Mākslas eksperti sastādījuši sarakstu ar desmit visbiedīgākajām gleznām pasaules glezniecības vēsturē, turklāt topu veidojot no klasisku autoru darbiem, nevis mūsdienīgām provokācijām. Saraksts publicēts izdevumā The Guardian.
Biedīgāko gleznu desmitnieku atklāj franču gleznotāja Teodora Žeriko darbs Nocirstās galvas, kas gleznots 1818. gadā. Šī glezna ir apskatāma Stokholmas Nacionālajā muzejā.
Tālāk seko Hieronims Boshs ar Svētā Antonija kārdināšanu (1495-1515), Fransisko Goija ar Slīkstošo suni (1819-1823), Karavadžo ar Medūzas galvu (1597) un Ticiāns ar Marsija dīrāšanu (1570-1576).
Topa piektajā vietā iekļauta flāmu gleznotāja Petera Paula Rubensa glezna Saturns aprij savus bērnus (1636-1638), kas atrodas Prado muzejā Madridē. (Starp citu, ne mazāk biedējoša ir arī Fransisko Goijas glezna ar tieši tādu pašu sižetu.)
Ceturtajā vietā ir Viljams Bleiks ar Blusas rēgu (1819-1820), trešajā - Endijs Vorhols ar savu Elektriskā krēsla sēriju (1964), bet otrajā - šveicietis Johans Heinrihs Fīsli ar gleznu Šausmas (1781).
Savukārt biedējošo gleznu topa pirmajā vietā ir Vācijā dzimušā flāmu skolas pārstāvja Hansa Memlinga Elle (aptuveni 1485. gads), kas ir viena no reliģiozas tematikas triptiha sastāvdaļām. Šīs gleznas oriģināls apskatāms Strasbūras Mākslas muzejā.
