Par to liecina amerikāņu vēsturnieces Denīzes Spīlbergas nesen iznākusī grāmata "Thomas Jefferson's Qur'an: Islam and the Founders" ("Tomasa Džefersona Korāns: islāms un ASV dibinātāji").
Autore raksta, ka XVIII gadsimta septiņdesmitajos gados Džefersons savai bibliotēkai iegādājies daudz musulmaņu grāmatu, tostarp arī Korānu. Vēl vairāk - vēsture liecina, ka daudzi no Džefersona politiskajiem oponentiem bijuši pārliecināti, ka viņš ir musulmanis.
Džefersons aktīvi iestājies par to, lai jaunizveidotās valsts galvaspilsētā (līdz 1778. gada vidum ASV vēl saucās Ziemeļamerikas Savienotās Valstis) būtu vismaz viens kādas musulmaņu valsts vēstnieks.
Savā sarakstē ar Ziemeļāfrikas islāmisko sultanātu valdniekiem Džefersons pastāvīgi atsaucies uz kopīgu ticību vienam dievam, bet aktīvu politisko sadarbību ar musulmaņu valstīm vispirms noteica tieši Džefersona interese par islāmu.
Džefersons ir vienīgais no ASV dibinātājiem, kam bija nopietna attieksme pret islāma sludinātajām idejām un musulmaņiem vispār, un šī interese saglabājās arī pēc viņa aiziešanas no politikas. Viņa milzīgajā bibliotēkā bijusi vesela islāma literatūras sadaļa.
Visi vēsturiskie uzziņu krājumi Džefersonu tradicionāli dēvē par unitāristu - tas ir protestantisma novirziens, kas nepieņem dogmu par trīsvienību, mācību par grēkā krišanu un sakramentu.
Džefersons nepieņēma daudzus no kristietības principiem un īpaši naidīgi noskaņots bija pret katoļu baznīcu. Bībelei ticēt viņš pārstāja ap 1764. gadu, kad bija mēģinājis pārbaudīt tās vēsturisko patiesumu.
