Sarunā ar izklaides portālu Mango Antess atklāj, ka naudas pēdējā laikā viņam ir krietni mazāk nekā pirms tam, kad strādājis algotu darbu kā žurnāla galvenais redaktors, tomēr viņš atradis atbalstītājus, ar kuru palīdzību jūnija sākumā izdevis savu dziesmu debijas albumu Neskaties atpakaļ, kurš, pēc mūziķa teiktā, ir paredzēts vienkāršiem cilvēkiem.

"Šobrīd naudu pelnu tikai ar mūziku, un tas nozīmē, ka mani ienākumi ir četras reizes mazāki nekā iepriekš. Esmu krietni samazinājis savus ikdienas tēriņus – vairs neeju brokastīs un pusdienās uz smalkiem restorāniem. Ja tagad iedomājos, kā es toreiz dzīvoju - nu, tas bija pārāk šiki!

Ja treknajos gados pirku dārgu apģērbu, tagad to daru aizvien retāk. Kādreiz man bija tāda kaprīze, ka vajag iegādāties dārgu apģērbu - pat ja ne zīmola drēbes, tad galvenais, lai tās būtu dārgas. Šobrīd esmu iemācījies izmantot savu draugu pakalpojumus, kuri ir šuvēji.

Ja iepriekš mans telefona rēķins katru mēnesi bija vairāk par 100 latiem, tagad tas ir samazinājies demit reizes un sarunu skaits ir normalizējies, tāpēc mēnesī iekļaujos 20 latos.

Nav jau tā, ka es dzīvoju muzikantu nabadzībā, jo, kaut arī izdodu publiski savas dziesmas, es nekaunos spēlēt ballītēs. Nav jau nevienam noslēpums, ka tādā veidā arī Latvijas mūziķi nopelna sev iztiku. Kad kļuvu tikai par mūziķi, bija jāsāk pierast, ka mani ienākumi vairs nav stabili, bet katru mēnesi tie ir mainīgi. Vienu mēnesi ir divas reizes mazāk nekā nākamajā mēnesī.

Esmu iemācījies dzīvot vienkāršāk. Beidzot man ir tāds mirklis, kad es nedzīvoju lejputrijā. Aptuveni gadu dzīvoju un strādāju bez sirds, un tas ir pats trakākais, kas ar cilvēku var notikt, kad tu tikai un vienīgi štancē, bet neizpaud sevi, un katrs mazākais notikums sāk riebties un viss liekas saasināti.

Jā, tagad ir brīži, kad finanses spiež, bet tas cilvēku audzina un tas nepieciešams attīstībai, jo, kad liekas, ka viss ir viegli sasniedzams un ka visiem patīc un nauda viegli nāk, un ir stabila alga, tad liekas, ka vairs nekas no sevis jauns nav jādabū ārā. Tagad saprotu, ka viss ir atkarīgs no manas kapacitātes un attīstības.

Mūzikā šo attīstību var ļoti precīzi pārbaudīt, jo tikko tu sāc atpalikt vai mazlietiņ iestagnēt, tu vairs neesi vajadzīgs. Mūzika ir nežēlīga – lai cik liela vai maza būtu valsts," stāsta Antess.