Foto: AFP/Scanpix

Aizvadītajā nedēļā Hārvarda universitātē tika nosaukti 2013. gada Ig Nobel (anti Nobela) prēmijas laureāti – tā ir balva, ko piešķir par nejēdzīgākajiem pētījumiem dažādās zinātnes nozarēs.

Sfēras, kurās tiek pasniegtas balvas, ik gadu nedaudz atšķiras, un šogad visai absurdi sarīkotā ceremonijā tika apbalvoti sekojoši cilvēki un viņu īpatnējie sasniegumi.

Medicīnas jomā Ig Nobel prēmiju saņēma ķīniešu un japāņu zinātnieku grupa Masateru Učijamas vadībā - viņi bija izpētījuši, kā operas mūzika iedarbojas uz pelēm, kuras nesen pārcietušas sirds transplantāciju.

Psiholoģijas jomā pie balvas tika Francijas, Holandes un Polijas zinātnieku grupa Lorēna Ležē vadībā - pētnieki nonāca pie secinājuma, ka cilvēki, kuri sevi uzskata par iedzērušiem, vienlaikus domā, ka ir arī pievilcīgi.

Bioloģijas un astronomijas jomā balvu saņēma Eriks Vorants no Zviedrijas un viņa kolēģi no Vācijas, Austrālijas un DĀR, kuri bija pierādījuši, ka mēslu vaboles mājupceļu atrod, orientējoties pēc Piena Ceļa.

Viņu pētījums bija publicēts žurnālā Current Biology, un zinātnieki tajā uzsvēra, ka ir lauzti iepriekš iesīkstējušie stereotipi, ka mēslu vaboles orientējas galvenokārt pēc Mēness.

Drošības jomā Ig Nobel balvu saņēma jau 2006. gadā mirušais amerikānis Gastano Picco, kurš bija patentējis īpašu lidmašīnu nolaupītāju ķeršanas sistēmu (ASV patents 3,811,643).

Viņa izgudrotā sistēma darbojās aptuveni šādi: nolaupītājs izkrīt cauri trapam, sistēma viņu automātiski sagūsta un "iepako", tad iekapsulētais nolaupītājs tiek izstumts pa lidmašīnas bumbu lūku, ar izpletni nolido līdz zemei, bet tur viņu jau sagaida iepriekš pa rāciju pabrīdinātie policisti.

Fizikas jomā pie prēmijas tika zinātnieku grupa, kuras sastāvā bija arī krievs Jurijs Ivaņenko. Fiziķi bija pierādījuši, ka daži cilvēki varētu skrienot noturēties uz purva ūdens virsmas, ja tas viss notiktu uz Mēness.

Arheoloģijas jomā balva tika piešķirta Braienam Krendolam un Pīteram Stālam, kuri bija veikuši pētījumu, lai noskaidrotu, kādi dzīvnieku skeleta kauli pārstrādājas cilvēka gremošanas sistēmā, bet kādi ne. Lai to noskaidrotu, viņi paši bija eksperimentējuši ar miruša cirslīša apēšanu.

Veselības aprūpes jomā Ig Nobel balva tika piešķirta Taizemes mediķu grupai, kura bija izstrādājusi medicīniskas metodes, kas izmantojamas "peņu amputācijas epidēmijā Siāmā". Izņēmuma gadījums bija tad, ja peni daļēji bija apēdusi pīle.

Varbūtības prēmija tika piešķirta Nīderlandes un Lielbritānijas zinātnieku grupai par diviem saistītiem atklājumiem. Pirmkārt, jo ilgāk govs ir gulējusi, jo lielāka iespējamība, ka viņa drīz piecelsies. Otrkārt, ja govs ir piecēlusies, ir grūti prognozēt, cik drīz viņa nogulsies.

Ķīmijas jomā balvu ieguva Japānas zinātnieku grupa, kura noskaidroja, ka bioķīmiskie procesi, kas cilvēkam, lobot sīpolu, liek raudāt, ir daudz sarežģītāki, nekā tika uzskatīts iepriekš.

Vislielākā šī gada sensācija bija Ig Nobel miera prēmija - to saņēma Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko (attēlā) un baltkrievu tiesībsargājošās institūcijas.

Lukašenko tika godināts par "aplausu aizliegšanu publiskās vietās", bet baltkrievu milicija - par to, ka arestējusi cilvēku ar vienu roku, kurš bija pamanījies aplaudēt.

Ig Nobel prēmiju 1991. gadā nodibināja žurnāla Annals of Improbable Research izdevējs Marks Abrahamss, un šogad tās pasniegšana notika jau 23. reizi. Katrs uzvarētājs balvā saņem stikla kārbiņā ieliktu āmuru un 10 triljonu Zimbabves dolāru banknoti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!