- Parīzes komūna izdevusi rīkojumu slēgt visas baznīcas (1793)
- Ņujorkietis Henrijs Burdens patentējis zirgu pakavu ražošanas mašīnu (1835)
- Dzimis amerikāņu bandīts Viljams Bonnijs, pazīstams kā Billijs Kids (1859)
- Amerikānis Džons Lī Lovs no Masačūsetsas patentējis zīmuļu drāžamo (1897)
- Sanfrancisko viesnīcā Palace Royale uzstādīts pirmais mūzikas automāts (1899)
- Enriko Karuzo piespriests 10 dolāru sods par seksuālu uzmākšanos (1906)
- Amerikāņu mormoņu līderim Džozefam Smitam piespriests sods par poligāmiju (1906)
- Dzimis krievu bērnu rakstnieks Nikojajs Nosovs, Nezinīša "tēvs" (1908)
- Iznācis pirmais amerikāņu žurnāla Life numurs (1936)
- Padomju Savienībā atkal atļauti aborti, kas bija aizliegti no 1936. gada (1955)
- Iznācis leģendārais grupas Pink Floyd konceptalbums The Wall (1979)
- Iznācis bēdīgi slavenā laikraksta Diena pirmais numurs (1990)
- Miris leģendārais vācu kinoaktieris Klauss Kinskis (1991)
- Dienu pirms nāves Fredijs Merkurijs oficiāli apstiprinājis baumas par saslimšanu ar AIDS (1991)
- Protestu dēļ no amata atkāpies Gruzijas prezidents Eduards Ševarnadze (2003)
- Noindēts krievu specdienestu aģents Aleksandrs Ļitviņenko (2006)
Tomēr Mango šajā dienā izceļ 1999. gada 23. novembri, kad tobrīd 53 gadus vecā amerikāņu popdziedātāja Šēra (attēlā) slavenajā Parīzes kapsētā Perlašēzā nopirka kapavietu. Šēra jau iepriekš intervijās bija atzinusi, ka vēlas tikt apglabāta tieši šajā lielākajā Parīzes kapsētā, kur blakus veselai plejādei slavenību jau atdusas arī tādi mūziķi kā Marija Kallasa, Edīte Piafa un Džims Morisons.
Šī kapsēta nosaukta par godu Francijas karaļa Luija XIV biktstēvam Fransuā de la Šēzam (Pere la Chaise, 1624-1709).
Tiesa, saskaņā ar Francijas likumdošanu valsts kapsētās drīkst tikt apglabāti vienīgi tie cilvēki, kas miruši Francijas teritorijā. Tāpēc Šēras menedžments pēc pirkuma gan apstiprināja šo informāciju, tomēr ar piebildi, ka dziedātāja kapavietu, iespējams, iegādājusies kādam citam.