardo di Kaprio, jāmaksā miljons. Kad filmējos šajā filmā, Džekmens tika atzīts par Holivudas seksīgāko aktieri.
Tātad tas maksā vēl dārgāk?
Domāju, ka jā. Nezinu nevienu cilvēku, kurš dzīvotu Latvijā un varētu apmaksāt filmēšanos, šovu Фабрика звезд, tenisu, universitāti, dzīvošanu Amerikā, kā arī nepārtraukti ieguldīt līdzekļus mūzikā.
Tevi neaizvaino, ka interneta komentāros, runājot par tevi, nereti pavīd vārds "krievene"?
Nedalu cilvēkus nacionalitātēs; kāda starpība - latvietis, krievs vai arābs? Galvenais, ka labs cilvēks. Ikvienā nacionalitātē var atrast pa puvušam ābolam, bet tas jau tautu kopumā nepadara sliktu.
Mans tētis ir latvietis, mūsu radi represijas laikos ir pat izsūtīti uz Sibīriju. Viegli runāju angļu, krievu, latviešu valodās, pārzinu vācu un spāņu valodas, man patīk apgūt jaunas valodas. Nekad tādās lietās neesmu ieklausījusies un nekad neesmu viņas pamanījusi. Es lepojos ar to, ka esmu latviete, ka dzīvoju Latvijā un, lai arī kur pasaulē neatrastos, uzskatu to kā pienākumu prezentēt valsti.
Kā izpaužas prezentēšana?
Visiem, kas interesējas, stāstu par Latviju, rādu kartē, kur atrodamies. Daudzi mani draugi no Amerikas laikiem ir viesojušies Latvijā tieši šo aprakstu dēļ. Krievijā man pat ir iesauka "Rīga".
Ja cilvēks dzīvo Latvijā, viņam ir jāzina valsts valoda?
Jā, uzskatu, ka, ja dzīvo kādā valstī, tas ir cilvēka pienākums prast runāt valsts valodā. Tas ir cieņas jautājums pret zemi, kurā dzīvo.
Dažādām tautībām ir dažādas mentalitātes.
Jūtos ļoti labi starp eiropiešiem. Mācoties Amerikā, pieradu, ka divdesmit reizes jāsaka vārds "paldies", lai tevi neuzskatītu par nepieklājīgu vai rupju. Maskavā tādu laipnību atkal uztver kā neīstumu, saka, ka esmu kā lelle, kurai var sēdēt uz galvas. Tāpēc arī nepieradu pie Maskavas mentalitātes un ātrā dzīves ritma. Tāpēc man grūti būt ar viņiem uz viena viļņa.
Man patīk, ja cilvēki smaida, nevis pārmet to, ka tu viņu uzrunā, lai pajautātu ceļu, vai nejauši uzskrien virsū. Stresains dzīvesveids dara savu. Tomēr Maskavā ir arī labi un labsirdīgi cilvēki, ar kuriem man ir izveidojušās labas attiecības.
Tev patiesi var uzsēsties uz galvas?
Nē, nevar. Neuzskatu, ka būt laipnam un pieklājīgam cilvēkam ir vājuma izrādīšana. Pēc dabas esmu sportiska tipa cilvēks - nekad neeju pāri līķiem un nekad neiešu. Esmu pieradusi, ka uzvar labākais: šodien labāks esi tu, es vairāk pastrādāšu un nākamreiz, iespējams, labāka būšu es.
Cilvēkam, kurš darbojās šovbiznesā, tas ir netipiski.
Daudzi jautā, kā es spēju pastāvēt. Jā, es neesmu tipisks šovbiznesa cilvēks, man absolūti nepiemīt tāda tipa domāšana. Vienkārši vēlos dziedāt un, to darot, padarīt cilvēkus mazliet laimīgākus. Bet, to darot, nekaunēties par to, ko esmu darījusi, lai būtu tur, kur esmu.
Ticu, ka viss sliktais atgriežas dubultā. Mūsu darbi ir gluži kā bumerangs, kurš vienmēr atgriežas. Ja pāriesi pāri līķim, vēlāk līķis pāries pār tev vai arī to izdarīs kāds cits. Ļoti nepatīk tādi cilvēki, kuri atbilst žurkas, čūskas vai papagaiļa dabai.
Kādai dabai atbilsti tu pati?
Es atbilstu savam gada un mēneša horoskopam. Varu būt mazs, mīļš un mīksts zaķītis. Tomēr tajā pat laikā varu pārvērsties par lauveni, kura aizstāv sevi un savu ģimeni.
Kur smelties balansu un mieru dvēselei?
Sports, mūzikas klausīšanās, mīlestība un pastaigas gar jūru palīdz būt balansā ar sevi, līdzcilvēkiem un dabu. Ik svētdienu braucu uz Jūrmalu, lai pastaigātos pa pludmali. Svaigs gaiss ir ļoti svarīgs - ja kādu nedēļu netieku uz Jūrmalu, man sāp galva un neko negribas darīt, ķermenis ir noguris.
Runājot par ķermeņa nogurumu, cik daudz stundas tu velti miegam?
Ļoti maz. Tāpēc ļoti augstu vērtēju miegu. Patīk pagulēt, īpaši, kad redzu interesantus sapņus. Reizēm esmu tik dziļi mūzikā, ka pat sapņos sāku sacerēt dziesmas. Ja izdodas, nosapņoto uzreiz pierakstu.
Perfektuma dēļ uz skatuves tu esi gatava mirt?
Skatījos filmu Melnais gulbis un sapratu, ka tas nav stāsts par mani. Negribētu ieiet vēsturē tādā veidā - vēlos to izdarīt ar darbu, mūziku. Nevēlos palikt atmiņā kā tā dziedātāja, kura sevi uz skatuves nogalināja viena perfekta koncerta dēļ. Tas nav domāts man. Turklāt, to izdarot, man nekad nebūs otrā un trešā perfektā koncerta. Šajās lietās jābūt balansam, savādāk velk pie zemes.
Tātad tu vēlies ieiet vēsturē?
Kurš mākslinieks gan nevēlas, lai cilvēki klausās to, ko viņš vēlas teikt, izmantojot mūziku, otu, deju vai modi? Kurš gan nevēlas, lai viņu mīl un atbalsta? Ikviens vēlas panākumus un netikt aizmirsts. To visu nevēloties, dziedātājs neatrastos uz skatuves, bet būtu apmierināts ar ik rīta dziedāšanu dušā. (Smejas.)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
