Foto: DELFI

Latviju pēdējā laikā pārņēmis sado-mazo fetiša bums. Tēma tiek apspēlēta modes foto sesijās, un pat no pavisam parastu veikalu jaunākajām kolekcijām pretī raugās pletnes, ķēdes un ādas elementi.

Pasniedzēja un uzņēmēja Ieva Lejiņa, šovbiznesā joprojām pazīstama kā Ieva Adamss (attēlā), kura nekad nav slēpusi savu brīvo attieksmi pret dažādām seksualitātes izpausmēm, skaidro iemeslus tautas pēkšņajai apsēstībai ar sadomazohisma elementiem.

"Tas nav ārprāts - tas ir mūsu laikmeta precīzs vizuālais atspoguļojums. Tā izskatās  mūsdienu cilvēku attiecības:  tā ir tieksme pakļaut jeb izkonkurēt otru, vai, no otras puses, pakļauties spēcīgākajam cerībā, ka viņš - draugs, boss vai uzņēmums - pieņems lēmumus tavā vietā.

Mēs te, Latvijā, gan laikam esam tāda mierīgāka tautiņa, ņemot vērā, ka šī modes tendence līdz mums atnākusi tik vēlu. Pasaulē šādas izpausmes aktuālas jau vismaz pāris gadu desmitus - modē, reklāmā un it īpaši uz popmūzikas skatuves. 

No Madonnas līdz Lēdijai Gagai, ko visa pārējā pasaule - un tagad arī masmārkets - cenšas kopēt," sarunā ar DELFI Izklaidi publisku stilošanu ar sadomazohismu analizē Adamss.

To, ka sadomazohisma modi Latvijā būtu ienesušas grāmatas un filma par Greju un viņa nokrāsām, Adamss stipri apšauba. "Tik zemas mākslinieciskās kvalitātes darbi nevar ietekmēt  tik daudz cilvēku.

Greja sado-mazo stila „bērnu šļupsti" tikai ietrāpījuši pareizajā laikā. Ja sadomazohisma tēma sabiedrībā nebūtu aktuāla jau iepriekš, tas nevienu neuzrunātu," skaidro Adamss, spriežot, ka stāsts par Greju un nācijas interese par zemās mākslinieciskās kvalitātes izklaidi ir tikai vēl viens apliecinājums tam, cik šī tēma ir nobriedusi cilvēku savstarpējās attiecībās. 

Eksperte spriež, ka nav īpaša pamata satraukties par to, ka šī fetiša izpausme masveidā ienāk ielu modē, pat pusaudžu un bērnu apģērbos. „Nedomāju, ka tādā veidā var sabojāt jauno paaudzi -  to izdarīs pieaugušo piemērs, konkurence mācību iestādēs un televīzija, ne jau drēbītes.

Āriene nebūt neietekmē uzvedību. Piemēram, nupat paviesojos Japānā, Tokijas centrā pa pilnam atskatījos uz visiem šiem "frīkiem" -  pankiem, gotiem, multeņu varoņiem. Taču, lai kā tie arī būtu ģērbti, iekšēji tie ir joprojām ārkārtīgi pieklājīgie, ārkārtīgi pozitīvie japāņi, ko nevarētu teikt par, piemēram, britu gotiem vai pankiem.  Tāda viņiem ir tā mentalitāte!

Un te mēs, latvieši, esam mazliet līdzīgi. Varam atļauties protestu apģērbā, iekšēji paliekot jauki un pozitīvi," spriež Ieva. Arī viņa pati modes un personīgā stila vārdā laiku pa laikam atļaujas sado-mazo detaļas savos tērpos.

„Bet tas jau nenozīmē to, ka mājās es visus dresēju ar dzelkšņotu ādas pātagu!" smejas Adamss. „Un sabiedrībā šo stilu arī var iznest dažādi. Tā tieši, kā ar bomi pa pieri - Edgara Toretto gadījumā, vai tomēr smalkāk - papildinot tērpu ar kādu dizaina elementu, piemēram, latviešu firmas FL*SH bandāžas aksesuāriem."

Tos, kam šī jaunā izrādīšanās nav diez ko tuva, viņa gan nevar iepriecināt.

"Manuprāt, šis fetiša vilnis nekur tik drīz nepazudīs. Saasinoties cilvēku attiecībām, konkurencei, kariem, tas tikai uzņems apgriezienus," tendences popularitāti prognozē Adamss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!