LTV raidījums Viss notiek Britu Karaliskajā naudas kaltuvē uzgājis līdz šim neredzētus pierādījumus, tostarp monētas sagataves, paraugus, skices un pasūtījuma dokumentāciju, par kuru eksistenci nebija ne jausmas pat Latvijas naudas vēstures zinošākajiem ekspertiem.
Pirmā neatkarīgās Latvijas naudas zīme - Latvijas rublis - parādījās jau 1919. gadā. Latvijas Banka tika nodibināta trīs gadus vēlāk, bet pirmais sudraba lats parādījās 1924. gadā.
No 1929. līdz 1932. gadam Lielbritānijā kala slavenākās monētas Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē - sudraba piecu latu monētas ar tautumeitas, tautā sauktas par Mildiņu - atveidu. Tās vēsturiskais prototips ir monētas autora, grafiķa Riharda Zariņa, mašīnrakstītāja Zelma Brauere.
Braueres profils tomēr nebija vienīgais, kuram bija paredzēts gods rotāt piecu latu sudraba monētu. 1939. gadā Kārlis Ulmanis sāka īstenot plānu, lai jau pēc diviem gadiem zeltenes attēlu nomainītu viņa paša portrets.
Šī plāna īstenošanai jau bija veikti visi priekšdarbi - Lielbritānijas naudas kaltuvē sagatavoti monētas paraugi un noformēta dokumentācija, kuru tagad uzgājis pētnieciskā raidījuma Viss notiek žurnālists Dīvs Reiznieks.
Par Reiznieka atklājumu pārsteigs ir pat pieredzējušākais Latvijas naudas pētnieks Ēvalds Vēciņš. Runājot par iemesliem, kāpēc Ulmanis vēlējies šādi slavināt savu personu, Vēciņš spriež: "Tā bija ļoti cilvēciska vājība un valdonības sindroms".
Valdības vēlme izlaist divus miljonus jauna dizaina piecu latu monētas arī norāda, ka ne Ulmanis, ne viņa Ministru kabinets nespēja pareizi prognozēt turpmākās vēstures norises.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
