Zinātniskajā žurnālā Monthly Notices of the Royal Astronomical Society speciālisti šo notikumu apraksta kā īslaicīgu radioviļņu uzliesmojumu, ko nav pavadījuši gaismas un cita veida viļņi.
Kā liecina informācija no Nilsa Bora institūta Kopenhāgenā, citiem vārdiem sakot, zinātnieki fiksējuši radiosignālu, ko nav izraisījis neviens no viņiem zināmajiem fenomeniem.
Aprakstot savu pētījumu, zinātnieki skaidro, ka dīvaino vēstījumu viņi uztvēruši, pateicoties Pārksa teleskopam, kas atrodas observatorijā Jaundienvidvelsas štata pilsētā ar tādu pašu nosaukumu.
Pateicoties iegūtajiem datiem, noskaidrots, ka minētais radiosignāls ceļu uz Zemi uzsācis aptuveni 5,5 miljardus gaismas gadu attālumā no mūsu planētas un ildzis vien dažas milisekundes.
Tomēr interesantākais ir tas, ka, neraugoties uz savu īsumu, šim radiosignālam saskaņā ar provizoriskiem datiem piemīt enerģija, kas līdzinās enerģijas daudzumam, ko Saule izstrādā vienas dienas laikā.
Tāpat speciālisti noskaidrojuši, ka radiosignāla uzvedība liecina par tā saistību ar spēcīgu magnētisko lauku, kura atrašanās vieta ir netālu no signāla rašanās avota. Kā jau minēts, šo signālu nepavadīja ne gaismas, ne citi viļņu veidi.
Izskaitļots, ka ārkārtīgi spēcīgā, bet vienlaikus īslaicīgā radiosignāla avots ir tāds kosmosa reģions, kur atrodas divi melnie caurumi, tomēr zinātnieki ir pārliecināti, ka paši melnie caurumi nav signāla izejas avots.
Lai gan informācijas trūkums par šo kosmosa reģionu neļauj aprēķināt precīzāku signāla sākumu, pētnieki uzsver, ka gaismas viļņu trūkums ļauj atmest vismaz vienu no iespējamajiem variantiem.
"Mēs noskaidrojām, ka gaismai nav nekā kopīga ar šo radiosignālu. Tomēr, lai gan tas ilga vien dažas milisekundes, tam piemita tik kolosāla enerģija, kas ekvivalenta Saules izstrādātajai enerģijai vienas diennakts laikā.
