"Jācitē vien būs Fredis - Latvija mūzikas ziņā ir tāds pīļu dīķis. Tas tirgus mums te ir ļoti mazs, bet deju mūzika ir kā maza peļķīte šajā pīļu dīķī - ar deju mūziku Latvijā nodarbojas tikai daži cilvēki," sarunā ar DELFI Izklaide spriež Lejasmeijers.
Viņš uzskata, ka arī deju mūzikas objektīvu novērtētāju Latvijā praktiski nav, jo lielākā daļa par mūzikas ekspertiem dēvēto personu paši popularizē oldskūlu.
"Man ir pamatotas aizdomas, ka lielākā daļa Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas žūrijas nemaz nav kompetenta vērtēt deju mūzikas žanru, jo uz visām kategorijām ir vieni un tie paši cilvēki. Bet, lai deju mūziku varētu vērtēt, tajā ir jādzīvo! Tās piecas dziesmas, kas šogad cīnījās deju mūzikas kategorijā, nekādā gadījumā nepārstāv gada labākos trekus. Vismaz divas tur ir pilnīgi šķērsām," spriež Lejasmeijers.
Viņš kā eksperts nesaprot, ko Gada balvā dara [Ex] da Bass un Jessica Palmer dziesma High on, kā arī Jana Kask. Pēc eksperta domām, labākie deju mūzikas hiti aizgājušajā gadā Latvijā izdevušies grupai Musiqq un Mikam Dukuram ar DJ Dween, kuri nemaz nav nominēti balvai šajā kategorijā.
"Dween un Dukura Tu mani cel ir gada labākais deju hits. Taču vispār Latvijā gada laikā iznāk pieci, maksimums desmit deju mūzikas gabali, ko vidusmēra klausītājs atpazīst," izskaitļojis populārais producents.
Viņš skaidro, ka deju mūziku var iedalīt divos virzienos - pops un underground. Ja pirmajā ietilpst tie gabali, kas plašāk atpazīstami, otrajā ierindojas mūzika, ko rada klubu dīdžeji, kuri, kā ironizē Lejasmeijers, paši sevi uzskata par ārkārtīgi progresīviem, sapņo par slavu ārzemēs, bet pie mums zināmi labi ja aktīvākajiem konkrētā kluba apmeklētājiem.
Lejasmeijers spiest secināt, ka deju mūzikas Latvijā nav, kas skaidrojams ar mūsu dīvaino mentalitāti.
"Ārzemēs rokmūzika nomira jau pirms gadiem desmit. Pat, piemēram, tie paši Coldplay savus hitus rada uz sintētiskas bāzes. Savukārt mēs te, Latvijā, mūzikas ziņā dzīvojam 20 gadus senā pagātnē. Jauni cilvēki te spēlē Braiena Adamsa stilā.
Jā, mēs dzīvojam 2012. gadā, bet mūzikas ziņā esam aizķērušies deviņdesmitajos gados," skarbs savā vērtējumā ir eksperts. Viņš uzskata, ka daļa problēmas ir tajā, ka mums nav radio stacijas, kura labprāt spēlētu Latvijas deju hitus, par televīziju vispār nerunājot.
"Paši Latvijas mūziķi nesaprot deju mūziku. Mūsu mūziķi noliedz visu, kas ir aktuāls, jo viņiem, lūk, patīkot oldskūls. Latvija mūzikas ziņā ir pilnīgi atpalikusi. Nosauciet kaut vienu mūsu mūziķi, kuru varētu rādīt MTV! Vienīgie, ko varu iedomāties, ir Musiqq. Bet paši mūsu mākslinieki jau nemaz negrib kļūt progresīvāki.
No mūsu mūziķiem dzirdu taisnošanos, ka viņiem labāk par moderno patīkot vecmodīgs roks, džeziņš, balādītes. Pat tad, kad mūziķiem tiek uztaisīti reāli hiti, viņi tos pieņem negribīgi, jo viņiem, lūk, nepatīkot. Bet mūsu "Liepājas roks" 2012. gadā vispār vairs nav aktuāls," neizpratnē Lejasmeijers.
Viņš pats savas gaitas uzsācis 1995. gadā, kad Latvijas mūzikā nekā diža nav bijis, taču uzskata, ka kopš tā laika nekas nav mainījies. "Šobrīd mēs esam tajā pašā līmenī - mēs spēlējam pagātni," uzskata Lejasmeijers.