Latvijas Universitātes (LU) astronoms, fizikas doktors Ilgmārs Eglītis devis vārdus vēl diviem no 42 Baldones Astrofizikas observatorijā atklātajiem asteroīdiem - tagad Saules sistēmā riņķo asteroīdi Blumbahs un Canders, kas iemūžina divu izcilu Latvijas zinātnieku vārdus.
Šis panākums sasniegts vairāku pētījuma gadu rezultātā, veicot Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumus un orbītu aprēķinus LU Astronomijas institūta Baldones observatorijā.
1,5 kilometrus diametrā lielajam asteroīdam Galvenajā asteroīdu joslā "2008 OZ1 = Nr.352646" dots vārds Blumbahs.
1946. gada 1. jūlijā Fricis Blumbahs, krievu zinātnieka Dmitrija Mendeļejeva līdzgaitnieks, kopā ar vēl pieciem Latvijas zinātniekiem veidoja Astronomijas sektoru pie Fizikas institūta un kļuva par tā pirmo vadītāju.
Šī sektora dibināšana bija pirmais solis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas (tagad LU Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijas) izveidē. Pērn tika svinēta 150. gadadiena kopš Blumbaha dzimšanas.
Otrs 2014. gadā numurētais LU Baldones observatorijā atklātais asteroīds "2008 OS18 = Nr.332530" turpmāk nesīs vārdu Canders. Asteroīda diametrs ir divi kilometri, un arī tas ir Galvenās asteroīdu joslas ķermenis.
Zinātnieks Frīdrihs Canders dzimis Rīgā un ir raķešu dzinēju konstruēšanas pionieris Krievijā. Viņš veicis starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķināšanu. Candera vadībā tika izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm GIRD-X ar šķidrā kurināmā dzinēju, kura tika veiksmīgi izmēģināta 1933. gada 25. novembrī.
Citi asteroīdi, kuru nosaukums saistīts ar Latviju
Kā liecina nesen Ilgoņa Vilka nesen izdotā Astronomijas vārdnīca, līdz šim izplatījumā bija 16 asteroīdi, kuru vārds saistīts ar Latviju - tie ir Agita, Artmane, Baldone, Balodis, Daugava, Dīriķis, Ikaunieks, Krišbarons, Kurzeme, Latvija, Mītava, Rīga, Šteins, Valmiera, Vasiļevskis un Vasks.
Ar Latviju saistīti veidojumi uz Mēness un planētām
Tāpat ar Latviju saistīti vārdi uz debess ķermeņiem atrodas uz Mēness (krāteris Canders), Merkura (krāteris Rainis), Marsa (krāteris Talsi), bet visvairāk to ir uz Veneras.
Uz šīs planētas atrodas: Austras ieleja, Dēklas mozaīka, krāteris Elza, krāteris Ilga, Kara mātes grava, krāteris Kiris, Laimas mozaīka, Laimdotas zemiene, Laumas kore, krāteris Lineta, krāteris Maranda, Meža mātes padziļinājums, Raganas kore, Spīdolas kore, krāteris Vallija, Vēja mātes kore un Zemlikas ovāls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
