Līgatnes dabas parka dzīvnieku kopēja un par "lāču mammu" dēvētā Velga Vītola (attēlā) ir liela grāmatu cienītāja. Viņa uzaugusi ar grāmatām un katru vakaru pirms iemigšanas lasa. Sirdij tuvākās, protams, ir grāmatas par dzīvniekiem.
"Man bērnībā ļoti paveicās. Grāmatas bija deficīts, taču tētim grāmatnīcā bija blats. Man bija iespēja izlasīt visas sērijas Apvārsnis un Stāsti par dabu grāmatas. Lasīju Džeralda Darela stāstus un iztēlojos, ka arī es kādreiz pastaigāšos kopā ar dzīvniekiem. Man ļoti patīk viņa sarakstītie darbi.
Daļēji mans sapnis piepildījās. Protams, ar pērtiķiem un lauvām neesmu staigājusi, bet tad, kad pirmo reizi devos pastaigā ar lāceni Madi, jutu, ka beidzot esmu piepildījusi savu sapni," sarunā ar DELFI Izklaidi stāsta Velga.
Kā atklāj Vītola, viņa iecienījusi visdažādāko literatūru - viņai patīk Paulu Koelju darbi, ezotēriskā literatūra, kā arī stāsti par dabu un dzīvniekiem. Retāk Velga lasa vieglos mīlestības romānus.
"Man pat grūti nosaukt konkrētas grāmatas, kuras man būtu mīļākās. Lasu dažāda žanra grāmatas. Viens no pēdējā laika spilgtākajiem darbiem, kas palicis atmiņā, ir Templas Grendēnas un Katrīnas Džonsones kopdarbs Kā saprast dzīvniekus. Visiem dzīvnieku mīļotājiem, lauksaimniekiem un tiem, kuriem mājās ir lopiņi vai kādi citi mājdzīvnieki, silti iesaku šo grāmatu izlasīt.
Šajā darbā atspoguļots, kā dzīvniekus saprot cilvēki, kuri slimo ar autismu. Viņi daudz labāk spēj ar lopiņiem saprasties un tos izprast. Saskarsme ar dzīvniekiem ir ļoti smalka un sarežģīta, jo nav iespējams izmantot valodu, sarunāties savā starpā," saka Velga.
Savukārt ezotērisko literatūru Vītola lasa, lai izprastu, kas mēs esam. Viņai šķiet nepareizi, ka citi cilvēki dzīvo ar domu - piedzimstu, paēdu, padzeru, nomirstu. Viņasprāt, mēs noteikti neesam cēlušos no pērtiķiem. Mūsu esībai ir daudz sarežģītāka.
Tad, kad "lāču mamma" nedaudz vēlas atslābināties, viņa lasa arī žurnālus. Iecienītākie no tiem - Ieva un Patiesā Dzīve.
