Kā liecina pētījums, kas publicēts žurnālā "Current Biology", par pētījuma objektu kalpojuši Edmontosaurus regalis sugas dinozauri.
Arī iepriekš zinātnieki bija pieļāvuši, ka dažām ķirzakām bijušas sekstes, taču tika uzskatīts, ka tā ir izteikti praktiska nozīme - tā kā, piemēram, hadrozauru sekstes atradās tieši uz knābja, tām bijusi būtiska loma skaņas modulācijā.
Savukārt E. regalis sugas pārstāvjiem sekste atradās galvaskausam pa vidu, tāpēc, pēc zinātnieku domām, bija paredzēta mātīšu pievilināšanai vai statusa izrādīšanai. Bet no tā var secināt, ka dinozauru sociālā dzīve bijusi sarežģītāka, nekā pieņemts domāt.
Pie šādiem secinājumiem zinātniekiem izdevies nonākt, jo nesen Kanādas rietumos tika atrasts visai labi saglabājies dinozaura skelets un noskaidrots, ka viņš dzīvojis aptuveni pirms 65 līdz 75 miljoniem gadu.
Bez kaulu atliekām zinātnieku rīcībā nonāca arī pārakmeņojušies mīksto audu fragmenti. Parasti mīkstie audi nesaglabājas, bet zinātnieki to skaidro, ka dinozaura ķermenis pēc nāves mumificējies, bet pēc tam pārakmeņojies.
